Pols Krugmans vēl joprojām neizslēdz eirozonas galu • IR.lv

Pols Krugmans vēl joprojām neizslēdz eirozonas galu

32
Nobela prēmijas laureāts ekonomists Pauls Krugmans. Foto: EPA/LETA

Krugmans ir pazīstams kā eirozonas pesimists un arī Latvijas ekonomikas kritiķis

Amerikāņu ekonomists Pols Krugmans turpina saskatīt eirozonas sabrukšanas draudus, vienlaikus gan atzīstot, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) apņēmīgā rīcība un Eiropas nāciju spītīgā pieturēšanās pie eiro varētu saglābt Eiropas vienoto valūtu.

Gada pirmajā dienā savā blogā “New York Times” vietnē publicētajā rakstā līdzās laimes vēlējumiem Krugmans eirozonas nākotni krāso drūmās krāsās.

“Tātad, vai eiro krīze ir beigusies? Nē, tā nav beigusies līdz parāda dinamika dziedās duetā ar iekšējo devalvāciju. Mēs vēl neesam piedzīvojuši, ka kāda no krīzi skārušajām valstīm būtu sasniegusi stāvokli, kad krītošās relatīvās algas izraisa skaidru eksporta vadītu atlabšanu vai kad taupības pasākumi patiešām atmaksājas ar parāda nastas mazināšanos,” norāda Krugmans.

“Bet kā eiropesimistam man ir jāatzīst, ka tagad, iespējams, mēs pieredzēsim, ka tas darbojas. Cena – ekonomiskā, cilvēku un politiskā – būs milzīga. Un tas viss vēl joprojām var sabrukt,” raksta ekonomists.

Vienlaikus Krugmans atzīst, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) gatavība iesaistīties un apņēmīgā rīcība Eiropai ir nesusi atelpas brīdi, vēsta LETA.

Kā argumentu eirozonas apdraudējumam Krugmans min krīzes vissmagāk skarto valstu – Portugāles, Īrijas, Grieķijas, Spānijas un Itālijas – valsts parāda attiecību pret IKP un aizņemšanās starptautiskā tirgū procentlikmi uz desmit gadiem.

Salīdzinot 2011.gada un aizvadītā gada datus, “aizņemšanās izmaksas grūtībās nonākušajām valstīm ir krietni samazinājušās. Taču parāda līmenis vēl joprojām pieaug, galvenokārt ekonomikas sarukšanas un deflācijas dēļ”, raksta ekonomists.

Procentlikmju samazināšanās skaidrojama ar ECB gatavību nekavējoties iesaistīties kā aizdevējam, kas mazinājis likviditātes paniku, kā arī “Eiropas nācijas izrāda pārsteidzošu apņemšanos palikt pie eiro gandrīz vai par katru cenu”.

Krugmans jau vairāku gadu garumā sludina nenovēršamu eirozonas sabrukumu un eiro galu.

 

Komentāri (32)

Sanšains 02.01.2014. 19.05

Nē, Ločmeļa k-gam, par spīti brīvajam dzīves režīmam, acīmredzot pietrūkst laika iedziļināties visās tajās ziņās, ko viņš te piedāvā.

Ja kungs būtu iedziļinājies uz ātru roku atrastajos Ritvara Eglāja bloga ierakstos, tad pamanītu, ka viņš ir īsts filosemīts – gandrīz tikpat liels kā “Ir” kompaška ar Ozoliņu priekšgalā. Kad runa ir par Izraēlu, Ritvars nekad nenovirzās no pareizā un politkorektā kursa “nicīgi paironizēt par arābiem un palestīniešiem, bet žīdus paslavēt un apbrīnot”, savukārt par specifiskām žīdu izdarībām Eiropā un ASV viņš neizsakās nekad.:)

Iebildumi viņam ir tikai pret Latvijā mītošajiem un pret latviešu interesēm noskaņotajiem žīdiem – Ždanok, Ciļieviču, Suharenka, Karginu.

Ločmeļa k-gs, Jūs man liekat vilties! Jūsu paviršība liecina, ka turpmāk Jūsu piedāvātie informatīvie krikumi būs jāpārbauda divkārt rūpīgi, kas aizņems vairāk laika nekā līdz šim un ir lieks slogs, un tātad tas viss samazina Jūsu ietekmi, piemēram, uz manu prātu.:)

+10
-1
Atbildēt

0

nefratete 02.01.2014. 18.52

Ločmeļa kungs, saprotu ka Jums, spriežot pēc komentāru daudzuma visās tēmās, ir laiks izlasīt visu internetu un komentēt visās tēmās. Bet analizējot pēc būtības pēc wikipedia datiem 90% no iesaistītajām kompānijām pārdzīvoja burbuli, kas nozīmē tikai to, ka pārvērtētas bija šo kompāniju akcijas nevis tas, ka tās bankrotēja. Līdz ar to var uzskatīt, ka priekš industrijas attīstības šāds burbulis bija pat nepieciešams.

Par burbuļiem runājot – 1890.ajos gados droši vien arī daudzi ekonomisti pareģoja, ka dzelzceļi sevi ir izsmēluši atsaucoties uz dzelzceļu burbuli. http://en.wikipedia.org/wiki/Panic_of_1893

PS – jā par FB kļūdījos, dibināta 2004.gada janvārī, kas ir gadu pēc dotcom burbuļa pašas bedres (2003. gada sākums).

+8
-1
Atbildēt

0

Timurs Čuntonovs 02.01.2014. 17.43

Gals klāt! Krā! :)

+7
-3
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu