Prezidents rosina būtiskus valsts pārvaldes iekārtas grozījumus

Ekspertu darba grupas ierosinājumu mērķis ir nodrošināt valdības stabilitāti un tās darba efektivitāti

Valsts prezidents Andris Bērziņš pirmdien nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (Vienotība) likumdošanas iniciatīvu, kurā tiek ierosināts grozīt Satversmi, Ministru kabineta iekārtas likumu un Saeimas kārtības rulli.

Ekspertu grupa, kas pēc prezidenta iniciatīvas tika izveidota 2012.gada 6.jūnijā un kurā strādāja Latvijas Universitātes docētāji Daina Bāra, Valts Kalniņš, Jānis Pleps un Inga Vilka, iesaka mainīt valdības veidošanas procesu un ieviest konstruktīvo neuzticības balsojumu kā instrumentu, ar kuru Saeima var mainīt Ministru kabinetu.

Ņemot vērā Ministru prezidenta lomu Latvijas konstitucionālajā sistēmā, ekspertu grupa iesaka pievērst lielāku uzmanību to kritēriju formulēšanai, saskaņā ar kuriem būtu izraugāms Ministru prezidenta amata kandidāts, ziņo Prezidenta preses centrs.

Ekspertu grupa uzskata par saglabāšanas vērtu parlamentārisma principu, kas nosaka, ka par Ministru prezidentu var būt tikai tāda persona, kura saņēmusi Saeimas uzticību. Bez tam ekspertu grupa iesaka paredzēt, ka Saeima apstiprina vispirms Ministru prezidentu un viņa izstrādāto kabineta stratēģisko plānu valsts attīstībai. Par balsojumu Ministru prezidenta apstiprināšanai amatā tiek rosināts uzticības izteikšanai valdības vadītājam par nepieciešamu noteikt kvalificētu balsu vairākumu parlamentā.

Pēc tam Ministru prezidents jau kā apstiprināts valdības vadītājs aicinātu ministrus, kuri atbalstītu viņa nospraustos darbības virzienus un būtu spējīgi politiski īstenot kabineta stratēģisko plānu. Šāds jaunievedums veicinātu valdības kā vienotas komandas darbspēju, stiprinātu Ministru prezidenta atbildību par viņa aicinātajiem ministriem un valdības stratēģiskā plāna izpildi.

Ekspertu grupa iesaka noteikt, ka pēc Ministru prezidenta priekšlikuma citus Ministru kabineta locekļus ieceļ Valsts prezidents.

Eksperti uzskata, ka mērķis nodrošināt valdības stabilitāti un tās darba efektivitāti tomēr nedrīkst prevalēt pār parlamentārisma principiem, tāpēc svarīgi ir nodrošināt Saeimas noteicošo lomu Ministru kabineta darbības kontrolē.

Viņi arī rosina ieviest konstruktīvā neuzticības balsojuma procedūru, nosakot Saeimas iespējas mainīt Ministru kabinetu tad, kad parlamenta vairākums nav apmierināts ar tā darbu. Šajā gadījumā Saeimai pašai būtu tiesības izraudzīties sev vēlamu Ministru prezidenta amata kandidātu. Šāda kārtība paplašinātu Saeimas pilnvaras.

Par valdības krišanas iespējām eksperti ierosina no likumdošanas izslēgt normas, saskaņā ar kurām ir uzskatāms, ka Ministru kabinets ir atkāpies, ja Saeima, balsojot par Ministru kabineta iesniegto valsts budžeta projektu pirmajā vai otrajā lasījumā, to noraida. Šāda balsojuma būtība ir destruktīvā neuzticības izteikšana Ministru kabinetam, kas ir pretēja konstruktīvas neuzticības balsojumam.

Ziņojumā ietvertie priekšlikumi un ieteikumi izstrādāti, balstoties uz pieredzes un situācijas analīzi mūsu valstī, kā arī uz citu demokrātisko valstu pieredzes apzināšanu un praktiķu izteiktajiem viedokļiem un vērtējumiem.

Eksperti savus priekšlikumus ir formulējuši, stingri vadoties, ka Latvijas Republika ir parlamentāra republika un pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts.

Ar Valsts prezidenta nosūtīto likumdošanas iniciatīvu Saeimas priekšsēdētājai var iepazīties šeit. 

Valsts prezidenta mājas lapā ir arī publiskots priekšlikumu projekts risinājumiem un diskusijai.