Raidījumu subtitrēšana būtu bezmaksas alternatīva svešvalodu kursiem
Ja tiks pieņemts lēmums par pakāpenisku pāreju uz televīzijas raidījumu subtitrēšanu, Latvijas iedzīvotāji būs ieguvēji, jo filmu un raidījumu subtitrēšana sniegs iespēju ērti un bez maksas dzirdēt un iepazīt dažādas svešvalodas.
Lai gan „Eurostat” pētījums liecina, ka Latvijā ar ļoti labām svešvalodu zināšanām jau lepojas 55% iedzīvotāji, kas ir augstākais rādītājs Eiropas Savienībā, tomēr valodu apguve ir process, kas nebeidzas ar valodu kursu apmeklēšanu un sertifikāta iegūšanu. Lai zināšanas nezustu, ir nepieciešama nepārtraukta saikne ar svešvalodu un zināšanu turpmāka pilnveide.
Subtitrēšana un filmās izmantotā oriģinālvaloda sniegtu iespēju uzlabot esošās svešvalodu zināšanas vai apgūt jaunas svešvalodas pamatus.
Eiropas Parlamenta 2008.gadā pieņemtajā deklarācijā par visu sabiedriskās televīzijas programmu subtitrēšanu Eiropā ir uzsvērti vairāki sabiedriskās televīzijas raidījumu subtitrēšanas ieguvumi, tajā skaitā arī atzinums, ka tā palīdzētu svešvalodu apguvē. Arī viens no „Skrivanek Baltic” valodu skolas pasniedzēju ieteikumiem ir ārvalstu TV raidījumu un filmu skatīšanās oriģinālvalodā, jo tā veicina pareizrunas attīstību un nodrošina tik ļoti nepieciešamo saikni ar apgūstamo valodu.
Būtisks subtitrēšanas ieguvums ir iespēja palielināt raidījumu uztveramību. Bieži vien labāk par vārdiem runā ķermeņa valoda un runas intonācija, kas veido būtisku vēstījuma daļu. Pat nesaprotot svešvalodā teikto, varam uztvert un saprast balsī paustās emocijas, taču šī saziņas daļa nereti pazūd tieši ieskaņošanas procesā, kur ierunātāja balss, tembrs vai intonācija bieži ir neatbilstoša TV ekrānā attēlotajām norisēm, būtiski traucējot redzētā uztverei.
Tomēr jāņem vērā, ka ne visos gadījumos subtitrēšana ir vislabākais risinājums. Raidījumu ierunāšana ir būtiska sabiedrības daļai, kurai ir ierobežotas spējas uztvert attēlu un tekstu. Piemēram, ierunāšana ir svarīga bērniem paredzētajos TV raidījumos un animācijas filmās, jo bērni vēl nespēj pietiekami ātri lasīt, turklāt viņu valodas (arī dzimtās valodas) zināšanas vēl tikai veidojas un attīstās, tādēļ šajā vecumā ir svarīgi dzirdēt un uztvert gramatiski un fonētiski pareizu dzimto valodu.
Tomēr novērojumi apliecina, ka tiem bērniem, kuri ikdienā skatās animācijas filmas oriģinālvalodā, ir labāks svešvalodu zināšanu uztveres ātrums un precīzāka valodas izruna, kas veidojusies tieši saskarsmē ar svešvalodu.
Apkopojot sacīto, jāatzīst, ka televīzijas raidījumu subtitrēšana būtu bezmaksas alternatīva svešvalodu kursiem, ievērojami uzlabojot iedzīvotāju svešvalodu zināšanas.
Autore ir starptautiskā valodu pakalpojumu uzņēmuma „Skrivanek Baltic” vadītāja
Komentāri (61)
Alise 08.10.2013. 12.13
Ja es gribēšu skatīties svešvalodā kaut ko, tad arī skatīšos, un to arī daru bez visiem subtitriem, bet es tādu izvēli gribu atstāt savā ziņā.
It īpaši interaktīvās TV laikmetā vai ir grūti izveidot iespēju pašam izvēlēties skatīties ar subtitriem vai ierunātu latviski?
0
oktaavs 08.10.2013. 12.31
Ir jabūt izvēlei. Kam gribas un vajag – tie skatās ar subtitriem. Kam negribas un nepatīk – tie ar tulkojumu. Katrai kategorijai būs sava publika. Tehnika jau ir tehnikas jautājums.
TV skatīšanos esmu pmetis jau vairākus gadus, bet vismaz vecākus ar švakāku redzi pažēlojiet.
Nevajag uzspiest to, ko clvēki nevēlas. Citādi vēlāk var būt ļoti nepatīkamas sekas. Tas it īpaši attiecas uz politiski uzpūtīgajiem vispārziņiem.
0
Sanšains 08.10.2013. 13.57
Skatos, vairums komentētāju turpina jūsmīgi brēkāt: “lēksim bedrē, lēksim bedrē!” (pēc Ziedoņa).
Jūs nesaprotat, ka tas nozīmē TV pēdējās latviešu valodas saliņas samazināšanu? Nav mums 20 cauru diennakti latviski raidošu TV kanālu, no kuriem tad vienu mēs atvēlētu “svešvalodu labākai apguvei”.
Svešvalodas var apgūt daudzos citos veidos. Arī pie filmām oriģinālvalodās var tikt daudzos veidos – var doties uz kino, abonēt kabeļtelevīzijas un satelītkanālus, galu galā var nočiept internetā.
Ir jābūt kādai “kabatiņai”, kur vēl publiski skan latviešu valoda – vai tiešām tas ir par daudz prasīts, “intelektuālie” valodu apguvēji?!
Informatīvajā telpā angliski un krieviski, uz ielas un darbā krieviski, latviski tikai virtuvē un zem segas. Kultūras nācija, patiešām!
7
0
-1
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+4
-1
Atbildēt
+4
-1
Atbildēt
@Inese > Sanšains 08.10.2013. 23.30
Kalvis Apsītis
Varat apskatīties Baltcom TV piedāvājumu – http://www.baltcom.lv/lv/bal... . Ja neskaita pašu lielāko paku, tad gandrīz viss tur ir krieviski.
—————————-
Nemelo, Apsīti. Pamata paka (57 kanāli) – 30 kanāliem ir angļu valoda, vidējam blokam (38 kanāli) – 19 kanāliem ir angļu valoda, mazajam tv blokam (13 kanāli) – 4 kanāliem ir angļu valoda, 4 latviešu, 1 ir vācu valodā. Tev tas viss liekas “krieviski”? ;)
0
Sanšains > Sanšains 08.10.2013. 22.17
Kalvis:
Es atbalstu subtitrus […] lai izbeigtu līdzšinējo krievu valodas monopolstāvokli televīzijā.
==============================
Amizanti.
Man šāda argumentācija šķiet labi salīdzināma ar tādu te iedomātu situāciju:
man gadījies salauzt kreiso kāju un šāda situācija ir tik neciešama, ka nolemju salauzt arī labo kāju – lai ir līdzsvars.
Nebrīnos, ka Aināram Dimantam nenāk ne prātā censties ierobežot krievu valodas pārsvaru TV, un angļu, vācu un franču valodu viņš uzdrošinās piedāvāt tikai uz latviešu valodas īpatsvara samazinājuma rēķina.
Par Jums it kā pieklātos brīnīties – esat taču no VL. Kaut arī ļoti labi esat ieredzēts aprindās, kas parasti apkaro VL.
0
Sanšains > Sanšains 08.10.2013. 23.27
“Atslēgas” frāze, šķiet, ir šī:
“Elektroniskajos medijos nepieciešams lielāks latviešu valodas apjoms”.
Kādā veidā subtitrēšana nodrošina vai tuvina šo mērķi? Vai nav tad vismaz godīgi atzīt, ka NA ietekme, protams, ir par mazu, lai kaut ko mainītu?
Manuprāt, derētu šāda pieeja: ja ir pārraide vai filma, kuras oriģināls ir ne-ES valodā, tad to pārraidīt gribošajai televīzijai jārēķinās ar papildu izmaksām, nodrošinot audio tulkojumu latviski.
Vai vismaz esat mēģinājuši ko tādu rosināt?
0
aivarstraidass > Sanšains 08.10.2013. 23.11
>>> Nebrīnos, ka Aināram Dimantam nenāk ne prātā censties ierobežot krievu valodas pārsvaru TV, un angļu, vācu un franču valodu viņš uzdrošinās piedāvāt tikai uz latviešu valodas īpatsvara samazinājuma rēķina.
=======
Latviešu valodā ir vajadzīgi interesanti oriģinālraidījumi. Un par to, kā šādu saturu izveidot, var būt atsevišķa gara diskusija. Bet ja televīzija visvairāk rāda importa izklaidējošo produkciju, tad tur kultūras vienkārši nav (gastronomiska analoģija – dabīgu vietējo produktu vietā ēst importa “fast food”). Un mēs savā starpā varam strīdēties par to, kā šo importa produkciju pareizāk iepakot un marķēt; kā pievienot lipīgas zīmītes ar uzrakstiem valsts valodā – bet tas jau nemaina lietas būtību; draņķis paliek draņķis. Un šobrīd ir izvēle, vai cilvēki vienkārši pavada laiku ar seriālu un tā nebaudāmu sinhronizēto tulkojumu, vai vismaz drusku pavingrinās “lēkāt” starp valodām, salīdzinot dzirdēto un subtitrus.
Varat apskatīties Baltcom TV piedāvājumu – http://www.baltcom.lv/lv/baltcom/televizija/programmu-pakas-un-cenas/kanalu-saraksts/#channelPack-50 . Ja neskaita pašu lielāko paku, tad gandrīz viss tur ir krieviski. Varbūt tie, kas liek satelītu šķīvi, dabū kaut kādu daudzveidību. Tāds ir praktiskais rezultāts Jūsu atbalstītajai “sinhronizēšanai”, Hari. Tas ir tas, ko reāli var saņemt lielākā daļa pilsētnieku.
Apskatiet, lūdzu, “Nacionālās apvienības” programmu 11.Saeimas vēlēšanām.
>>> “Lielāks latviešu valodas apjoms nepieciešams elektroniskajos medijos. Filmas un raidījumi televīzijā demonstrējami oriģinālvalodā ar latviešu subtitriem, nepieļaujot krievu valodas dominanci. Bērniem paredzētās filmas noteikti dublējamas. Apvienība atbalstīs latviešu filmu industrijas – gan pilnmetrāžas mākslas filmu, gan dokumentālo un animācijas filmu – tapšanu un apriti. Jāattīsta latviešu kultūra modernajos mēdijos – 3D filmās, datorspēlēs.”
=======
Manuprāt, uzrakstīts pilnīgi skaidri. Subtitri ir atbalstāmi; toties latviski jāveido oriģināls saturs. (Sal. http://www.nacionalaapvieniba.lv/programma/plasa-programma/ ; 2.lpp.).
>>> Par Jums it kā pieklātos brīnīties – esat taču no VL. Kaut arī ļoti labi esat ieredzēts aprindās, kas parasti apkaro VL.
=======
Nav man tas gods būt pazīstamam ar šādām “aprindām, kas parasti apkaro VL”. Un īsti arī neinteresē, ko viņi par mani domā. Mans ieguldījums videoinformācijas veidošanā ir pieticīgs. Reizēm ierunāju YouTube mācību video – matemātikas olimpiāžu uzdevumu atrisinājumus: http://bit.ly/1bW9pOg . Bet šī lieta ir jāattīsta. Neviens cits nerūpēsies par latviešu valodu plašsaziņas līdzekļos, ja mēs paši to nedarīsim.
0
Alise > Sanšains 08.10.2013. 20.58
Hari, domājat tie, kas vēlas tos subtitrus ieviest, spēj tik tālu aizdomāties? Un vai viņus vispār interesē tāda lieta kā latviska vide?
Izskatās, pēdējā laikā mēs kā sabiedrība tiekam pastiprinātā režīmā ārdiāt pa mazam gabaliņam vien. Katrs atsevišķi tas mazais gabaliņš varbūt nav drauds, bet viss kopā paveras kā diezgan drausmīga aina.
0
aivarstraidass > Sanšains 08.10.2013. 21.13
Hari – galīgi nepiekrītu.
Esošā prakse parasti nozīmē sekojošo: runājam virsū visām svešvalodām, izņemot krievu – kuru Latvijas TV kanāli biežāk ļauj klausīties oriģinālā (ar vai bez latviešu subtitriem). Šāda prakse rada priviliģētas pozīcijas krievu valodai – un katru dienu un katru stundu apliecina melīgu tēzi, ka krievu valodu zināt ir pašsaprotami, savukārt angļu vai vācu valodas ir eksotika, kuru oriģinālā varētu gribēt klausīties tikai reti poligloti.
Es atbalstu subtitrus gan tādēļ, ka tas var palīdzēt cilvēkiem labāk apgūt svešvalodas, gan arī lai izbeigtu līdzšinējo krievu valodas monopolstāvokli televīzijā. Svešvalodu prasmes parasti veicina arī dzimtās valodas labāku apguvi – ikviens var praksē pārliecināties, ka tie latvieši, kuri pārvalda vairākas svešvalodas, prot pareizāk runāt un rakstīt arī savā dzimtajā valodā.
Mēs nevaram iestāties pret svešvalodu apguvi un pret to klātesamību mēdijos – tā mūsdienās ir nepieciešamība, bet nevēlos, lai vienīgā svešvaloda, kuru latviešu vairums prot, ir krievu valoda. Latvija nevar atļauties būt Krievijas informatīvās telpas nomale. Mēs esam Eiropas valsts – un mums ir dabiski prast lielās Eiropas valodas. Latviešu valoda cauri gadsimtiem izdzīvoja pateicoties tam, ka neviena svešvaloda Latvijā ilgstoši nesaglabāja monopolstāvokli – 19.gs. jaunlatvieši centās mazināt vācu valodas ietekmi ar krievu valodu; tagad ir laiks mīkstināt krievu valodas ietekmi ar angļu valodu. Var pienākt laiks, kad angļu valodas ietekme būs jāmīkstina ar pastiprinātu ķīniešu valodas mācīšanos :)
Īru valodai Īrijā (tāpat kā, teiksim, udmurtu vai kalmiku valodām Krievijā, sorbu un senprūšu valodām Vācijā u.c.) nepaveicās – viņus pilnīgi nomāca viena dominējošā valoda. Dinamisks līdzsvars starp vairākām lielām valodām ir latviskuma ilgtspējas un stabilitātes priekšnoteikums. Nedrīkst būt privilēģijas tikai krievu valodai!
0
austrisv > Sanšains 08.10.2013. 14.08
Pilnībā piekrītu, jo kam mums vairs subtitri filmām, ja jau tik labi protam krievu valodu. Saliedēsimies un aizmirsīsim, ka dzīvojam savā nacionālā valstī, jo tas tak laikam izmaksā pārāk dārgi.
0