Lietuvas kabeļtelevīzija atslēdz Krievijas “PBK” (papild.)

Latvijas NEPLP pārbaudīs PBK pārraidi, jo šā kanāla jurisdikcija ir Latvijā

Kabeļtelevīzijas pakalpojumu kompānija “Cgates”, kurai ir vairāk nekā pusmiljons skatītāju un kas ir otrā lielākā Lietuvā, pirmdien pieņēmusi lēmumu uz laiku atslēgt telekanālu “Pervij Baltijskij kanal”, reaģējot uz daudzu klientu sūdzībām par pagājušajā nedēļā tajā rādīto pārraidi “Cilvēks un likums”, kurā pausta nicinoša attieksme pret Lietuvas brīvības cīņām un 1991.gada 13.janvāra traģiskajiem notikumiem, ziņo LETA.

“Esam vērsušies pie PBK un atbildīgajām Lietuvas institūcijām, lūdzot paskaidrojumus par šo situāciju. Kad būsim tos saņēmuši, lemsim, kā rīkoties tālāk,” portālam “15min.lt” apliecinājis “Cgates” vadītājs Pauļus Dambrausks.

No plkst.19.45 “Cgates” skatītāji savu televizoru ekrānos redz paziņojumu: “No klientiem esam saņēmuši daudz sūdzību par to, ka pagājušajā piektdienā PBK pārraidē “Cilvēks un likums”, iespējams, pārkāpti Lietuvas Republikas likumi. Apturam kanāla retranslāciju uz laiku, kamēr nebūsim saņēmuši PBK un Lietuvas institūciju paskaidrojumu par situāciju. Ceram atjaunot programmas retranslāciju tuvāko dienu laikā.”

Dambrausks piebildis, ka tā rīkoties kompānijai nācies pirmo un, cerams, arī pēdējo reizi.

“Cgates” vadītājs atzinis, ka televīzijai tas ir sāpīgs solis. “Mūsu televīziju Lietuvā skatās aptuveni pusmiljons skatītāju. Lietuvas reitingos PBK ieņem piekto vietu, bet Viļņā – trešo. Noteikti būs ne mazums tādu klientu, kuri būs neapmierināti un nesapratīs šo soli,” viņš izteicies.

Lietuvas Seima deputāte Rasa Jukņevičiene šajā sakarā ierosinājusi atņemt telekanālam licenci, bet Lietuvas radio un televīzijas komisijas (LRTK) vadītājs Edmunds Vaitekūns pastāstījis, ka par minēto raidījumu komisija jau pēc savas iniciatīvas sākusi izmeklēšanu.

“Šā kanāla jurisdikcija ir Latvijā, mēs gatavojam pieprasījumu latviešiem, vācam informāciju, ierakstus. Šis jautājums noteikti netiks atstāts bez ievērības,” viņš solījis.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pārbaudīs “Pervij Baltijskij kanal” pārraidi, kurā, iespējams, pausta nicinoša attieksme pret Lietuvas brīvības cīņām un 1991.gada 13.janvāra traģiskajiem notikumiem.

Kā aģentūrai LETA teicas NEPLP locekle Aija Dulevska, Lietuvas kolēģi vērsās pie NEPLP ar lūgumu pēc palīdzības, jo PBK, kas raida uz Lietuvu, ir reģistrēts Latvijā. Dulevska norādīja, ka telekanālam ir pieprasīts konkrētā raidījuma ieraksts un, tiklīdz tas tiks saņemts, NEPLP to izvērtēs.

“Lietuvas sabiedrība, analītiķi, politiķi visās Baltijas valstīs pēdējā laikā daudz diskutē par Krievijas Federācijas informatīvo karu pret mums. Uzskatu, ka šis pēdējais notikums aizskar visu lietuviešu tautu, tādēļ pelnījis nopietnu izvērtējumu,” norādījusi deputāte, kas pārstāv Tēvzemes savienību-Lietuvas kristīgos demokrātus. “Ierosinu apsvērt iespēju apturēt “Pervij Baltijskij kanal” translācijas Lietuvā un anulēt tā pārstāvju akreditācijas valsts iestādēs vismaz tikmēr, kamēr tiks sniegta atvainošanās par šo provokatīvo un aizskarošo raidījumu.”

Tikmēr Seima nacionālās drošības un aizsardzības komitejas deputāts Arvīds Anušausks aicinājis Lietuvas Ģenerālprokuratūru sākt izmeklēšanu, lai noteiktu, vai PBK nav apzināti pārkāpis Lietuvas Kriminālkodeksa pantu, kas paredz atbildību par publisku atbalsta apliecināšanu PSRS vai nacistiskās Vācijas agresijai pret Lietuvu, kā arī par šīs agresijas noliegšanu. Šai pantā cita starpā konkrēti pieminēti arī noziegumi, kas izdarīti 1990.-1991.gada agresijas laikā.

Kā paziņojumā medijiem norādījis Anušausks, pēdējā laikā biežāki kļuvuši gadījumi, kad nesodīti tiek izplatīta patiesībai neatbilstoša informācija, kurā noliegta PSRS agresija pret Lietuvu, īpaši attiecībā uz 1991.gada 13.janvāra notikumiem.

Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni un Televīzijas un radio komiteju un pārtrauca televīzijas un radio raidījumus. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vairāki simti tika ievainoti.

Saskaņā ar Lietuvas likumdošanu LRTK var apturēt raidorganizācijas licences darbību uz laiku līdz trim mēnešiem, ja Sakaru regulēšanas dienests anulē tiesības izmantot radiofrekvenci vai kanālu un vēršas pie komisijas par licences licences darbības apturēšanu vai licences turētājs rupji pārkāpj likuma prasības vai licences noteikumus.

Agrākais LRTK vadītājs Pauļus Subačus portālam “Delfi.lt” savulaik izteicies, ka viņam rada bažas PBK informācijas politika. “Šis kanāls cenšas piedalīties mūsu informācijas telpas, viedokļu, nostādņu veidošanā,” viņš sacījis, atzīstot, ka uz Lietuvu plūst milzīga informācijas straume, kurā Krievija investē lielus līdzekļus.

Politologs: Krievija izmanto „komplekso spiedienu”

Politologs Neris Maļukjavičus uzskata, ka Krievija pret Lietuvu pirmoreiz izmantojusi komplekso spiedienu, vēsta „Delfi.lt”.

Bez lietuviešus saniknojušā sižeta par 1991.gada janvāra notikumiem PBK sižetā Maļukjavičus norāda, ka raidījumam „Cilvēks un likums” bijusi vēl kāda līnija – tas klajā nācis laikā, kad pirms 20 gadiem Maskavā reakcionārie spēki ielauzās Krievijas parlamentā un lija asinis.

„Skaidrs, ka Lietuvu aizskar izskanējušais vēstījums, taču vēsturiskie notikumi sabalsojas ar 1993.gada 13.janvāri Maskavā, un, liekas, ka Krievijas spēka struktūrām jānomazgā asinis no sava mundiera,” saka politologs. Tāpēc, viņaprāt, lietuviešu vēsture var tikt pārcelta uz notikumiem Maskavā, kur pirms 20 gadiem Baltā nama ieņemšanā arī piedalījās tās pašas armijas specvienības, kas Lietuvā.

Maļukjavičus domā, ka galvenais iemesls, kāpēc parādījies šāds sižets, ir tas, ka tie spēki, kas vēlas attaisnot savu darbinieku rīcību Lietuvā, nogalinot nevainīgus cilvēkus, „jūt diskomfortu, nervozē un ir nikni”. Tas jūtams pašā raidījumā, kur izskan diskomforts par ceļojumu ierobežojumiem Eiropā, baidoties, ka viņus var arestēt.

Tas pierāda, ka mūsu pozīcijai un politikai ir noteikts efekts, un ar šādu tradicionālu pieeju viņi mēģina attaisnoties un piedāvāt savu versiju notikušajam, uzskata politologs.

Maļukjavičus nedomā, ka pareizais risinājums ir slēgt PBK, ko daudzi lietuvieši uzskata par Kremļa ruporu. “Jāsaprot, kādu negatīvu iespaidu šāds stāsts par 13.janvāra notikumiem atstās uz Krievijas auditoriju. Mēs zinām savu vēsturi, mūsu pozīciju nav tik viegli lauzt,” saka politologs.

Viņš norāda, ka Lietuvai jāieiet jaunā propagandas konkurencē, Krievijas auditorijai piedāvājot savu stāstu par Lietuvas notikumiem 1991.gadā, par traģēdijām un notikumu dalībniekiem. „Jārunā nevis par aizliegumiem un sankcijām, jo tā ir vāja pozīcija, ko izmanto autoritāri režīmi. Ja viņiem aizliegs stāstīt šādus stāstus, viņi atradīs citus kanālus. Domāju, ka svarīgi ir efektīvi pasniegt savu vēstures vērtējumu, un to izdarīt ir patiesi grūti, grūti pastāstīt Krievijas auditorijai, kā tu redzi vēstures notikumus, kā viss notika īstenībā,” saka Maļukjavičus.

(papildināta ar politologa vērtējumu)