ST: sabiedrības interesēs ir, lai deputāts savus pienākumus pildītu pienācīgi un patstāvīgi, tostarp spētu sazināties ar iedzīvotājiem valsts valodā
Satversmes tiesa (ST) par atbilstošu valsts pamatlikumam atzinusi normu, kas nosaka pašvaldību domju deputātiem obligātu valsts valodas zināšanu un prasmju apjomu – C līmeņa 1.pakāpi. ST lietu ierosināja pēc Valērija Kravcova (SC) un Nataļjas Čehovas pieteikuma, vēsta LETA.
Kā aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā publicēšanas dienā.
Pieteicēji apšaubīja Ministru kabineta (MK) 2009.gada 7.jūlija noteikumu Nr.733 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi” 1.pielikuma atbilstību Latvijas Satversmes 91. un 101.pantam, kā arī Valsts valodas likuma 6.panta pirmajai daļai un MK iekārtas likuma 31.pantam.
Apstrīdētā norma nosaka prasības attiecībā uz valsts valodas zināšanu līmeni, paredzot, ka pašvaldības domes deputāta latviešu valodas zināšanām jābūt C līmeņa 1.pakāpē.
Tikmēr Satversmes 91.pantā ir noteikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Attiecīgi Satversmes 101.pants paredz, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.
Valsts valodas likuma 6.panta 1.daļā tiek skaidrots, ka valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī to uzņēmējsabiedrību darbiniekiem, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai.
MK iekārtas likuma 31. pants noteic gadījumus, kad valdība var izdot ārējus normatīvos aktus (noteikumus), arī tad, ja likums MK tam īpaši pilnvarojis.
ST vērtēja, vai pieteikuma iesniedzēju pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu, vai tam ir leģitīms mērķis un vai tas atbilst samērīguma principam. ST secināja, ka MK Valsts valodas likuma 6.panta piektajā daļā ir dots skaidrs un precīzs pilnvarojums noteikt personām nepieciešamo valsts valodas zināšanu un prasmju apjomu, tātad pamattiesību ierobežojums ir noteikts uz likuma pamata un atbilst MK iekārtas likuma 31.pantam.
Apstrīdētās normas leģitīmais mērķis ir nodrošināt vietējās pārvaldes efektīvu darbību un aizsargāt demokrātisko valsts iekārtu, nostiprinot latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā. Likumā noteikto pašvaldības funkciju pienācīga izpilde netiktu nodrošināta, ja deputāti pašvaldības domes darbā piedalītos tikai formāli, neprotot un nelietojot valsts valodu amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā līmenī un pakāpē.
ST secināja, ka pašvaldību domju deputātiem un citām valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonām izvirzītās prasības par valsts valodas zināšanām Latvijā ir ilgstošas un nemainīgas valsts politikas rezultāts, kas normatīvi nostiprināts Satversmē un likumos. Tāpat, vērtējot pamattiesību ierobežojuma atbilstību samērīguma principam, ST norādīja, ka sabiedrības interesēs ir tas, lai deputāts savus pienākumus pildītu pienācīgi un patstāvīgi, tostarp spētu sazināties ar iedzīvotājiem valsts valodā.
Pieteikuma iesniedzēji, kuri neprata un nelietoja valsts valodu C līmeņa 1.pakāpē, varēja ieņemt deputāta amatu līdz sava pilnvaru termiņa beigām. Tādējādi apstrīdētā norma neradīja būtisku kaitējumu tām personām, kuras 2009.gadā notikušajās vēlēšanās tika ievēlētas pašvaldību domēs. Savukārt pieteikuma iesniedzējiem uzlikto naudas sodu – 30 un 35 latu apmērā -, kā arī noteikto prasību pēc sešiem mēnešiem piedalīties atkārtotā valsts valodas lietojuma pārbaudē ST secināja, ka nevar uzskatīt par nesamērīgi smagām tiesiskajām sekām.
Pieteikuma iesniedzēji pauda uzskatu, ka pašvaldības domes deputāts nav darbinieks. ST norādīja, ka jēdziens “darbinieks” Latvijas tiesību sistēmā tiek lietots ne vien Darba likuma izpratnē, bet arī plašākā nozīmē. Pašvaldības domes deputāts ir nodarbinātais, kuram par amata pienākumu veikšanu ir tiesības saņemt atlīdzību. Jēdzienu “darbinieks” var attiecināt arī uz tādiem amatiem un profesijām, kurās nodarbinātības tiesiskās attiecības netiek dibinātas ar darba līgumu, bet balstās uz cita tiesiska pamata.
Tāpat ST atzina, ka apstrīdētā norma noteic pienākumu prast un lietot valsts valodu C līmeņa 1.pakāpē visām personām, kas ieņem pašvaldības domes deputāta amatu. Tā nenošķir atsevišķā grupā tādus deputātus, kuri būtu atbrīvoti no pienākuma prast un lietot valsts valodu noteiktā līmenī un pakāpē. Līdz ar to apstrīdētā norma paredz tikai vienu personu grupu – visus pašvaldību domju deputātus -, un tiem noteiktās prasības par valsts valodas zināšanu un prasmju apjomu ir vienādas. Apstrīdētā norma nerada atšķirīgu attieksmi pret pašvaldību domju deputātiem.
Tādējādi apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91.panta pirmajam teikumam.
Tikmēr Latvijas Cilvēktiesību komitejā aģentūrai LETA norādīja, ka “deputāti tika pakļauti pazemojošai valsts valodas prasmes pārbaudei, kas līdzīga tai, kurai ik gadu tiek pakļauti tūkstoši krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju”. Komitejā uzsver, ka “tieši šo pārbaužu barbariskās formas vērtēšana kļuva par pamatu mūsu vinnētām prāvām Eiropas Cilvēktiesību tiesā un ANO Cilvēktiesību komitejā”.
Valsts valodas zināšanu prasībām, kas tiek izvirzītas pašvaldību deputātiem, neatbilst apmēram 80% pilsoņu. Vēl 260 000 vēlēšanu vecuma nepilsoņu vispār liegtas vēlēšanu tiesības. Tātad tiesības tikt ievēlētiem nav pieejamas vai būtiski ierobežotas gandrīz 90% pieaugušo mazākumtautību pārstāvju jeb 30% valsts iedzīvotāju, norāda Latvijas Cilvēktiesību komitejā.
Komiteja gatava turpmāk turpināt cīņu ar valodas inkvizīciju, un jau nākamgad tā cietušo vārdā sagatavošot sūdzību starptautiskajās instancēs.
Kā ziņots, Čehova un Kravcovs ST bija norādījuši, ka apstrīdētā norma MK noteikumos stājas spēkā trīs mēnešu laikā pēc pašvaldību vēlēšanām un tā izvirza prasības, kādas neesot bijušas izvirzītas deputātu kandidātiem. Šīs prasības, piemēram, neattiecoties uz tiem, kuri ir pabeiguši mācību iestādes ar latviešu mācībvalodu.
Tādā veidā apstrīdētā norma pārkāpj vienlīdzības principu un ierobežo Satversmes 101.pantā noteiktās tiesības, uzskata pieteikuma iesniedzēji. Viņi arī domā, ka MK izdevis apstrīdēto normu bez likumdevēja pilnvarojuma. Papildus apstrīdētā norma neatbilstot arī Valsts valodas likumam, kas paredz prasības pašvaldību domju darbiniekiem, bet ne deputātiem.
Komentāri (25)
ilmisimo 08.11.2013. 14.20
Par Satversmei atbilstošu atzīst prasību pašvaldību deputātiem prast valsts valodu
_______________________
vai, vai….
Ko sacīs grāfs, muižnieks, ķņazs un Venēcijas karnevāls?!
0
Alise 08.11.2013. 14.35
Latvijā būtu jānosaka ar likumu, ka visiem valsts un pašvaldību institūcijās un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējorganizācijās ir augstākajā līmenī jāzina latviešu valoda un ka sazināties drīkst tikai valsts valodā. Apmeklētājs, kurš neprot valsts valodu, nāk ar tulku un pats to tulku arī apmaksā.
13
Inese > Alise 08.11.2013. 15.35
Nekad mūžā!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
Neproti valsts valodu – pa purnu!
http://www.nacionalisti.lv/resource/pictures_new/5/0/5/2/505259756244493872b7709a8a01b536.jpg
0
Vineta > Alise 08.11.2013. 21.34
Ločmelis
Viduslaiku Kontantinopolē tā sērga bija pieņēmusi graujošus apmērus, kamēr osmaņi neizārdīja to pederastu un sātanistu pūzni un visi sodomīti neaizmuka uz Moskoviju.
0
Inese > Alise 08.11.2013. 15.13
Beidzot IR jādara!
0
buchamona > Alise 08.11.2013. 18.16
Ločmelis Un tad, viņi bija pagāni :)
0
Inese > Alise 08.11.2013. 14.40
Perfekti rūkts. Un tas butu jāattiecina arī uz visa veida drošības struktūrām. Citādi sanāk, ka visādi okupanti un kolonisti par izdarītajiem noziegumiem vai ugunsgrēkiem uzdrošinās ziņot uz latviešu 112 un runāt nevalsts valodā. Tas pats arī ar neatlieakmās medicīnas brigāžu patraucēšanu! A pigu viņiem! Lai vispirms iemācās runāt “pa latviski”. Un tādai ir jābūt 112 operatoru atbildei!
http://apselv.files.wordpress.com/2011/11/krivuval.jpg
0
Vineta > Alise 08.11.2013. 15.30
Ločmelis
Vai Latvijai jābūt tai vienīgai nolādētai vietai uz planētas, kur vēl lietos krievu valodu?
http://svpressa.ru/photo/76280.jpg
0
ilmisimo > Alise 08.11.2013. 16.27
https://pbs.twimg.com/media/BX0bV6gCUAAqqoF.jpg:large
0
Ojārs > Alise 08.11.2013. 15.05
visiem valsts un pašvaldību institūcijās un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējorganizācijās ir augstākajā līmenī jāzina latviešu valoda un ka sazināties drīkst tikai valsts valodā
————-
20 gadus pēc neatkarības atgūšanas mēs joprojām tikai runājam par to.
0
janis17 > Alise 08.11.2013. 18.03
ločmeli, sakrāmēji jau čemodānus???
Lai gan, ko tur daudz krāmēt – treniņtērpu mugurā un semušku glāzi kabatā…
0
buchamona > Alise 08.11.2013. 17.58
Senajā Grieķijā jau bija skaidrs, ka cilvēkam ir jābūt vispusīgi attīstītam, gan garīgi, gan fiziski un tādēļ grieķu filozofs bieži vien bija reizē arī labs cīkstonis, vai karavadonis, jeb visi trīs kopā, tādēļ es neredzu nekā peļama fotogrāfijā, kur fiksēts brīdis, kad puiši trenējas. Lai trenējas, būs, vai pēc drēbēm spriežot jau ir krietni zemessargi.
0
Sanšains > Alise 08.11.2013. 16.05
Ločmelis – mēli var locīt gan šā, gan tā.:)
0
dro > Alise 08.11.2013. 16.09
nulle. Savējos vairs nepazīsti?:)
0
ilmisimo > Alise 08.11.2013. 16.28
.. jauna luga”‘ Provokators un viņa nulle”?
0
Alise 08.11.2013. 14.33
Nepilsoņi nav nekāda minoritāte. Nepilsoņi un daļa jaunpilsoņu ir kolonisti. Un nevar pretenedēt uz kaut kādām mazākumtautību tiesībām.
Un rakstā tomēr autori varēja pacensties pateikt, ka tā Latvijas Cilvēktiesību komiteja ir PCTVL organizācija, laikam ar Buzajevu un Ždanoku priekšgalā. Izrādās pat 2001. gadā publicējuši bukletus par naturalizāciju kopā ar Sorosa fondu un kaut kādu Zviedrijas institūtu.
1
0
0
Atbildēt
@Inese > Alise 08.11.2013. 14.36
http://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_Cilv%C4%93kties%C4%ABbu_komiteja
0