“Getliņi Eko” valdē iecelts aizdomās par kukuļošanu turētais Aļeksejenko

Bijušā Rīgas domes departamenta direktora pieredze varot noderēt atkritumu saimniecībā

Atkritumu apsaimniekotāja SIA “Getliņi Eko” valdē ievēlēts Anatolijs Aļeksejenko (GKR), bijušais Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktors, kuram Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noteicis aizdomās turamā statusu lietā par iespējamu kukuļošanu, vēsta portāls nozare.lv.

Kā liecina “Firmas.lv” informācija, Aļeksejenko par “Getliņi Eko” valdes locekli reģistrēts vakar, 29.augustā, lai arī iecelts pirms pāris nedēļām. Valdē darbu turpina valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns, valdes locekle Aija Breikša un valdes loceklis Raimonds Timma.

Rīgas vicemēra Andra Amerika (GKR) pārstāvis Mareks Gailītis Latvijas Radio 1 skaidroja, ka Aļeksejenko ir ”tikai aizdomās turamais”, un, kamēr viņa vainu nav apstiprinājusi tiesa, nav uzskatāms par vainīgu. Turklāt viņam esot piecus mēnešus vecs bērns, tāpēc viņu ”nevar vienkārši izmest uz ielas”. Iecelšana notikusi, vadoties no viņa pieredzes, kas būtu noderīga ”Getliņi Eko” darbībā. Sarunā ar aģentūru LETA Gailītis Aļeksejenko iecelšanu jaunajā amatā nodēvēja par ”likumsakarīgu”.

Sabiedrība par atklātību ”Delna” izplatījusi paziņojumu, norādot, ka aizdomās par kukuļošanu turētu personu atrašanās amatos pašvaldību uzņēmumos ir nepieļaujama.

Savu skatījumu par situāciju ar KNAB Aļeksejenko šodien skaidro partijas biedriem “Gods kalpot Rīgai” (GKR) valdes sēdē. Aļeksejenko nedomājot, ka biedri varētu mēģināt no viņa atbrīvoties tikai tāpēc, ka KNAB viņam tur viņu aizdomās par kukuļošanu, jo izmeklētājiem neesot pierādījumu.

Kā aģentūrai LETA iepriekš stāstīja GKR dibinātājs Rīgas vicemērs Andris Ameriks, Aļeksejenko pats lūdzis partijas valdi viņu uzklausīt. Partijas valde pēc dzirdētā pieņems lēmumu, taču tas nenozīmē, ka tiks lemts par Aļeksejenko izslēgšanu no partijas, uzsvēra Ameriks. No amata atstādinātais departamenta direktors apturējis savu darbību GKR Revīzijas komisijā, taču joprojām ir partijas biedrs.

Aļeksejenko šī gada 1.jūnijā pašvaldību vēlēšanās veiksmīgi startēja kā GKR biedrs un tika ievēlēts par Rīgas domes deputātu, taču 20.jūnijā mandātu nolika, lai varētu saglabāt amatu Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā. 28.jūnijā Aļeksejenko kabinetā KNAB izmeklētāji veica kratīšanu un noteica viņam aizdomās turamā statusu. Ameriks 2.jūlijā parakstījis rīkojumu par Aļeksejenko atstādināšanu no departamenta direktora pienākumu pildīšanas.

Kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē pieejamā Aļeksejenko valsts amatpersonas deklarācija par 2012.gadu, Mājokļu un vides departamenta direktora alga pērn bijusi nozīmīgākais Aļeksejenko ienākumu avots – šajā amatā viņš saņēmis 20 723 latus. Pērn viņš saņēmis arī pensiju 2133 latu apjomā. Citus ienākumu avotus no amata atstādinātais direktors nav deklarējis. Aļeksejenko ir trīs dēli un viena meita, viņš deklarējis skaidras naudas uzkrājumus 5000 latu apmērā, kā arī divus aizdevumus 4550 un 4000 latu apmērā. Aļeksejenko pieder zeme Olaines pagastā un zemesgabals ar dzīvojamo māju Salacgrīvā.

Pats Aļeksejenko noliedz, ka būtu piedalījies kādās koruptīvās darbībās, un KNAB darbības skaidro ar politisko pasūtījumu. KNAB šī gada maijā sākts kriminālprocess par iespējamo Rīgas domes amatpersonu kukuļošanu saistībā ar zemes gabala nodošanu nomā, gan neminot, ka šis kriminālprocess būtu saistīts ar Aļeksejenko.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūto pierādījumu kopums dod pamatu KNAB izmeklētājam uzskatīt, ka saistībā ar Rīgas pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma Varoņu ielā nodošanu nomā tika pieprasīts kukulis lielā apmērā – 100 000 eiro (ap 70 000 latu).

Kriminālprocesa gaitā iegūto pierādījumu kopums ir pietiekams, lai KNAB izmeklētājs atzītu vienu Rīgas pašvaldības amatpersonu par aizdomās turamo pēc Krimināllikuma 320.panta trešās daļas par kukuļa pieprasīšanu lielā apmērā un vienu privātpersonu – par šo darbību atbalstīšanu. Abām aizdomās turētajām personām ir noteikti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Iespējams, kukuļošanas skandāls saistīts ar Varoņu ielā paredzētā kolumbārija būvniecību. Kā liecina aģentūras LETA arhīva informācija, Mājokļu un vides departaments pērn septembrī atradis divus investorus, kas šajā ielā būtu ar mieru būvēt kolumbāriju. Aļeksejenko toreiz aģentūrai LETA stāstīja, ka kolumbārija būvniecību kavē birokrātija – viens uzņēmējs no Ukrainas, pusgadu nespējot sagaidīt, kad pašvaldība atrisinās birokrātiskās procedūras, atmetis ar roku, otrs no Krievijas piekritis pagaidīt vienu gadu līdz 2013.gada pavasarim.

Kā toreiz skaidroja Aļeksejenko, pašreizējā pilsētas attīstības plānā noteikts, ka kolumbāriju uz pašvaldībai piederošās zemes būvē pati pašvaldība un nav paredzēta iespēja zemesgabalu iznomāt vai nodot kādam citam projekta īstenošanai. Lai zemi varētu iznomāt vai nodot lietošanā investoriem, jāgroza zemes izmantošanas noteikumi. Mājokļu un vides departamenta darbinieki to sākuši, tomēr pusotru gadu projekts neesot pakustējies uz priekšu, sacīja Aļeksejenko.

Mājokļu un vides departamenta aprēķini liecina, ka kolumbārija būvniecība pašvaldībai izmaksātu ap 1,3 miljoniem latu, taču šāda veida investīcijas patlaban nav Rīgas domes prioritāte. Aļeksejeko pieļāva, ka projektu gan varētu nedaudz mainīt, lai izmaksas samazinātu līdz aptuveni 600 000 latu.

Lēmums par kolumbārija izveidošanu Varoņu ielā pieņemts domē jau 2006.gadā. Rīgas kolumbārija projektēšana pašvaldībai izmaksāja 54 000 latu, 2008.gada nogalē pat izsludināts būvniecības konkurss, taču kolumbārija būvniecība joprojām nav sākta.

Jau vēstīts, ka “Getliņi Eko” pērn teju dubultojusi peļņu, sasniedzot 1,6 miljonus latu, portālu nozare.lv informēja uzņēmumā. Uzņēmuma peļņa 2011.gadā bija 797 170 lati. SIA “Getliņi Eko” apgrozījums pērn sasniedza 8,83 miljonus latu, kas ir par 17,2% vairāk nekā 2011.gadā, kad apgrozījums bija 7,53 miljoni latu.

SIA “Getliņi Eko” nodarbojas ar atkritumu poligona “Getliņi” apsaimniekošanu Stopiņu novadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 4 213 505 lati. “Getliņi Eko” Rīgas pilsētas pašvaldībai pieder 97,92% kapitāla daļu, Stopiņu novada domei – 2,08% kapitāla daļu.