Lai panāktu galīgo vienošanos, triju partiju vadītāji trešdienas rītā apspriedās zem “sešām acīm”
Abas ietekmīgākās Vācijas partijas – CDU/CSU un sociāldemokrāti – pēc visu nakti ilgušām sarunām panākušas vienošanos par tā dēvētās lielās koalīcijas veidošanu, ziņo LETA/BBC/DW.
Kancleres Angelas Merkeles vadītie konservatīvie ir piekrituši veidot valdību kopā ar saviem tradicionālajiem konkurentiem – sociāldemokrātiem (SPD).
Pēdējā sarunu kārta ilga 17 stundas, un tikai pēc plkst.5 (plkst.6 pēc Latvijas laika) tika paziņots, ka vienošanās beidzot ir panākta.
Lai gan vēl otrdien, sākoties sarunu pēdējai kārtai, bija virkne neatrisinātu jautājumu, partiju delegācijām izdevies panākt nepieciešamos kompromisus.
Pēdējais no klupšanas akmeņiem bijis jautājums par finansējumu dažādajiem politiskajiem risinājumiem, par kuriem partijas panākušas vienošanos.
Lai šo jautājumu atrisinātu, kanclere un kristīgo demokrātu (CDU) līdere Merkele, CDU Bavārijas meitas partijas – Kristīgi sociālās savienības (CSU) – vadītājs Horsts Zēhofers un SPD priekšsēdētājs Zigmārs Gabriēls agrā trešdienas rītā nošķīrās no partiju delegācijām, lai pārrunātu to privāti.
Kompromisi panākti arī tādos jautājumos kā dubultā pilsonība, minimālās algas noteikšana, pensiju sistēmas reforma un ceļu nodeva ārvalstniekiem. Tikmēr Merkele noturējusi savu pozīciju un nodrošinājusi, ka netiks palielināti nodokļi bagātniekiem.
Sagaidāms, ka koalīcijas līguma projekta galīgais variants tiks publiskots vēlāk trešdien.
Paredzams, ka Merkele trešo pilnvaru termiņu kancleres amatā varētu sākt 17.decembrī, kad tiktu nodots svinīgais zvērests, taču viens būtisks šķērslis vēl ir jāpārvar, proti, lai SPD varētu iesaistīties “lielajā koalīcijā”, nepieciešams partijas biedru balsojums, kas būs saistošs.
Jau decembra sākumā sāksies SPD iekšējais referendums, kurā visiem 470 000 partijas biedru, izmantojot balsošanu pa pastu, tiks dota iespēja lemt par sarunās panākto koalīcijas līgumu, un, kā norāda novērotāji, balsojuma iznākumu nebūt nav iespējams droši prognozēt, jo, kā vēsta ietekmīgais žurnāls “Der Spiegel”, SPD vietējās nodaļās valda liela skepse pret iesaistīšanos vēl vienā Merkeles vadītajā “lielajā koalīcijā”. Pret “lielo koalīciju” asi iebilst arī SPD jaunatnes nodaļa.
Iepriekšējo reizi “lielā koalīcija” Vācijā strādāja no 2005. līdz 2009.gadam. Pēc tam SPD vēlēšanās piedzīvoja divus smagus zaudējumus pēc kārtas.
Gabriēls, kuram nākamajā valdībā varētu tikt piešķirts vicekanclera krēsls, cer pārliecināt partijas biedrus, norādot uz jomām, kurās sociāldemokrātiem izdevies panākt sev vēlamo rezultātu sarunās ar konservatīvajiem.
SPD vairākas nedēļas ilgajās sarunās izdevās panākt, ka tiek izpildīta viņu galvenā prasība – minimālās algas noteikšana nacionālā līmenī no 2015.gada sākuma. Paredzēts, ka minimālās algas likme Vācijā būs 8,50 eiro (5,97 lati) stundā.
Šādi sociāldemokrāti cer mazināt plaisu sabiedrībā, ko radījušas pirms vairākiem gadu desmitiem pieņemtās reformas nodarbinātības jomā. Minimālās algas likmes noteikšana varētu iepriecināt arī ekspertus ASV, Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF) un Eiropā, kuri jau iepriekš mudinājuši Vāciju stimulēt iekšējo pieprasījumu un veikt korekcijas tirdzniecības balansē.
SPD izdevies panākt arī konservatīvo atbalstu prasībai noteikt, ka no 2016.gada biržā kotēto uzņēmumu valdēs vismaz 30% jābūt sievietēm.
Koalīcijas veidošanas sarunās izdevies vienoties arī par pensiju palielināšanu.
Tikmēr ar vērā ņemamu ieguvumu no koalīcijas veidošanas sarunām mājās atgriezīsies arī CSU, kurai izdevies panākt atbalstu prasībai iekasēt maksu par ceļu lietošanu no ārvalstu autovadītājiem.
Kopumā koalīcijas sarunās partijas vienojušās līdz 2017.gadam papildu izdevumiem un investīcijām atvēlēt 23 miljardus eiro, vēsta ziņu aģentūra DPA.
Līdzīgi kā priekšvēlēšanu kampaņā, arī koalīcijas sarunās Vācijā lielākā uzmanība pievērsta nevis Eiropas darba kārtībai vai globālajiem jautājumiem, bet gan iekšpolitikai.
“Tā kā Merkeles-Gabriēla valdībai, ja tāda tiešām būs, trūkst politiskās idejas, projekta vai vīzijas, tādi jautājumi kā kvotu noteikšana sieviešu iekļaušanai valdēs, maksas iekasēšana no ārvalstu autovadītājiem un māmiņu algas tiek pasniegti kā plaša mēroga projekti,” secina Drēzdenes laikraksts “Saechsische Zeitung”. “Tāda veida politika der Angelai Merkelei. Tā vietā, lai spertu ilgtermiņa soļus pret sekām, ko rada sabiedrības novecošanās vai eirozonas krīze, viņai patīk no rīta ierasties birojā un risināt tās dienas problēmas.”
(papildināta)
Komentāri (33)
reksa 27.11.2013. 13.25
Toties Francijā uztraucas par pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanām, kas notiks pavasarī.
Izvērtējot aptauju rezultātus, eksperti lēš, ka Nācionālās frontes potenciāls ir aptuveni 35% (22% jau arī agrāk ir balsojuši par FN un vēl papildus 13% plāno balsot par NF tagad).
Vīriešu vidū šis potenciāls pat ir 40%.
Laukos – 42%.
Nelielajās pilsētās – 44%.
Strādnieku vidū – 57%.
Laucinieku, amatnieku un komersantu vidū – 45%.
53% franču uzskata, ka Nācionālā fronte ir noderīga.
Pat NF pretinieki uzskata, ka tā ir noderīga, jo viņu pašu atbalstītās partijas neņem vērā cilvēku vajadzības.
Galvenie temati, ko uzsveŗ NF un kas ir svarīgi iedzīvotājiem, ir drošība (83% vēlētāju tas ir svarīgi) un imigrācija (80% vēlētāju tas ir svarīgi). Citas partijas nepievērš pietiekamu uzmanību šiem jautājumiem, kas uztrauc iedzīvotājus.
NF ir pret Eiropas kopējo valūtu. Šajā jautājumā gan tai nav atbalsta pat savos vēlētājos (tikai 40% FN atbalstītāju atbalsta pārēju no eiras uz franku, bet visu franču vidū šis jautājums ir aktuāls vien 21%).
NF populāritātes pieaugumu nodrošina gan citu partiju (it īpaši sociālistu) neveiksmīga darbība (kōmiski, sociālisti ir pie varas, bet 57% strādnieku atbalsta NF), gan arī pašas NF pārpozicionēšanās (pēdējos gados tā ir būtiski mainījusi rētoriku, lai nepieļautu, ka to uzskata par “extrême droite” (ultralabējo) partiju, tā pat tiesājas ar tiem, kas uzdrošinās to tā nosaukt), tagad tā vairāk uzmanības pievērš citiem dzīves jautājumiem. Lielāko atbalstu FN joprojām gūst tieši drošības un imigrācijas jautājumu dēļ, tomēr citu jautājumu aktuālizēšana ir likusi daudziem vairs neuzskatīt FN par ultralabējo partiju.
Ja par “draudu dēmokratijai” 2003.gadā šo partiju uzskatīja 67% cilvēku, tad tagad tikai 49%.
2
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@reksa > reksa 27.11.2013. 13.31
No tā izriet divi secinājumi:
1) līberāļiem – pievērsiet beidzot pietiekamu uzmanību svarīgiem jautājumiem, citādi zaudēsit “ekstremistiem”
2) nācionālistiem – kļūstiet beidzot civīlizētāki un gūsit lielākus panākumus
0
reksa > reksa 27.11.2013. 13.35
P.S.
Karte, kur atzīmēti līdzšinējie NF panākumi. Dažās vietās atbalsts jau tagad ir pārsniedzis 60%.
Nākamgad šī karte var pilnīgi “pārkrāsoties”.
(s2.lemde.fr/image/2012/10/05/1000×0/1771049_5_ff1f_la-carte-des-77-villes-de-plus-de-4000_9d7205e9335b9d474ae58906fffadedf.jpg)
http://s2.lemde.fr/image/2012/10/05/1000×0/1771049_5_ff1f_la-carte-des-77-villes-de-plus-de-4000_9d7205e9335b9d474ae58906fffadedf.jpg
0