Bērziņa favorīts valdības vadītāja amatā esot Reirs (papild.)

Ekspertiem prezidenta izrunāšanās par varas koncentrāciju tautas vēlēta prezidenta rokās liekas bīstama

Prezidentam Andrim Bērziņam ir padomā viens konkrēts premjera amata kandidāts, kuru piedāvāt partijām, ja tās nespēs vienoties līdz 7.janvārim, taču tas nebūšot nekāds pārsteigums. Šā cilvēka vārds jau ir publiski izskanējis starp partiju apspriestajiem augstā amata potenciālajiem pretendentiem. Bērziņa favorīts ir Saeimas deputāts Jānis Reirs (Vienotība), ziņo LETA.

Bērziņš ceturtdien telekanālā LNT stāstīja, ka vakar ap pusdienas laiku “Vienotības” pārstāvji viņam ziņojuši, ka izskatot trīs potenciālos kandidātus premjera amatam. Ņemot vērā, ka nedēļas pirmajā pusē ārpus Latvijas bija devusies “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa, bet tagad uz Eiropadomi Briselē aizbraucis cits partijas līderis, demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis, reāla virzība nākamā premjera jautājumā esot gaidāma ne ātrāk par sestdienu. Bērziņš cer, ka premjeru izdosies nominēt vēl pirms Ziemassvētkiem, lai kandidāts pa brīvdienām varētu pastrādāt pie valdības veidošanas.

No “Vienotības” rindām Bērziņa “favorīts numur viens” ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs, kura galvenais plus esot informētība un izpratne par aktuālajiem politikas procesiem. Tomēr Bērziņš uzsvēra, ka šis ir “Vienotības” iekšējais jautājums, viņš nepiedalās šajā lemšanā, bet “Vienotība” “dziļdomīgi klusē”.

Bērziņš vēlas tautas vēlētu prezidentu

Tautas vēlēts prezidents nav ceļš uz autoritāru republiku, trešdien pēc iknedēļas tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (Vienotība) teica Valsts prezidents Andris Bērziņš.

“Vērtējot Zolitūdes traģēdiju un daudzus citus pēdējā laika gadījumus, skaidrs, ka uzraudzība no valsts puses nav apmierinoša un jādara viss, lai līdz šādiem notikumiem nenonāktu,” uzsvēra Bērziņš. Viņaprāt, tautas vēlēts prezidents ir viens no veidiem, kā to risināt, ziņo LETA.

“Arī mūsu kaimiņzemē nav tīras parlamentāras demokrātijas un ir daļēja funkciju nodošana prezidentam,” teica politiķis, piebilstot, ka tas ir tikai piemērs, kā problēmu risināt. “Tā nav mana paša interese, es to neveidoju sev, un tā nebūs mana iniciatīva. Mana iniciatīva ir, ka šo procesu ir jāvērtē. Nevaram palielināt valsts pārvaldes izdevumus, mums jāmeklē efektīvākie veidi, kā izmantot esošās struktūras. Šo domu esmu apsvēris visa sava darba garumā, tā nav pēkšņa,” teica prezidents.

Iepriekš Latvijas Televīzijā Bērziņš tika izteicies, ka Latvijā varētu būt nepieciešams visas tautas vēlēts prezidents, kurš varētu pārņemt savā kontrolē vairākas pašlaik neatkarīgas iestādes. “Visas ir neatkarīgas, bet neviena nedara pilnībā savu darbu,” izteicās Bērziņš, kurš uzskata, ka Valsts prezidentam būtu jāņem savā kontrolē gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Satversmes aizsardzības birojs, gan Latvijas Banka.

Tikmēr Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājam, bijušajam Latvijas vēstniekam ASV Ojāram Ērikam Kalniņam ( Vienotība) satraucoša liekas otrdienas intervijā raidījumam “1: 1” izskanējušās Bērziņa idejas par prezidenta varas nostiprināšanu un neatkarīgo iestāžu pakļaušanu prezidentam.

Mulsinoša esot arī Bērziņa nespēja jau nedēļu sniegt konkrētas atbildes par to, kādi iebildumi tad viņam bijuši pret premjera amatam izvirzīto aizsardzības ministru Arti Pabriku un izvairīgā pozīcija, atbildot uz jautājumu par ieceri Latvijā veidot NATO Stratēģiskās komunikācijas centru.

Savukārt konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars, kurš ir bijis Bērziņa padomnieks, portālam “Delfi” sacīja, ka, no pašreizējās konstitucionālās iekārtas viedokļa, prezidenta izteiktās idejas par neatkarīgo iestāžu pakļaušanu Valsts prezidentam ir pat bīstamas.

Pastaram diskusija par Valsts kontroles pakļaušanu prezidentam šķiet absurda, bet citu neatkarīgo iestāžu, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pakļaušanu prezidentam ir iespējamas tikai tad, ja tiek mainīta līdzšinējā valsts iekārta. Republikas vietā būtu jāizveido izteikti prezidentāla valsts pēc dažu NVS valstu parauga, uzsvēris Pastars.

Savukārt vēsturnieks Edvīns Šnore savā komentārā portālā “apollo.lv” trešdien pavisam skarbi vērtē prezidenta Bērziņa pēdējos izteikumus: “Tikai aklais nevar neredzēt, cik neērti Latvijas prezidents jūtas un sevi nes Rietumos un kā atplaukst NVS līderu sabiedrībā. Tāds iespaids, ka neatkarīgā Latvija ar visu savu prorietumniecisko virzību viņu apgrūtina un ka daudz laimīgāks Andris Bērziņš būtu, ja PSRS i nebūtu sabrukusi.”

(papildināta ar jaunākajām ziņām)