Augusts tirdzniecībā lokālu un globālu kataklizmu ēnā

Par mazumtirdzniecības apgrozījumu 2013.gada augustā

Augustā mazumtirdzniecības apgrozījums pret iepriekšējo mēnesi samazinājās par 0,4%, bet pieaugums gada griezumā (2,1%) ir samazinājies līdz zemākajam līmenim kopš 2011.gada jūnija.

Uztraukšanās par viena mēneša datiem Latvijas ekonomikā būtu teju vai slikta gaume. Jau tāpat daudz enerģijas tiek tērēts, eksistenciālā garā apvārdojot statistiski nenozīmīgus notikumus, piemēram, kāda uzņēmuma lēmumu koncentrēt ražošanu vienā vai otrā Baltijas valstī, kamēr par valsts biznesa vides konkurētspēju nevienam nav aizliegts spriest kaut vai pēc tāda fundamentāla rādītāja kā investīciju īpatsvars IKP. Tas Latvijai, starp citu, ir ievērojami augstāks nekā tās dienvidu kaimiņvalstij. Taču arī pēdējos trīs mēnešos kopumā tirdzniecības apgrozījums bijis izteikti lēnīgs.

Varētu jau priecāties par to, ka augustā gada griezumā pārliecinoši straujāk kāpis pārtikas, nevis nepārtikas preču apgrozījums (+4,4% pret +0,7%), pārtikai labāks sniegums arī mēneša griezumā), kas drīzāk liecina par plašāku ekonomikas izaugsmes ietekmi sabiedrībā, kā arī to, ka vairāk tiek pirktas Latvijā ražotas preces, kādas noteikti ir pārtika salīdzinājumā ar nepārtiku.

Taču nepārtikas, tātad galvenokārt ilglietošanas preču pārdošanas vājums, ja vien tā nav kāda sakritība, varētu liecināt par nelielu noskaņojuma pasliktināšanos. Cits skaidrojums šādai pārtikas/nepārtikas tirgošanas dinamikas atšķirībai varētu būt neparasti ilgās un siltās vasaras ietekme, tātad cilvēki varbūt vairāk izbraukuši dabā un ēduši ugunskurā ceptas desiņas, nevis staigājuši pa apģērbu, elektronikas un citiem veikaliem.

Taču noskaņojuma pasliktināšanās ir visnotaļ ticams skaidrojums. Augustā noskaņojuma tonalitāte plašsaziņas līdzekļos bija visnotaļ negatīva, par Latvijas ekonomiku daudz runāts saistībā ar „Liepājas metalurgu”, bet par pasauli saistībā ar Sīrijas pilsoņu karu un citām krīzēm. Pamazām kulminācijas punktam tuvojas latviešu tautas ikgadējais svētais karš pret aritmētiku, tātad nākamā gada budžeta apspriešana. Kā jau katrs karš, arī šis prasa ļoti daudz garīgās enerģijas.

Ļoti iespējams, ka vājuma brīdis turpinājies arī septembrī, kas līdz ar gada trešo ceturksni beidzas 30.septembrī, bet par to datu, protams, vēl nav. Taču ceturtajā ceturksnī atkal, visdrīzāk, sagaidāms mazumtirdzniecības kāpuma paātrinājums.

Pie tik vāja pārdošanas kāpuma kā augustā iedzīvotāju ienākumi aug daudz straujāk nekā izdevumi. Nekas latviešu tautas vēsturē neliecina, ka tā spētu ar šādu situāciju ilgstoši samierināties. Datu par algām trešajā ceturksnī vēl nav, bet domājams, ka kopējais algu fonds atkal būs pieaudzis par apmēram 7%, no tā ap 5 procentpunkti (pp) uz algu kāpuma, bet 2 pp – uz nodarbinātības kāpuma rēķina. Pie tik neesošas inflācijas, kāda tā bija šovasar, nominālais algu kāpums ir tas pats, kas reālais kāpums.

Ziņas par valsts budžeta pieņemšanu varētu palīdzēt. Budžetā ietvertie lēmumi tā vai citādi palielinās ienākumus vairāk nekā pusei valsts iedzīvotāju. Daudziem budžeta organizācijās strādājošajiem ietekme būs dubulta – gan tiešs algu palielinājums, gan nodokļu izmaiņu labvēlīgā ietekme.

Privātajā sektorā strādājošajiem palīdzēs nodokļu izmaiņas, tāpat arī algota darba veicējiem arvien labvēlīgākā situācija darba tirgū. Budžeta pieņemšana izgaisinātu ļoti nomācošo ar to saistīto informatīvo fonu, kurā dažādu neapmierināto vajadzību advokāti sacenšas tēlainībā par to, cik šausmīgas sekas būs tad, ja netiks piepildītas tieši viņu vēlmes. Neviens šajā ziņā nespēj sacensties ar nozarēm, kurām draud netīkamas nodokļu izmaiņas.

Ja varētu nopietni uztvert visu par budžetu sarunāto, tad būtu sagaidāms, ka nākamgad mežos uz ragaviņām balos kādreizējo autogāzes lietotāju kauli, bet vispārējs izmisums, dziļš posts un totāls sabrukums gaidāms arī citās nozarēs.

Lai mazinātu kaitējumu sabiedrības informētībai, kas šādos un līdzīgos komentāros nereti tiek nodarīts, pārāk nopietni runājot par īslaicīgām statistikas fluktuācijām, norādīšu uz kādu visnotaļ interesantu nedaudz ilgāka termiņa tendenci.

Šā gada pirmajos astoņos mēnešos (salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu) ir ļoti izteikti krities apgrozījums nespecializētos nepārtikas veikalos (par 11,5%), kas, ja autora acis viņu neviļ, pārsvarā atrodas ļoti nelielās apdzīvotās vietās. Tāpat strauji kritusies tirgošanās stendos un tirgos.

Abi procesi varētu būt atspulgs straujam urbanizācijas procesam. Tātad valsts iedzīvotāju skaits samazinās, bet atlikušie izmanto iespēju koncentrēties pilsētās un jo īpaši lielākās pilsētās. Tā kā gan mēbeļu, gan elektropreču, gan paklāju, tapešu un tamlīdzīgu preču pārdošana šogad kāpusi par krietniem desmitiem procentu, tad acīmredzot viņi izmantojuši laiku un iespējas, lai pilnvērtīgi iejustos pilsētas dzīvē, bet uz mežiem dodas, lai baudītu dabas skaistumu.

Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis