41% vāciešu vēlas valdības maiņu
Vācijas kancleres Angeles Merkeles vadītā centriski labējā koalīcija svētdien gaidāmajās Bundestāga vēlēšanās varētu saņemt mazāk balsu nekā visas opozīcijā esošās kreisās partijas kopā, liecina trešdien publicētie sabiedriskās domas aptaujas rezultāti.
Saskaņā ar aptauju, kuru pēc laikraksta “Frankfurter Allgemeine Zeitung” (FAZ) pasūtījuma veicis Alensbahas institūts, Merkeles vadītie kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartija – Kristīgi sociālā savienība (CSU) – var cerēt uz 39 procentiem balsu, bet CDU/CSU pašreizējie koalīcijas partneri – brīvie demokrāti (FDP) – uz sešiem procentiem balsu, vēsta LETA/Reuters.
Tikmēr par sociāldemokrātiem (SPD) gatavojas balsot 26% vāciešu, bet par viņu potenciālajiem koalīcijas partneriem – “zaļajiem” – 11%.
Savukārt atbalsts kreiso ekstrēmistu partijai “Die Linke” (“Kreisie”) pieaudzis līdz deviņiem procentiem, kas ir par pusotru procentpunktu vairāk nekā iepriekš veiktās aptaujas laikā.
Tādējādi CDU/CSU un FDP centriski labējo koalīciju patlaban kopumā atbalsta 45% vēlētāju, kamēr par kreisajām partijām varētu balsot 46% aptaujāto.
Lai gan mēreni kreisās partijas līdz šim noraidījušas jebkādu sadarbību ar kreisajiem ekstrēmistiem, pašlaik valdošajai koalīcijai varētu pietrūkt nedaudz balsu, lai nodrošinātu Bundestāgā absolūto vairākumu. Tādējādi Merkelei pēc vēlēšanām var nākties meklēt jaunus koalīcijas partnerus.
Aptauja arī liecina, ka 41% vāciešu vēlas valdības maiņu, bet tikai 33% grib, lai pie varas paliktu esošā koalīcija.
“To ļaužu skaits, kas vēlas pilnīgu vai daļēju valdības maiņu, kopš augusta sākuma ir pieaudzis,” FAZ atzinusi Alensbahas institūta vadītāja Renāte Kehere. “No tiem, kas noteikti ies balsot, 46% atbalsta pārmaiņas.”
Visticamākais scenārijs, ja pašreizējā koalīcija nespētu nodrošināt vairākumu, ir tā dēvētās lielās koalīcijas izveide, kurā līdz ar konservatīvajiem būtu pārstāvēti arī sociāldemokrāti.
Iespējama ir arī CSU/CDU un “zaļo” koalīcija, lai gan nacionālajā līmenī šāda sadarbība visā Vācijas pēckara vēsturē vēl nav pieredzēta. Turklāt Merkelei “zaļie” varētu būt nepatīkamāks partneris, jo šobrīd vides aizstāvji politiskajā spektrā atrodas vēl kreisākās pozīcijās nekā SPD.
Lai gan SPD kandidāts uz kanclera krēslu Pērs Šteinbriks kategoriski noraidījis iespējamo sadarbību ar “Die Linke”, nepieļaujot pat mazākuma valdības izveidi, kurai kreisie ekstrēmisti nodrošinātu atbalstu Bundestāgā, nevar pilnībā izslēgt iespēju, ka sociāldemokrātu kreisais spārns izšķiras par apvienošanos ar “Die Linke” bez sava vadošā kandidāta līdzdalības.
Komentāri (36)
Sanšains 18.09.2013. 17.03
Ja balsojumi gaidāmi tik līdzīgi, tad jo aktuālāks kļūst turku minoritātes balsojuma faktors.
Izrādās, piemēram, 2002. gadā apmēram 1 miljona turku balsojumā paustās simpātijas Šrēderam izšķīra velēšanu iznākumu. Tagad turku balsotāju varētu būt vēl mazliet vairāk.
Augustā veiktās aptaujas liecināja, ka (a) turku gaidāmā aktivitāte vēlēšanās būs augstāka nekā vāciešu aktivitāte, (b) turku simpātijas sadalās šādi: par kreiso koalīciju vismaz 65% (43% par sociķiem, 22 par zaļajiem), par Merkeli – 20%.
http://www.gatestoneinstitute.org/3951/german-elections-eu-islam
Arī Francijā 2012. gada vēlēšanās Olanda uzvaru pār Sarkozī izšķīra musulmaņu balsojums. Abu konkurentu rezultāti bija ļoti līdzīgi, bet par Olandu nobalsoja 93(!) procentu Francijas balstiesīgo musulmaņu. Par Olandu nobalsoja ap 1,7 miljoniem muslmaņu, bet kopējā rezultātu atšķirība starp abiem kandidātiem bija vien 1,1 miljons balsu.
http://www.gatestoneinstitute.org/3064/muslim-voters-europe
Un arī, protams, mums ir tas pats – galvenokārt krievu kolonistu elektorāta ievēlētais SC daudzos balsojumos Saeimā ir izšķīris, pēc kādiem likumiem mums nākas dzīvot.
Piemēram, SC balsojums bija izšķirošs, lai savulaik netiktu pieļauta Šlesera “kratīšana”.
Tāpēc man nav nekādu simpātiju pret “Ir” kompašku, kura vēl “Dienas” laikā centās, lai arvien vairāk krievu kolonistu tiktu pie pilsonības un papildinātu SC elektorātu.
Un arī tagad varam vērot ,ka tāds Raudseps vai Ločmele nav norūpējušies par to, ka Latvijā ar uzturēšanās atļauju pirkšanu ieplūst ļaudis, kuri PAGAIDĀM vēl gan nevar tikt pie pilsonības un papildināt SC elektorātu.
5
Inese > Sanšains 18.09.2013. 17.09
“Aizmirsi” tikai uzrakstīt, ka turku izcelsmes Vācijas pilsoņu ir vien 4% no kopējā pilsoņu skaita – “On a total of 80 million inhabitants, Germany has over 3 million citizens of Turkish origin, forming over 4% of the population”:
http://s1.bild.me/bilder/060112/575808545.jpg
0
Inese > Sanšains 18.09.2013. 17.21
Nē nu taisnība jau ir, katra Vācijas pilsoņa balss ir svarīga ;) A tu gribēji, lai turku izcelsmes Vācijas pilsoņi balsotu par nacistiem?
0
Inese > Sanšains 18.09.2013. 17.32
Haris
Un arī tagad varam vērot ,ka tāds Raudseps vai Ločmele nav norūpējušies par to, ka Latvijā ar uzturēšanās atļauju pirkšanu ieplūst ļaudis, kuri PAGAIDĀM vēl gan nevar tikt pie pilsonības un papildināt SC elektorātu.
===================================
Harīti, nacistiņ, tu labāk būtu norūpējies par šo te:
Laikaposmā no 2000. līdz 2012. gadam iedzīvotāju skaits Latvijā sarucis par 340 tūkstošiem cilvēku
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir sagatavojusi iedzīvotāju skaita pārrēķinu laika posmam no 2001. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 1.janvārim, kā arī migrācijas statistiku par 2000.–2010.gadu.
Laika posmā no 2000. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 1. janvārim Latvijas iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 340 tūkstošiem – par 211,4 tūkstošiem migrācijas rezultātā un 128,6 tūkstošiem negatīvā dabiskā pieauguma dēļ.
Visstraujākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija vērojams 2009. un 2010. gadā, kad iedzīvotāju skaits samazinājās attiecīgi par 1,9% un 2,1% (kopš 2009. gada 12.marta LR valdības vadītājs ir Valdis Dombrovskis). Šajos divos gados migrācijas un negatīvā dabiskā pieauguma rezultātā Latvijā iedzīvotāju skaits samazinājās par 84,4 tūkstošiem. Salīdzinājumam – pēc tautas skaitīšanas datiem trešajā lielākajā Latvijas pilsētā Liepājā bija 76,6 tūkst. iedzīvotāju.
***
Pērn Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies par 20,5 tūkstošiem
2012. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, samazinājies par 9,1 tūkstoti, bet ilgtermiņa migrācijas rezultātā – par 11,4 tūkstošiem.
0
Sanšains > Sanšains 18.09.2013. 18.01
“Nacistiņu” pieņemšu kā komplimentu, it īpaši no Jums, provokatora k-gs – atzīšos, man tas tikai iet labumā.
Fakts, ka daudzi emigrējuši mani uztrauktu ļoti, ja nezinātu, ka apmēram 2/3 izbraukušo ir tie paši kolonisti un viņu “biedri”. Tā ka šobrīd tas mani.. jā, vienkārši un tikai skumdina.
Lai gan mani šķebina Dombrovska glumā nodevība, savām un partijas sponsoru UA/NĪ biznesa interesēm pakļaujot valsts intereses, jāatgādina, ka tieši stabilitātes garantu un iekšu skaistuma speciālistu gāzēšana grīdā noveda tik lielā krīzē, ka atbilstoši šā reģiona ļaužu temperamentam liela daļa krīzē cietušo izvēlējās emigrēt (nevis dedzināt automašīnas).
Jā, protams, kalvīšu un šleseru veidotajai krīzei apakšā vai blakus bija arī zviedru u.c. banku alkatīgā un agresīvā kreditēšanas politika. Ne kalvīši, ne šleseri tomēr nebija nedz tik kompetenti, nedz potenti, lai tai liktu šķēršļus.
0
Sanšains > Sanšains 18.09.2013. 17.15
Kāda tam nozīme?
Ja divu galveno partiju bloku gaidāmā rezultāta atšķirība ir niecīga – kā uzsvēru un kāda ir arī šā raksta būtība – tad pat mazas, vienpusēji balsojošas minoritātes ietekme var būt būtiska un izšķiroša.
0
Gaisma; Enģelis 18.09.2013. 20.07
He. Ja Vācijā pie varas nāks sarkanzaļie, tad nav tālu arī ES, kā mēs to pazīstam, beigas.
0
Inese 18.09.2013. 16.52
Savukārt vācu nacisti no NPD (Latvijas analogs – NA) visās aptaujās ir sadaļā “pārējās partijas” – tātad nespīd pat 2%. Un tas priecē ;)
p.s. aktuālākie aptauju rezultāti šeti – http://www.spiegel.de/flash/flash-21034.html
1
0
0
Atbildēt
@Gaisma; Enģelis > Inese 18.09.2013. 20.13
:tātad nespīd pat 2%
———–
Vācijas ekonomiku momentā nespēs nogremdēt arī sarkanzaļie dalītāji. Tomēr viņu radītas problēmiņas balsis brūnajiem pieplusos ne pa jokam;)
0