Par jaunākajiem datiem par aizņemtajām darba vietām 2013.gadā
Jau iepriekš gan darbaspēka apsekojuma, gan Valsts ieņēmumu dienesta dati liecināja, ka 2013.gads darba tirgū sākās ar spēcīgu kāpumu, bet gada otrajā pusē situācija mainījās. Dati, kas iegūti no uzņēmumu apsekojumiem, savukārt vēstīja, ka trešajā ceturksnī aizņemto darba vietu skaits vēl auga strauji, taču tagad publicētās ziņas par ceturto ceturksni jau vairāk apstiprina citu datu avotu vēstīto.
Tajā pat laikā nav pamata teikt, ka situācija būtu slikta, joprojām ir runa par pieaugumu, tikai lēnāku. Gada griezumā aizņemto darba vietu skaits 4.ceturksnī auga par 1,9%, kas ir lēnākais temps kopš 2010.gada beigām, starplaikā pieauguma temps svārstījās starp 3% un 5%, 3.ceturksnī tas vēl bija 3,2%. Pateicoties tam, kopš 2009.gada beigām skaits ir pieaudzis par 94 tūkstošiem. Tas gan joprojām par 169 tūkstošiem atpaliek no 2007.gada beigu līmeņa.
Salīdzinājumā ar 3.ceturksni aizņemto darba vietu skaits samazinājās par 1,6%. Tā ir sezonāli normāla parādība, bet iepriekšējos divos gados tā nebija tik strauja – par 0,3% un 0,4%.
Pērnā gada vidējais aizņemto darba vietu skaits bija par 3,1% lielāks nekā 2012.gadā. Pirmajā brīdī šķiet pārsteidzoši, ka nodarbināto skaits pieaudzis lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, jo tajā „saskaņā ar loģiku” tam būtu jāsamazinās, apdzīvotības un dzīvesveida izmaiņas to it kā apliecina.
Taču pēc uzņēmumu apsekojuma datiem darba vietu skaits šajā nozarē kopš 2005.gada bijis pārsteidzoši stabils, tātad samazinās lauksaimniecība kā dzīvesveids, nevis bizness. Šajā nozarē strādājošo skaits pērn pieaudzis par 2,9%, tikai nedaudz atpaliekot no vidējā tempa.
Nedaudz lēnāk auga aizņemto darba vietu skaits apstrādes rūpniecībā – par 2,4%. Šis gada vidējais skaitlis ietver krasi atšķirīgu sniegumu dažādos ceturkšņos. Gads sākās ar 4,2% kāpumu, bet 4.ceturksnī jau bija -0,1%. Lielākā daļa apakšnozaru ir plusos visu gadu, bet rūpniecības kopējo rādītāju ļoti izteikti velk uz leju metālu ražošana, kurā strādājošo skaits gada nogalē samazinājies gandrīz par divām trešdaļām.
Nedaudz pārsteidzoši, ka pērn saruka strādājošo skaits pārtikas pārstrādē par spīti nozares labajām sekmēm. Acīmredzot, tiek likts uzsvars uz ražošanas mērogu un efektivitāti. Lielākajā daļā apstrādes rūpniecības apakšnozaru ir plusi, tai skaitā ļoti svarīgajā kokapstrādē (+2%), tāpat metālapstrādes (nejaukt ar metālu ražošanu) un mašīnbūves nozarēs, kur situācija vēl labāka, tur pieaugums ir starp 4,3% un 9,3%.
Pagājušais gads bija salīdzinoši veiksmīgs finanšu pakalpojumiem kā nozarei, jo īpaši uz iepriekšējo četru gadu fona, tajā pievienotā vērtība beidzot sasniedza ekonomikas vidējo pieauguma tempu. Taču nodarbināto skaits nozarē sarucis par 2%, tehnoloģiju dēļ naudai kļūstot arvien virtuālākai.
Lielākajā daļā pakalpojumu nozaru pagājušais gads no nodarbinātības viedokļa bija ļoti labs.
Ļoti strauji – par 8,9% – auga nodarbinātība celtniecībā, vēl vairāk nekā nozares izlaide. Pērn ļoti neliels bija pieaugums transporta nozares IKP datos (par 1,3%), bet nodarbinātība auga par 3,6%, kas varētu būt skaidrojams ar autotransporta īpatsvara pieaugumu uz dzelzceļa rēķina. Atbilstoši ļoti sekmīgajai nozares attīstībai krietni palielinājās strādājošo skaits arī izmitināšanas un ēdināšanas sektoros (par 4,7%).
Jau daudzkārt esmu uzsvēris „intelektuālo pakalpojumu” – IT, biznesa pakalpojumi straujo attīstību pērn. Attiecīgi informācijas un sakaru pakalpojumos nodarbinātība pērn auga par 4,3%, par spīti tam, ka tehnoloģiskais progress par 5,3% mazināja strādājošo skaitu sakaru pakalpojumos, toties programmēšanā nodarbinātība par 8,2% lielāka.
Kopumā labi apmaksātajā un tagad eksportā arvien nozīmīgākajā profesionālo, zinātnisko un pakalpojumu nozarē aizņemto darba vietu skaita pieaugums pērn bijis 7%.
Vismaz šodienas dati neapstiprina ekonomikas izaugsmes izteiktu atkarību no nekustamā īpašuma pakalpojumiem, kur pērn aizņemto darba vietu bija par 1,6% vairāk. Valsts pārvaldē un aizsardzībā, kā arī obligātajā sociālajā apdrošināšanā nodarbinātība atkal plusos (2% pieaugums), bet tās īpatsvars turpina sarukt. Atbilstoši demogrāfiskās situācijas izmaiņām turpina sarukt arī izglītības nozīme darba tirgū (0,4% pieaugums).
Pērn straujāk augošā nozare bija māksla, izklaide un atpūta, kas it kā galvenokārt saistīts ar azartspēļu devumu, bet vismaz darba vietu skaita ziņā tās deva mazāk nekā pusi no nozares vidējā darba vietu skaita kāpuma par 2,4 tūkstošiem.
Domājams, ka 2014.gadā Krievijas rubļa vērtības krituma un starptautiskās politiskās spriedzes ietekmē aizņemto darba vietu skaits augs lēnāk nekā 2013.gadā. No precīzu prognožu izteikšanas vēl vismaz dažas nedēļas būtu jāatsakās. Ir visnotaļ iespējams, ka 2014.gads Latvijas ekonomikai kopumā atkal būs ļoti sekmīgs, taču nenoteiktība pagaidām ir ļoti liela.
Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis
Komentāri (20)