Par bērnudārzu rindām un “suņiem”, kuru astēm valsts negrib pārkāpt
Septembris atnāca ar patīkamām vēstīm tām ģimenēm, kurās aug pirmsskolas vecuma mazuļi, un topošiem vecākiem. Valdībai aktīvi iesaistoties, beidzot principiāli tiek atrisinātas līdzšinējās problēmas ar “bērnudārzu rindām” – jeb, precīzāk, ar pietiekama līdzfinansējuma nodrošināšanu alternatīvu pakalpojumu (privātas pirmsskolas iestādes, sertificētas aukles*) apmaksai bērniem, kuriem neatrodas vietas pašvaldību bērnudārzos. Ļoti gribas cerēt, ka jau pēc gada problēma būs zaudējusi līdzšinējo aktualitāti, bet valdības partijas pamatoti varēs sabiedrībai vēlēšanās lepoties ar savu veikumu.
Līdz šā gada beigām spēkā ir pagaidu kārtība, valsts budžetam palīdzot pašvaldībām nodrošināt, lai kopumā katram šādam pirmsskolniekam līdz 5 gadu vecumam “līdzi sekotu” 160 lati Rīgas reģionā vai 130 lati pārējā valsts teritorijā. (Šīs summa ir aprēķinātas pēc līdzšinējām vidējām izmaksām vienam audzēknim pašvaldību bērnudārzos. Valsts līdzmaksājums nodrošina līdz pat 100 latiem katram bērnam.) Savukārt bērniem no 5 gadu vecuma, uzsākot obligāto sagatavošanos pamatizglītības ieguvei, bez pašvaldības finansējuma pienākas valsts mērķdotācija pedagogu algām.
Līdz ar 2014. gada janvāri, atbilstoši Izglītības likuma grozījumiem, visiem bērniem līdz 7 gadu vecumam vienlīdzīgu līdzfinansējumu pirmsskolu izglītības pakalpojuma apmaksai jau pilnībā nodrošinās viņu dzīves vietas pašvaldība. Turklāt valdība ir paredzējusi ikviena pirmsskolnieka tiesību aizsardzības mehānismu, 2014. un 2015. gadam rezervējot līdzekļus gadījumam, ja kāda novada vai pilsētas dome iespītētos un atteiktos pildīt savas saistības.
Patlaban “bērnudārzu rindu” problēma ir kā parunā piesauktais suns, kam ir prasmīgi pārkāpts pāri, bet vēl ir palikusi aste, pret kuru iespējams nejauši paklupt. Lai Izglītības likumā pieteiktais mehānisms tiktu iedarbināts, Izglītības un zinātnes ministrijā tiek izstrādāts projekts attiecīgiem Ministru kabineta noteikumiem. No tā, cik precīzs un ģimeņu interesēm atbilstošs būs šis dokuments, patlaban ir atkarīga visas pārkārtojumu sistēmas veiksme. Tāpēc es vēlētos projekta rakstītājiem atgādināt dažus iespējamos riska faktorus, kas varētu būtiski ietekmēt topošo MK noteikumu efektivitāti.
Pirmkārt, ir nepieciešams formulēt vienkāršus un skaidri saprotamus līdzmaksājuma saņemšanas principus, kas neradītu ģimenēm jaunu birokrātisko formalitāšu slogu. Kā pirmsskolas mācību iestādes vadītāja es, ikdienā tiekoties ar mazuļu vecākiem, jau esmu diezgan cītīgi piestrādājusi par valdības virzīto pārmaiņu advokāti, skaidrojot, ka bērniem paredzētā naudas summa pieaug un problēmas atrisinās. Patlaban cilvēki jūtas dezorientēti (daļēji tas ir loģiski skaidrojams ar informācijas pārklāšanos, ko rada tagadējā risinājuma pagaidu raksturs) un pat īsti netic, ka kāds tiešām gribētu viņiem palīdzēt, nevis tikai uzkraut vēl kaut kādas formalitātes. Ģimenes ir pārliecinātas ka viena vai otra pašvaldība varēs ar tām manipulēt pēc saviem ieskatiem un savās interesēs.
Tāpēc MK noteikumiem ir jābūt fokusētam uz bērnu, uz viņa likumīgajām tiesībām saņemt pakalpojumu. Nevis, piemēram, nosakot kā svarīgāko mērķi rindu mazināšanu pašvaldību bērnudārzos (diemžēl valdība, manuprāt, negribēti neveiksmīgi, līdz šim pieteica savu redzējumu uz problēmas būtību).
Lai to nodrošinātu, MK noteikumiem būtu kategoriski jāizbeidz kārtība, kas paliek spēkā patlaban – pārejas periodā: lai bērns saņemtu līdzmaksājumu, viņam noteikti jābūt reģistrētam rindā uz pašvaldības bērnudārzu. (Savukārt nesen Rīgas pašvaldība maksāja lielāku summu tieši tām ģimenēm, kas atteicās no vietas rindā.)
Tāpat pašvaldība nedrīkst automātiski liegt bērnam piešķirto finansējumu, obligāti pieprasot viņam doties uz to pašvaldības bērnudārzu, kurā atbrīvojusies vieta. Ja šī norma tiek saglabāta, tad vecākiem tiek skaidri pateikts: jūsu bērna vajadzības valstij šķiet mazāk svarīgas nekā pašvaldības intereses. Ja bērns ir sācis iet vienā pirmsskolas mācību iestādē, ģimenei ir nepieciešamas garantijas, ka viņš varēs to pabeigt, turklāt uz tādiem pašiem noteikumiem. Daži pašvaldību darbinieki šādu loģisku prasību neapdomīgi sauc par privāto bērnudārzu lobēšanu, aizmirstot, ka patiesībā vēršas pret saviem vēlētājiem.
Tāpat arī valdības apstiprinātajā dokumentā noteikti vajadzētu izvairīties no normas (kas arī ir spēkā patlaban, līdz gada beigām), ka par katru privātajā bērnudārzā kavēto dienu ir jāuzrāda ārsta zīme kā attaisnojums – citādi šī diena tiek atrēķināta no līdzmaksājuma. Prasība ir pārspīlēta, turklāt rada pretrunu ar citiem noteikumiem. Piemēram, Higiēnas noteikumi nosaka, ka šāda zīme ir jāizraksta, ja bērns slimo vismaz trīs dienas. Tādējādi ārsti tiktu apkrauti ar papildus slogu. Tāpat vecākiem tiek apgrūtināta iespēja, piemēram, pavadīt kopā ar bērnu savu brīvo darba dienu – jo tad viņiem pašiem par šo dienu jāmaksā privātajai pirmsskolai. (Pašvaldību bērnudārzu audzēkņu ģimenēm šādas dilemmas nav.)
Protams, MK noteikumu veiksmīgu darbību lielā mērā noteiks tas, cik prasmīgi tiks izstrādāta mērķa maksājumu apjoma noteikšanai nepieciešamā metodoloģija, radot skaidri izprotamu un vienotu formulu, kas ļautu visā valstī aprēķinātu reālās cenas pirmsskolu izglītības pakalpojumam. Līdzšinējie ekspertu izteikumi liecina, ka šis var būt galvenais “klupšanas akmens” problēmas risinājumam.
Tāpēc no sirds vēlu, lai veicas mums visiem – ministrijai un valdībai, pašvaldībām, bērnudārziem, bet, galvenais, bērniem un viņu vecākiem!
Autore ir biedrības „Latvijas Privāto pirmsskolu biedrība” valdes priekšsēdētāja
* Auklēm apmācību kursu pabeigšanai tika noteikts pārejas periods, tāpēc no 1.septembra līdz 2013.gada beigām bērnu uzraudzības pakalpojumu var sniegt arī persona, kas neatbilst noteiktajām izglītības prasībām.
Komentāri (21)