Deputāti secina: muzeji jāpārvieto prom no Rīgas pils

Druviete: Izmaksas tam nedrīkstētu būt šķērslis

Kultūras ministrija (KM) un muzeju pārstāvji par labāko risinājumu muzeju krājumu saglabāšanai saredz muzeju pārvietošanu prom no ugunsgrēkā cietušās Rīgas pils, informē LETA.

KM valsts sekretārs Guntis Puķītis Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izbraukuma sēdē Rīgas pilī pastāstīja, ka ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par rīcību, kas vajadzīga, lai nodrošinātu trīs Rīgas pilī esošo muzeju krājumu saglabāšanu, lai sagatavotu telpas, uz kurām tos pārvietot, un nodrošinātu muzeja tālāko darbību.

Tajā tiek piedāvāti trīs rīcības scenāriji – visi muzeji atstāj pils telpas, visi paliek pils telpās un daļēju muzeju pārvietošanu. Puķītis norādīja, ka izmaksas starp šiem visiem trim variantiem būtiski neatšķiras. Lielākās izmaksas būtu izvākšanās no Rīgas pils, kam pēc pašreizējiem aprēķiniem būtu nepieciešami 3,017 miljoni latu, palikšanai Rīgas pilī – 2,86 miljoni latu, savukārt daļējai palikšanai – 2,64 miljoni latu.

Puķītis kā optimālo variantu piesauca muzeju aiziešanu no Rīgas pils, kas arī ļautu VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) plašāk veikt renovācijas darbus. “Nav šobrīd gatavu telpu, uz kurām varētu pārvietoties muzeju krājums, bet ir tādas, kuras var pielāgot šim nolūkam,” sacīja KM valsts sekretārs.

Pilī atrodas Rakstniecības un mūzikas muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumi. Vēstures muzeju uz remontu laiku plānots pārvietot uz bijušo “Saktas” māju Brīvības bulvārī 32, bet pēc darbu pabeigšanas ekspozīcija atgriezīsies pilī. Savukārt krājumus iecerēts pārvietot uz Lāčplēša ielu 106/108.

Latvijas muzeju padomes pārstāve Klāra Radziņa uzsvēra, ka muzejiem pils telpas ir jāatstāj. “Latvijas muzeju padome lēma viennozīmīgi – visiem trim muzejiem Rīgas pils telpas ir jāatstāj, jo nedrīkst atstāt muzeju būvlaukumā. Mēs jau esam piedzīvojuši vienu traģēdiju un nekad neesam pasargāti no kādām traģēdijām. Tas, protams, maksā dārgāk, bet muzeji ir jāizvāc,” sacīja Radziņa.

Par muzeju pārvietošanu bija arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, kura minēja, ka Rīgas pilī ir nepieciešama tālākā restaurācija un nacionālais krājums visu laiku būvniecības gaitā var tikt atkal apdraudēts.

Deputātiem otrdien tika izrādītas muzeju telpas un arī ugunsgrēkā cietušās telpas. Daļā savulaik noplūdušo telpu vēl bija jūtama mitruma smaka, bet, kāpjot uz liesmu skarto vietu, gaisā bija jūtama deguma smarža. Parlamentāriešiem bija iespēja paraudzīties uz pils pagaidu jumtu.

Apskatot Rakstniecības un mūzikas muzeju, tā galvenā krājuma glabātāja Anna Egliena pastāstīja, ka muzeja krātuve ugunsgrēkā cietusi apmēram 150 kvadrātmetru platībā. Krātuves darbinieces rūpējušās par ugunsgrēka seku likvidāciju un to, lai neielaistu pelējumu telpās. Patlaban krātuvē atradās vairāki mitruma nosūcēji, kas dienā izvadot aptuveni trīs litrus ūdens. Klimata kontroles mērījumi tiekot veikti divas reizes dienā.

Arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arnis Radiņš dalījās stāstos par ugunsgrēka postījumiem un glābšanas darbiem. Viņš norādīja, ka muzejs ir zaudējis iespējas izstādīt savus eksponātus.

“Šodien mēs pārliecinājāmies, ka nav īpašu iemeslu ne panikai, ne priekam,” pēc iepazīšanās ar situāciju pilī un muzeju telpu apmeklēšanas teica Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ina Druviete (Vienotība). Viņa piebilda, ka komisija arī tālāk sekos šī jautājuma virzībai.

“Komisijā par to neesam lēmuši, bet man šķiet, ka tas arī ir vispareizākais lēmums. Šajā gadījumā mums jāsaprot, ka izmaksas nedrīkstētu būt šķērslis, lai mēs nodrošinātu mūsu muzeju krājumu saglabāšanos un vienlaicīgi arī kvalitatīvu Rīgas pils restaurāciju,” komentējot piedāvāto variantu par muzeju izvākšanos no pils, sacīja Druviete. Deputāte arī domā, ka izmaksu starpība nav tik liela, lai varētu izšķirties par kādu citu variantu.

Komisijas vadītāja pauda cerību, ka nākamā komisijas sēde beigsies ar skaidru vīziju par to, kas notiks ar Rīgas pils muzejiem un pili kā tādu.

Deputāte Inguna Rībena (Vienotība) pauda sašutumu par to, kāpēc bija jāsāk pils restaurācija, ja muzeju krājumu nebija pārvietoti. Viņa pauda neapmierinātību par to, ka Muzeju krātuvju kompleksa Pulka ielā 8 restaurācijas un rekonstrukcijas darbi aizvien nav pabeigti.

Septembra sākumā Rīgas pilī joprojām bija mitrs, līdz ar to pastāvēja draudi tās trīs muzeju eksponātiem. KM bija iesniegti trīs dažādi priekšlikumi situācijas risināšanai.

Ugunsgrēkā, kas Rīgas pilī plosījās naktī uz 21.jūniju, visvairāk cietusi Rīgas pils Baltā zāle, kuras pārsegums ir pilnībā sadedzis. Kopumā uguns nopostījusi pili 3200 kvadrātmetru platībā.