ES atsāks iestāšanās sarunas ar Turciju (papild.) • IR.lv

ES atsāks iestāšanās sarunas ar Turciju (papild.)

42
Turcijas karogs. Foto: AFP/LETA

Sarunas sāksies 5.novembrī

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu Eiropas lietu ministri otrdien vienojušies par iestāšanās sarunu atsākšanu ar Turciju, kas trīs gadus faktiski bija iesaldētas.

Luksemburgā notiekošajā ministru sanāksmē panākta vienošanās, ka sarunas tiks atsāktas 5.novembrī, ziņo LETA/AFP.

“Šodienas lēmums ir svarīgs solis,” teikts ES paplašināšanās komisāra Štefana Fīles izplatītajā paziņojumā. “Nesenie notikumi Turcijā parāda, cik svarīga ir ES iesaiste, un ES joprojām paliek par standartu Turcijas reformām.”

“Eiropeiska Turcija ir svarīga Eiropai un Turcijai,” savukārt norādīja Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns. “Tā ir zīme, ka ES un Turcija vēlas vēl vairāk padziļināt savas attiecības.”

“Tas ir arī signāls Turcijas pilsoņiem, ka ES patiesi vēlas atvērties,” piebilda Vācijas valsts ministrs Eiropas lietās Mihaels Limks. “Tādā veidā mēs iegūsim impulsu, kas nepieciešams, lai apspriestu ar Turciju arī atlikušos grūtos jautājumus.”

Iestāšanās sarunas ar Turciju ES oficiāli sāka jau 2005.gadā, taču gan Kipras jautājuma dēļ, gan Vācijas un Francijas iebildumu dēļ jau trīs gadus faktiski tās ir pārtrauktas.

ES dalībvalstis jau jūnijā vienojās, ka sarunas atkal tiks atsāktas, taču Vācija un Nīderlande, reaģējot uz brutālo demonstrāciju apspiešanu Turcijā, uzstāja, ka tas var notikt ne agrāk kā rudenī pēc ikgadējā progresa ziņojuma publiskošanas.

“Mūsu lēmums vasarā nebiju durvju aizvēršana, bet gan signāls. Un šis signāls tika izdzirdēts un saprasts,” vēl pirmdien paziņoja Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle. Saskaņā ar otrdienas lēmumu sarunās ar Turciju tiks “atvērta” 14.sadaļa par reģionālo politiku.

Kopumā iestāšanās sarunu gaitā kandidātvalstīm jāpanāk vienošanās 35.sadaļās, taču Ankarai līdz šim izdevies slēgt tikai vienu no sarunu sadaļām. 2006.gadā ES iesaldēja sarunas astoņās citās sadaļās, jo Turcija atteicās atvērt savas ostas un lidlaukus satiksmei ar Kipru, lai gan tā bija to apsolījusi, iestājoties muitas ūnijā ar ES.

Neskatoties uz eirobirokrātu un politiķu optimistiskajiem izteikumiem, šaubas par Ankaras attieksmi pret pilsoņu pamattiesībām nav kliedētas. Daži ES ierēdņi tomēr aicina pēc iespējas ātrāk sākt sarunas arī vissmagākajās sadaļās – 23. un 24., kas attiecas uz tieslietām, pilsoņu pamattiesībām, brīvībām un drošību. “Vissvarīgākais ir, lai Turcija pati reformētos,” norādījis Nīderlandes ārlietu ministrs Franss Timmermans. “Pēdējos desmit gados mēs esam bijuši liecinieki fundamentālām pārmaiņām Turcijā.”

(papildināta visa ziņa)

Komentāri (42)

silvija_vitina 22.10.2013. 12.55

gadus 20 runāja, tad uz nieka trim iesaldēja, tagad turpinās vēl gadus 20 runāt. Kaut kādam cikliskumam jau jābūt.

0
0
Atbildēt

0

janazakovica 22.10.2013. 12.55

kaa taa kur tad palika 1,5 miljonu Turku nogalinato armenu kristiesu..vinu moceklu naves kliedz uz debesim Dievam pec atmaksas.

+1
-2
Atbildēt

0

Rita Lazda 22.10.2013. 15.30

Es par to lai ES pievienojas Sīrija. Atšķirībā no turkiem, mēs zinām pret ko viņi kaŗo… un viņiem ir gāze :D

0
-2
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu