Tajā apkopota informācija par ANO Konvencijas par bērna tiesībām izpildi Latvijā
Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) otrdien, 22.oktobrī, iesniegts ziņojums par bērnu tiesību izpildi Latvijā, kurā, ņemot vērā dažādu apstākļu dēļ ieilgušo ziņojuma tapšanu, apkopoti dati par nepilniem deviņiem gadiem, vēsta LETA.
Kā Bērnu tiesību aizsardzības komitejas sēdē informēja Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce, tagad Latvijai jāgaida ziņa no ANO. Viņa pieļauj, ka līdz reālai ziņojuma izskatīšanai būs jāgaida vismaz gads vai pusotrs, ņemot vērā ANO lielo darba apjomu.
Ziņojuma 700 lappusēs ir apkopota informācija par ANO Konvencijas par bērna tiesībām izpildi Latvijā laika posmā no 2004.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.jūnijam.
Visas Konvencijas dalībvalstis ir apņēmušās šādu ziņojumu ANO iesniegt reizi piecos gados. Latvija kopš 2004.gada jaunu ziņojumu nebija iesniegusi, tādēļ jaunajā dokumentā ir iekļauts gan trešais, gan ceturtais un piektais kārtējais ziņojums.
Ziņojumam nepieciešamā informācija jau ilgāku laiku bija Ārlietu ministrijas (ĀM) rīcībā, tomēr, kā skaidrojusi pati ministrija, ziņojuma sagatavošana tika atlikta, jo, pieaugot darba apjomam un nepalielinoties darbinieku skaitam, Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās darba prioritāte bija valdības pārstāvēšana Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT).
“Galvenais iemesls, kādēļ ir aizkavējies darbs pie ziņojuma izstrādes, ir ievērojams resursu trūkums atbildīgajā Ārlietu ministrijas struktūrvienībā,” uzsvēra ĀM speciālisti, piebilstot, ka struktūrvienība ir atbildīga ne tikai par nacionālo ziņojumu sagatavošanu, bet arī par valdības interešu pārstāvību ECT. Turklāt savlaicīgi neiesniegti valdības komentāri ECT rada finansiālu ietekmi uz valsts budžetu.
Minēto problēmu aktualizēja arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sociālās drošības apakškomisijas deputāti, nosūtot premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) vēstuli ar aicinājumu skaidrot, kādēļ radusies šāda situācija. 9.jūlijā ilgi gaidītais ziņojums tika apstiprināts valdībā un nodots tulkošanai.
Ziņojumā sniegta informācija par notikušajām izmaiņām kopš pēdējā ziņojuma iesniegšanas. Proti, dokumentā apkopota informācija par dažādiem tiesību aktu grozījumiem, jauninājumiem valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā, valsts budžeta līdzekļu pārdali, statistikas datiem u.tml.
Tāpat informācija par bērnu stāvokli Latvijā sniegta tādās jomās kā pilsoniskās tiesības un brīvības, ģimeniska vide un alternatīvā aprūpe, veselība un labklājība, izglītība un kultūra, kā arī īpašie aizsardzības pasākumi, piemēram, bērniem bēgļiem.
Komentāri (33)
Inese 23.10.2013. 17.23
Latvijā 43,6% bērnu un jauniešu vecumā līdz 18 gadiem ir risks dzīvot nabadzībā vai sociālā atstumtībā, kas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas Savienības (ES) valstu vidū. Taču saskaņā ar «Eurostat» datiem kopumā nabadzības riskiem ir pakļauti gandrīz puse jeb 40% Latvijas iedzīvotāju.
18 gadu vecumu nesasniegušo bērnu un jauniešu nabadzības vai sociālās atstumtības risks lielāks nekā Latvijā ir tikai Bulgārijā (51,8%) un Rumānijā (49,1%). Nedaudz mazāks kā Latvijā tas ir Ungārijā (39,6%), Īrijā (37,6%) un Lietuvā (33,4%). Igaunijā nabadzības un sociālās atstumtības riskam ir pakļauti 24,8% valsts iedzīvotāju, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, liecina ES statistikas pārvaldes «Eurostat» otrdien publiskotie dati par nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām.
Vismazākais nabadzības vai sociālās atstumtības risks nepilngadīgo valsts iedzīvotāju vidū ir Zviedrijā (15,9%), Dānijā (16%) un Somijā (16,1%), kā arī Slovēnijā (17,3%), Nīderlandē (18%) un Austrijā (19,2%).
Visvairāk Latvijas iedzīvotāju, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, vidū nabadzības un sociālās atstumtības riskam ir pakļauti bērni, kuru vecākiem ir zems izglītības līmenis, ‒ 52,8% no tādiem. Lietuvā tādu ir 64,1%, bet Igaunijā ‒ 52,8%. Vecāku, kuru izglītības līmenis vērtējams kā vidējs, bērnu vidū nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauti 32,8%, bet ar augstu izglītības līmeni ‒ 4,8%. Lietuvā 34,6% bērnu, kuru vecākiem ir vidējs izglītības līmenis, ir pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, bet Igaunijā tādu ir 25,4%. Vecāku ar augstu izglītības līmeni vidū Lietuvā nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauti 9,2% bērnu, bet Igaunijā ‒ 8,2%.
ES kopumā 49,2% bērnu, kuru vecākiem ir zems izglītības līmenis, ir pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskiem, vecāku ar vidēju izglītības līmeni ģimenēs tādu ir 22,4%, bet ar augstu ‒ 7,5%.
Latvijā nabadzības vai sociālās atstumtības risku īpaši neietekmē tas, vai bērna vecāki ir dzimuši Latvijā vai citur. Šādi riski pastāv 24,6% bērnu, kuru vecāki ir dzimuši Latvijā, un 25,3% bērnu, kuriem vismaz viens no vecākiem ir dzimis citur. Lietuvā nabadzībai pakļauti 23,3% lietuviešu bērnu un 37,3% bērnu, kuriem vismaz viens no vecākiem nav dzimis Lietuvā. Igaunijā nabadzībai un sociālai atstumtībai pakļauti 19,7% bērnu Igaunijā dzimušo vecāku ģimenēs un 16,9% bērnu, kuriem vismaz viens no vecākiem ir dzimis citur.
Kopumā ES 27 dalībvalstīs nabadzības un atstumtības riskam pakļauti 18,3% bērnu, kuru vecāki ir dzimuši savā mītnes zemē, un 31,5% bērnu, kuriem vismaz viens no vecākiem ir dzimis citā valstī.
Saskaņā ar «Eurostat» datiem kopumā nabadzības un sociālās atstumtības riskam ir pakļauts 40,1% Latvijas iedzīvotāju. Pēc bērniem un jauniešiem otra lielākā riska grupa ir pieaugušie 18‒64 gadus vecie cilvēki, kuru vidū nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauti 40,9% Latvijas iedzīvotāju, bet procentuāli mazākais nabadzības un sociālās atstumtības risks draud 65 gadu vecumu sasniegušajiem Latvijas iedzīvotājiem ‒ 33,2% cilvēku šajā vecuma grupā ir pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam.
Lietuvā un Igaunijā nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauti attiecīgi 33,4% un 23,1% sabiedrības, bet visās ES dalībvalstīs kopumā tādu ir 24,2%.
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/455129-nabadzibas_riskam_paklauto_bernu_ipatsvars_latvija_milzigs
0