Maksātnespējas administratoru mīmikrija*

Kāpēc nepeciešami grozījumi Maksātnespējas likumā jeb tā saucamie “Bordāna priekšlikumi”

Par uzņēmumu maksātnespējas procesu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības var spriest pēc Ārvalstu investoru padomes Latvijā ziņojuma, kurā minēts, ka laika posmā no 2010.līdz 2012.gadam maksātnespēja tika pasludināta uzņēmumiem, kuru kopējie aktīvi pirms maksātnespējas pasludināšanas bija aptuveni 5 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumam var piebilst, ka Latvijas valsts budžets 2014.gadam ir nedaudz vairāk par 7 miljardiem eiro.

Patlaban polemiku izraisījuši bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna Saeimā iesniegtie maksātnespējas administratoru (administratori) darbību regulējošie priekšlikumi grozījumiem Maksātnespējas likumā jeb tā saucamie “Bordāna priekšlikumi”. Iebilstot pret piedāvāto reformu un administratoru profesionālajā darbībā pielīdzināšanu valsts amatpersonām, Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija atkārtoti publiski ir norādījusi, ka administratoru darbība ir pielīdzināma kapitālsabiedrības valdes locekļu darbībai, un tai ir privāts raksturs.

Iespējams, ka tieši šāda administratora amata pienākumu uztvere pašu administratoru vidū ir viens no iemesliem, kāpēc praksē diemžēl saskaramies ar administratora pilnvaru izmantošanu nevis kreditora kopuma, bet pašlabuma vai atsevišķu procesa dalībnieku interesēs. Acīmredzot pārmaiņas ir nepieciešamas ne tikai ar grozījumiem likumos, bet arī domāšanas maiņā.

Maksātnespējas administratora darbība nav un nevar būt privātā biznesa rūpals!

Maksātnespējas process ir kolektīvs sprieduma izpildes process, kura ietvaros maksātnespējas administratora uzdevums ir likumā noteiktajā kārtībā sadalīt parādnieka mantu starp kreditoriem, turklāt izdarīt to tā, lai kreditoru prasījumi tiktu apmierināti pēc iespējas pilnīgāk. To, kurš ir uzskatāms par kreditoru un kādā apmērā, lemj maksātnespējas administrators. Tāpat administrators lemj par to, vai apstrīdēt iepriekš slēgtus darījums, vai vērsties ar zaudējumu piedziņu pret parādnieka valdes locekļiem. Administratora vara ir krietni lielāka nekā, piemēram, tiesu izpildītājam, par kura valstisko statusu šaubu nav.

Tādējādi administratoram uzticētās funkcijas nevar salīdzināt ar valdes locekļa atbildību. Vēl jo vairāk – administratoru ieceļ tiesa, savu lēmumu nesaskaņojot ar kreditoru vēlmēm, tā vēl vairāk uzsverot valsts varas deleģēšanu. Maksātnespējas process ir valsts organizēta procedūra, un maksātnespējas administrators ar savu darbību reprezentē to: vai nu radot paļāvību, vai arī tieši pretēji – neuzticību šais procedūrai.

Kļūdainā administratora lomas izpratne ir ļoti bīstama komercdarbības vides attīstībai kopumā. Jo tā nevis veicina valsts atbildības uzņemšanos par maksātnespējas administratoru darbību un paļāvību uz maksātnespējas sistēmu, bet rada vēl lielākus patvaļas draudus.

No šādas pieejas cieš ne tikai daudzpieminētās bankas, bet arī darbinieki, valsts budžets, mazie un vidējie uzņēmumi, kuri duļķainajos maksātnespējas procesu ūdeņos zaudē pēdējās cerības atgūt kaut daļu no prasījumiem.

Lielākais “Bordāna priekšlikumu” izaicinājums ir pieteiktā administratora statusa maiņa, tos pielīdzinot valsts amatpersonai. Tā ir filozofijas, līdzšinējās domāšanas maiņa: ar likuma grozījumiem palīdzēt administratoriem, kā arī visām citām iesaistītajām pusēm apzināties, ka administrators, administrējot uzņēmumu, veic nevis savu privāto rūpalu, bet nodrošina valsts varas deleģētu funkciju izpildi.

Savā praksē esmu neskaitāmas reizes pārliecinājies, ka uzņēmēji tagad jūtas bezspēcīgi pret maksātnespējas administratoriem, kuriem valsts ir devusi instrumentus lemt uzņēmēju likteņus, taču vienlaikus pilnībā nenodrošina šo instrumentu godprātīgu un likumīgu pielietošanu. Amatpersonas statuss ir tikai līdzeklis kontroles nodrošināšanai, un tas nav jāpārvērš par panaceju.

Daudz kas būs atkarīgs no tā, kā iecerētās izmaiņas tiks īstenotas dzīvē, ja tās tiks pieņemtas. Taču polemikā par šo jautājumu jāatceras, ka “Bordāna priekšlikumi” neparedz administratorus padarīt par ierēdņiem. Ir runa par to, ka valsts atzīst valstiska uzdevuma deleģēšanu administratoram, prasa no administratora godprātīgu šīs uzdevuma izpildi un uzņemas atbildību par administratora darbību.

Autors ir ZAB “Deloitte Legal” vadošais jurists, bijušais Maksātnespējas administrācijas direktora vietnieks

*Mīmikrija – parādība dabā, kad viena suga gūst priekšrocības, ārēji līdzinoties citai, neradniecīgai sugai.