Saakašvili runas dēļ Krievijas delegācija pamet ANO zāli

Gruzijas prezidents aicina starptautisko sabiedrību ietekmēt abu valstu attiecības

Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, trešdien uzstājoties ANO Ģenerālajā asamblejā, aicināja starptautisko sabiedrību ietekmēt Gruzijas un Krievijas attiecības un paziņoja, ka “šaubās par iespēju uzlabot attiecības starp Gruziju un Krievijas Federāciju par spīti tam, ka pie varas stājušies jauni vadītāji”.

Atbildes reakcija uz šo runu bija tāda, ka Krievijas pārstāvji, protestējot pret Saakašvili runu, izgāja no ANO zāles, aģentūru “RIA Novosti” informēja Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Aleksandrs Lukaševičs.

Saakašvili no augstās ANO tribīnes arī paziņoja, ka lepojas ar tiem Gruzijas panākumiem, kas sasniegti viņa darbības laikā, bet šaubās, vai attiecības ar Krieviju uzlabosies, “kaut arī pie varas nonākuši jauni vadītāji”.

“Mans otrais vadības termiņš tuvojas beigām, un es lepojos ar daudziem sasniegumiem, kurus guvusi Gruzija manas prezidentūras laikā,” teica Saakašvili. Viņš arī atzīmēja, ka daudzi no tiem tika sasniegti “par ļoti augstu cenu, jo pietrūka pieredzes, kā arī bija ārēji draudi”.

Līdztekus tam Saakašvili aicināja starptautisko sabiedrību ietekmēt Krievijas-Gruzijas savstarpējās attiecības.

Gruzijas prezidents savā runā arī izteica kritiskas piezīmes par Krievijas varu un tās politikas ietekmi uz postpadomju ģeopolitisko telpu.

“Pēc nedaudziem gadiem Vladimirs Putins no Kremļa aizies, izzudīs no Krievijas politikas. Krievijas pilsoņi viņu atcerēsies kā veco laiku spoku – korupcijas un apspiestības laiku spoku,” teica Saakašvili. “Neviens nezina, vai šis process būs mierīgs vai vardarbīgs, vai tam sekos nacionālisti vai liberāļi, vai gan vieni un otri, bet svarīgi, ka Krievija tad izbeigsies kā impērija, tā kļūs par normālu valsti.”

Kā zināms, Gruzija ar Krieviju pārtrauca diplomātiskās attiecības pēc tam, kad 2008.gada augustā Krievija atzina Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību. Gruzijas jaunā valdība, kura pie varas nonāca 2012.gada oktobrī pēc parlamenta vēlēšanām, par vienu no galvenajām valsts ārpolitikas prioritātēm nosauca attiecību normalizāciju ar Krieviju.