Par mikrokredītu procentu likmju ierobežošanu
Pēc pēdējo gadu skarbās pieredzes teiciens “parāds nav brālis” sabiedrībā ieguvis daudz personīgāku un niansētāku izpratni. It īpaši tas attiecas uz diskusiju par un ap “ātrajiem” jeb precīzāk – īsa termiņa vai neliela apmēra kredītiem (mikrokredītiem).
Tagad pēc ilgāka klusuma brīža virzību sākuši grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz, ka patērētāju kreditēšanas līguma izmaksām ir jābūt samērīgām un atbilstošām godīgai darījuma praksei. Ekonomikas ministrijas (EM) virzītais priekšlikums paredz arī ierobežot gada procentu likmi (GPL), nevis aizdevuma faktisko procentu likmi, līdz 100%. Vai šāds priekšlikums sasniegs tā radītāju izvirzīto mērķi?
Vidusmēra, labi informēts, saprātīgs un samērā uzmanīgs patērētājs šo priekšlikumu, visticamāk, uztver kā sociāli atbildīgu pasākumu, kura mērķis ir aizsargāt viņa tiesības un intereses patērētāju kreditēšanas jomā. Tomēr vēlos vērst uzmanību, ka piedāvātais risinājums satur būtiskas nepilnības, kas patērētājam faktiski sadārdzinās kredīta izmaksas.
GPL mērķis ir nodrošināt piedāvājuma pārredzamību un salīdzināmību. GPL izmantošana attiecībā uz mikrokredītu līgumiem patērētājam radīs maldinošu priekšstatu par saņemto pakalpojumu faktiskajām izmaksām. Kāpēc? Līdzās procentiem, ar ko aizņēmējs maksā aizdevējam kā atlīdzību par naudas summas lietošanas atvēlējumu, tradicionāli kredītiestāžu aizdevuma līgumos var būt atrodama komisijas maksa par kredīta pieteikuma izskatīšanu, komisijas maksa par aizdevuma noformēšanu, komisijas maksa par naudas resursu rezervēšanu, maksa par papildus pakalpojumiem u.c. jeb komisijas maksa, kuras jāņem vērā GPL noteikšanas aprēķinos.
Kur tad īsti rodas sarežģījumi? Tātad, ja aizdevums tiek izsniegts uz piecu gadu termiņu, pie GPL noteikšanas tiek ņemta vērā tikai viena piektā daļa no komisijas maksas. Ja aizdevums tiek izsniegts uz mēnesi, tad GPL aprēķinos tiek ņemta vērā summa, ko veidotu 12 komisijas maksu kopsumma. Savukārt, ja aizdevums tiek izsniegts uz vienu dienu, tad GPL aprēķinos tiek ņemta vērā summa, ko veidotu 365 komisijas maksu kopsumma.
Citiem vārdiem sakot, jo ilgāks aizdevuma termiņš, jo mazāka ir aizdevuma izsniegšanas izmaksu ietekme uz GPL lielumu, jo īsāks ir aizdevuma termiņš, jo lielāka izmaksu ietekme uz GPL.
Mākslīgi ierobežojot GPL apmēru mikrokredītiem, pastāv risks, ka šādu kredītu pieejamība tirgū patērētājiem tiks atņemta, jo attiecīgās kredīta izmaksas komersants nevarēs nosegt. Savukārt, izslēdzot no tirgus īsa termiņa vai neliela apmēra kredītus, ir risks, ka attiecīgi tiks paaugstināta atlīdzība pārējiem (lielāka apmēra, garāka termiņa) kredītiem.
Lai mikrokredītu piedāvājumi būtu pārredzami un salīdzināmi, patērētājam vajadzētu būt pieejamai gan informācijai par attiecīgā aizdevuma procentiem, gan informācijai par komisijas maksu par katra aizdevuma izsniegšanu. GPL izmantošana kredīta izmaksu ierobežošanai, nav ne ekonomiski, ne juridiski pamatojama un priekšlikuma īstenošana varētu novest pie mikrokredītu izskaušanas, konkurences kropoļošanas un patērētāju maldināšanas.
Manuprāt, EM izvirzītais mērķis nevar tikt sasniegts, ierobežojot GPL likmi, un tā virzot šādu priekšlikumu turpinās šaut ar lielgabaliem pa zvirbuļiem, radot gan paredzamas, gan arī neparedzamas sekas.
Mērķa sasniegšanai pareizāk būtu jautājumu par aizdevuma procentu likmju ierobežošanu un/vai par komisijas maksas par katru aizdevumu ierobežošanu mikrokredītu jomā apspriest Eiropas mērogā. Ierobežojumus, ja tādi vispār nepieciešami, noteikt ar regulu (līdzīgi kā tas tika darīts par mobilo sakaru pakalpojumiem), nevis ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem.
Autors ir ekonomists un tiesību zinātņu doktors
Komentāri (23)
Alise 11.12.2013. 08.05
Ha, ha, ha! Nu tāds bla, bla, bla…
Man, pat ja man tādu rakstu būtu pasūtījuši, būtu neērti publicēt tik atklāti lobējošu un vienos vārtos spēlējošu rakstu, pie tam ar tik daudz muļķībām un demagoģiju.
Ja autors cenšas tēlot neatkarīgu ekspertu, tad nu tomēr sava laba vārda saglabāšanas nolūkos vajadzēja stipri vairāk piedomāt pie raksta un mikrokredītdevējiem izdevīgā viedokļa pasniegšanu izstrādāt daudz rūpīgāk.
Tagad autors izskatās pēc nopirkta skribenta, un galīgi ne pēc ekonomista un tiesību zinātņu doktora.
0
inta_s 11.12.2013. 08.42
Ou shut up! Somijā nevar iekasēt vairāk kā 50%. Un vispār – Latvijā agrāk dzīvojām bez īstermiņa kredītiem un ļoti labi dzīvosim arī bez tiem nākotnē.
Nepatīk – taisaties prom. Jūs tāpat neviens neciena.
0
maija_ancite 11.12.2013. 08.27
Ja nebūtu pamuļķo un pajoliņu, tad nebūtu kam šo “atbalstu” piedāvāt. Dzērāju un narkomānu atbalsta programmas, nekas vairāk, ir šie īstermiņa kredīti. Vēl tas ir labs veids, tiem kuri vēlas pamest Latviju austrumu virzienā, kā tikt pie sākuma kabatas naudas.
8
0
-4
Atbildēt
0
-4
Atbildēt
0
-3
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
+5
0
Atbildēt
+5
0
Atbildēt
+6
-1
Atbildēt
@Ilze > maija_ancite 11.12.2013. 11.14
Jā, tā izskatās, ja nav paspēts nekomentēt citur. Bet tas jau atsevišķs stāsts un ne par šo tēmu :)))) Sazvērestības teorijas IR, bet šis nav tas gadījums.
0
Ilze > maija_ancite 11.12.2013. 09.47
Ja būtu dzērāju un narkomānu kantori, tad kā, atsaucoties uz (http://www.ir.lv/blogi/personigie-blogi/atro-kreditu-nozare-latvija) uzņēmumi spētu strādāt ar peļņu? Ātrie kredīti jau nav tie kas atņem pēdējo, to dara bankas , nevis nebanku kredītdevēji. Un katrā ziņā ir skaidrs ka no dzērājiem un narkomāniem nekādu peļņu negūst, bet gan tikai no normāliem cilvēkiem, kuri laicīgi atmaksā savus parādus.
0
Ilze > maija_ancite 11.12.2013. 10.42
Protams, liela daļa taisnības jau Jums ir. Nebūt nebija doma propagandēt šo nozari. Vienkārši esmu no tās sabiedrības daļas, kura, manuprāt, saskata arī pozitīvas lietas šajā nozarē, jo ja gribam citēt likumu, tad no pieredzes varu teikt, ka daudz ko var interpretēt dažādi.
Nesaprotu kāpēc vajadzētu apspiest nozari, uzņēmumus, pakalpojumus, kuri ir cilvēkiem noderigi? Ierobežot gan…
0
Alise > maija_ancite 11.12.2013. 11.20
Labi, mēģināsim šoreiz noticēt :)
0
tuba76 > maija_ancite 11.12.2013. 10.12
Būt muļķim vai vientiesim nav noziegums. Ja kāds iemanījies iedzīvoties uz minēto rēķina, izģērbjot tos līdz kaulam, tad tam jāuzliek groži – tas ir sabiedrības pienākums.
0
Alise > maija_ancite 11.12.2013. 08.52
Ir vēl trešā kategorija – zemu atalgotais darbaspēks, kur vēl darba devēji, lai arī paši brauc ar Kajennēm, iemanās kavēt algu izmaksu. Un ja cilvēkam ir jādzīvo no algas līdz algai, tad algas kavēšanas gadījumā vņiem nav kur likties.
Un šitā darba devēju kategorija, kas negrib maksāt un uzskata, ka darbniekiem ir jāvergo viņiem, parasti ir lielākie bļāvēji par darbaspēka trūkumu. Interesanti gan, kā nebūs darbaspēka trūkums, ja negrib maksāt, un ja vēl to pašu mazumiņu kavējas izmaksāt.
0
Alise > maija_ancite 11.12.2013. 10.55
Nauris: Nebūt nebija doma propagandēt…
____________________
Stāsti manim Daugaviņa! Jūsu komentāru vēsture rāda, ka jūs esat ierakstījis tikai trīs komentārus (no kuriem 2 pie šī raksta) un visi trīs ir par “labajiem nebanku kreditētājiem”. Neesmu sazvērestības teoriju cienītājs, bet nu šoreiz tomēr kaut kā tā izskatās… :)
0
Alise > maija_ancite 11.12.2013. 10.22
Nauris: Ātrie kredīti jau nav tie kas atņem pēdējo, to dara bankas , nevis nebanku kredītdevēji.
_______________________________
Varbūt beidzam muldēt? Nebanku kreditētāji pilnībā izsūc nabadzīgāko sabiedrības daļu – tos, kuriem bankas vispār neko nedod. Bankas, protams, atņem pēdējo, bet tādiem, kuriem galīgi nu nav minimālie ienākumi, un kuri pārsvarā ir kaut cik izglītoti, un kuriem paliek daudz lielākas iespējas sakārtot savu dzīvi pēc tam, nekā tiem, kurus izsūc nebanku kreditētāji. Tiem, kuriem bankas iedevušas kredītus, un nevar atmaksāt, tiem vismaz ir iespējas iet uz maksātnespēju, bet šie nebanku kredītdevēju klenti pārsvarā pat maksātnespēju nevar izmantot savu problēmu atrisināšanai, jo ir augsts slieksnis, lai pieteiktu maksātnespēju – vismaz 5000 LVL parāda pamatsumma, un dārgs ierosināšans process – vajag vismaz 450 LVL, lai maksātnespēju uzsāktu (50 LVL valsts nodeva un 400 LVL administratora atalgojums, kurš jānorezervē iesniedzot maksātnespējas pieteikumu).
Tādējādi nebanku kredītņemēji, kas pārsvarā ir sabiedrības nabadzīgākais slānis, ir iespiesti pilnīgā stūrī. Un tajos gadījumos, kad cilvēkam neizmaksā algu, vai viņš ir nonācis kādās citās grūtībās, un tādēļ ir spiests ņemt kredītu par vairākiem simtiem procentu gadā, es pēc tāda līguma parakstīšanas aizietu uz policiju, jo tā ir vistīrākā veida augļošana un par to ir pants krimināllikumā:
“201.pants. Augļošana
Par dažāda veida aizdevumiem, kuri izdarīti, apzināti izmantojot aizdevuma ņēmēja smago materiālo stāvokli, un kuru nosacījumi ir viņam pārmērīgi apgrūtinoši (augļošana), —
soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”
Ja Kozlovskim būtu pietiekami prātiņa, viņš varētu tādu politisko kapitālu iesist paņemot riktīgi priekšā visus šitos augļotājus (protams, ja tie augļotāji nav viņa sponsori).
Tā kā Nauri nesaceriet te slavas dziesmas nebanku kredītdevējiem, tie ir sliktāki par bankām un ir patiesi pēdējās ādas norāvēji.
Un par to atdošanu laikā – atkal muļķības. Cilvēki nespēj laikā visu atdot, tādēļ kredīti tiek pagarināti uz jauniem augstākiem procentiem, papildus vēl kādu kapeiku klāt aizdodot, un cilvēki tiek ievilkti riktīgā parādu jūgā. Tā kā nevajag te ar propagandu nodarboties par labajiem nebanku kredītdevējiem.
0