Par ārējo tirdzniecību 2013.gada augustā
Ārējās tirdzniecības dati ir uzskatāmi par drīzāk sekundāru informācijas avotu par ekonomikā notiekošo. Galvenie preču eksporta radītāji ir rūpniecība un lauksaimniecība, par šajās nozarēs notiekošo priekšstats jau ir no ziņām par nozaru datiem un vispārējās ekonomikas ziņu plūsmas. Ārējos tirdzniecības datus stipri ietekmē reeksporta svārstības un pat kuģu atiešanas laiki.
Ārējās tirdzniecības dati tātad ir papildus informācijas avots, bet saprast, kas ir noticis, vienalga ir svarīgi. Eksports pret pērno augustu ir samazinājies par 51,9 miljoniem latu jeb 8,2%.
Tas ir lielākais kritums kopš krīzes laikiem gada griezumā.
Vairāk nekā pusi krituma jeb 64% izskaidro dzelzs un tērauds, šā pavērsiena iemesli ir vispārzināmi. Kā jau rakstīts, katrs šo produktu eksportā nopelnīts lats dod ienākumu ziņā daudz mazāk nekā citi rūpniecības produkti, tāpēc šīs nozares krīze nav izšķiroši ietekmējusi ekonomikas kopīgo virzību. Tāpat ļoti nozīmīga ietekme (34%) bijusi eļļas augu sēklu, tātad rapša eksporta kritumam, abas šīs kategorijas kopā jau izskaidro 98,5% no visa sarukuma gada griezumā. Nav dzirdētas sūdzības par sliktu rapša ražu, acīmredzot vienkārši aizkavējies eksporta sezonas sākums.
Vēl eksportu gada griezumā mazināja minerālproduktu eksporta kritums (16% no kopējā krituma), kā arī sauszemes transportlīdzekļi (tātad automašīnas) un to daļas (13%), šie notikumi tātad galvenokārt saistīti ar reeksporta svārstībām. Lielākā pretējā, tātad pozitīvā ietekme bija koksnei.
Eksports pret jūliju savukārt ir pieaudzis, taču kāpums mēneša griezumā, tāpat kā kritums gada griezumā nav uzskatāms par lielu panākumu vai sakāvi. Svarīgākais faktors arī šajā gadījumā bijis koksnes eksporta kāpums par 13,6 miljoniem latu, izskaidrojot 38% no kopējā pieauguma. Situācija nozarē šogad ir samērā laba, bet bez sensacionāliem panākumiem, tāpēc te ir runa par vienkāršām sakritībām. Apjoms augustā bija daudz lielāks nekā iepriekšējos divos mēnešos, bet ļoti līdzīgs aprīlim un maijam. Vēl 16% no mēneša kāpuma izskaidro tekstila apģērbu, bet 13% – dzelzs un tērauda eksporta izstrādājumu pieaugums.
Interesanti, ka pēdējo divu gadu laikā augustā vēl gandrīz nav redzams graudu novākšanas iespaids ārējās tirdzniecības datos, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem. Iespējams, ka tas saistīts ar pieaugošām graudu uzglabāšanas jaudām, zemniekiem vairs tik ļoti nav jāsteidzas.
Atsevišķās produktu kategorijās, lai arī bez lielas ietekmes uz eksporta kopējo dinamiku, sasniegti atzīmēšanas vērti rezultāti. Tekstila apģērba eksporta mēneša apjoms, pārsniedzot 12 miljonus, augstākais kopš 2005.gada. Tāpat līdz šim lielākais mēbeļu eksports, 15,7 miljoni, kā arī stikla un tā izstrādājumu (galvenokārt stikla šķiedras) eksports, gandrīz sasniedzot deviņus miljonus. Piena un tā produktu, medus eksports drusku sarucis pret jūliju, bet tā kā tā apjoms bija īpaši liels, gada pieauguma temps noturējies virs 20%. Šis gads kopumā ir tāpat bijis īpaši veiksmīgs miltu un piena izstrādājumu, tātad cepumu eksportētājiem. Latvijas izejvielu bāze un ļoti mērenās darbaspēka izmaksas acīmredzot rada piemērotu vidi viņu attīstībai.
Ārējās tirdzniecības datos joprojām redzams arī atspulgs augļu un dārzeņu pārstrādes kā īpaši dinamiskas pārtikas pārstrādes apakšnozares darbībai. Domājams, ka arī turpmākajos mēnešos, visdrīzāk, būs preču eksporta kopapjoma kritums gada griezumā. “Liepājas metalurga” ķibeļu ietekme, ja neatsāksies uzņēmuma darbība, turpināsies līdz nākamā gada sākumam. Labvēlīgs atrisinājums LM ir iespējams, arī caur maksātnespējas scenāriju, citu rūpniecības nozaru attīstība kopumā labvēlīga, taču šā gada kopējais preču eksporta kāpums būs ļoti necils uz iepriekšējo gadu fona.
Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis
Komentāri (39)
Sanšains 11.10.2013. 19.37
Cik mierinošs dūdojums!
0
piziks 12.10.2013. 12.12
“Interesanti, ka pēdējo divu gadu laikā augustā vēl gandrīz nav redzams graudu novākšanas iespaids ārējās tirdzniecības datos, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem. Iespējams, ka tas saistīts ar pieaugošām graudu uzglabāšanas jaudām, zemniekiem vairs tik ļoti nav jāsteidzas.”
Uzskatāms piemērs, kā norvēģu banka, kam svarīgi uzturēt labu/lokālmodernu, Dombrovska valdībām lojālu, paštēlu, salīdzinot ar Latvijā izblamējušamiess zviedru banksteriem, no kādreiz talantīga un spējīga politekonomikas žurnālista Strautiņa izstimulē pašapmierinātībā pašpietiekamu japijPēterīti putnu vērotāju, kuram profesionāli svarīgi skaitļus analizēt tā, lai tie patiktu siltumnīcas varturiem ar excel tabulu fetišu.
Ja nostiprinājušies lielzemnieki, kas spēj ražot eksportam, pa lēto izmisīgā steigā nešķūrē kuģos mazvērtīgus mitrus — mazkvalitatīvus — graudus/vairs nav spiesti sapņot uz iziešanu “pa nullēm” saimniecību izdzīvošanai, tas nozīmē, ka ar lielzemnieku izglītību viss kārtībā un, pateicoties ES atbalstiem, izdodas izvairīties no banksteru plēsonības un nostiprināt/attīstīt ražošanas tehnoloģijas. Tātad — arī valstij, kuras valdība no reāltehnoloģiju izpratnes tāla, tiks vairāk nodokļu un graudkopība attīsttās veselīgī cerīgā soli pa solim/step-by-step ritmā.
Totiess, ja lēto/ātri aizgrūsto graudu apjoms samazinās, nevis turas, tas nozīmē/var nozīmēt, ka aiz jau nenositamo lielzemnieku grupas, ļoti iespējams, jauno — potenciāli augošo/perspektīvo — lielzemniecības talantu grupas nav. Un, ja varētu būt arī tā, tad vajadzētu mudināt pētīt un/vai uztraukties. Protams, ne jau putnu vērotājiem un excel fetišu īstermiņa eurokarjeristiem uztraukties.
5
+1
-2
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+4
-1
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
+6
0
Atbildēt
@piziks > piziks 12.10.2013. 19.12
Nacionālie biznesa latvieši, kurus pazina jau brāļi Kaudzītes Mērnieku laikos ar Teni: “Uz savu nelaimi saraujies, uz cita — izpleties.”
NA maksātnespējnieku administrētāju kopas devīze/sintaktiskais logo.
0
efeja60 > piziks 12.10.2013. 20.33
Tas Andris ir no NA vai Vienotības?
0
andris902 > piziks 12.10.2013. 13.06
….-“Šā gada 4. jūnijā zemnieku saimniecībai piemērots ārpustiesas aizsardzības statuss, bet 29. augustā – sākts maksātnespējas process. “Sākumā maksātnespējas administratoru Andri Bērziņu uztvērām kā kolēģi – lai īpašums ir viņa valdījumā, jāsamaksā, kas jāsamaksā, varbūt no malas labāk redzams, iziesim no krīzes, bet sākās visādas neizprotamas ar mums nesaskaņotas lietas, tikām maldināti no Bērziņa puses un vairs nesaprotam, ar ko un pret ko cīnāmies. Kaltei 24. augustā uzlika apsardzi, 23. septembrī bez pieņemšanas – nodošanas akta no kaltes sāka vest ārā graudus. Sapratām, ka nepavisam vairs nav labi. Bērziņš vispār pie mums tikai vienu reizi parādījies, te ik pa laikam ir viņa palīdze Vineta Sniedze. Kad viņai prasām, kur paliek mūsu graudi, atbilde skan: mums tas neesot jāzina! Mums ir tāda sajūta, ka ātri, ātri grib izpārdot graudus, tad saimniecību un zemi.”
http://m.la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=391795%3Abanka-aizkav-sju&Itemid=109
http://www.diena.lv/diena-tv/de-facto/vai-maksatnespejas-administratoriem-tiesas-lemumi-nav-saistosi-14005573
0
garausiitis > piziks 13.10.2013. 04.33
Mazai piebildei – šovasar sanāca pakuģot ar ļaudīm kas pārzin drēbi no iekšpuses . Tad nu arī vakara sarunas pie viskija glāzes par procesiem , par ietekmēm , par ļaudīm …. Diezgan viss pretīgi reāldzīvē tur izskatās un galvenais , ka pilnīga pretstatā tam kas tiek publiski deklarēts. Principā ja tiekat pie maksātsnespejas procesa, tad meklējiet naudu un savu administrātoru vai politisku aizmuguri mums zināmā politiskā spēkā . Vajadzēs , tad piečakarēs visus acis nepamirkšķinot un nedod Dievs jums ir kaut kas , ko kāds cits ir noskatījis , aizmirstiet un atvadaties no tā …
P.S. Interesanti ka procesa ģenerālis Sprūds politiski draudzējas un maksā visu krāsu politiķiem , arī SC …
0
andris902 > piziks 12.10.2013. 22.36
Saskaņā ar Lursoft datu bāzē pieejamajām ziņām, viņš šobrīd strādā ar 30 aktīvām maksātnespējas lietām un lietu skaita ziņā ir viens no TOP 10 noslogotākajiem administratoriem. Prakses vieta – bēdīgi slavenajā Antonijas ielā 7, Nacionālās apvienības ģenerālsekretāra, zvērināta advokāta Aigara Lūša birojā. Vēl kāda viņu raksturojošā pazīme – nedz izbeigts, nedz arī izmeklēšanā esošs kriminālprocess, nedz arī tiesas konstatētais, ka viņš nepilda tiesas lēmumu, – nekas no tā netraucē Bērziņam turpināt administratora darbu.
0