Nozares ministrs lielāku samaksu nesola; premjers pārmet ministram nekompetenci
Īpaša pieauguma pedagogu algām nākamgad nebūs, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP). Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja, ka pedagogu atalgojums pieaugs jau no šī gada 1.septembra, vēsta aģentūra LETA.
Atkarībā no kvalifikācijas pakāpes tiks paredzētas piemaksas, proti, 3. kvalifikācijas pakāpei būs 8% piemaksa no zemākās pedagogu algas likmes, 4.pakāpei – 20%, bet 5.pakāpei – 25%, skaidroja valdības vadītājs. Arī finanšu ministrs Andris Vilks (V) sacīja, ka izglītībai nauda tiek dota klāt, skolotāju algas tiek pieliktas, nekas netiek ņemts nost, bet ar reformām “ir, kā ir”.
“Pedagogiem pašreiz atalgojums aug straujāk nekā citām sabiedriskajā sektorā strādājošām kategorijām, jo pedagogi atalgojuma pieaugumu sāka saņemt jau ar 2012.gada 1.septembri un ar šī gada 1.septembri saņems jau nākamo pieaugumu. [Tai pašā] laikā mediķiem jāgaida līdz nākamā gada 1.janvārim, kad vispār saņemt pirmo algu pieaugumu kopš 2009.gada, kad šis finansējums tika samazināts,” sacīja Ministru prezidents.
Savukārt izglītības ministrs sacīja, ka valdība akceptējusi noteikumus, kas paredz lielākas algas pedagogiem mazajās skolās un tiem, kuri māca bērnus ar īpašām vajadzībām. Vienlaikus valdība nav atbalstījusi papildu finansējumu aptuveni 3 miljonu apmērā pedagogu algu palielināšanai atbilstīgi kvalitātes pakāpēm. Ministrs veltīja kritiku Finanšu ministrijai, kura cenšoties nofinansēt Izglītības un zinātnes ministrijas jaunās politikas iniciatīvas no ministrijas bāzes finansējuma.
Nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas procesā Valdis Dombrovskis un Andris Vilks šodien veltīja kritiskus vārdus izglītības un zinātnes ministram Vjačeslavam Dombrovskim. Finanšu ministrs norādīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nespēj pamatot savu redzējumu un visiem valdības locekļiem lielākā daļa valdības sēdes ir jāvelta, lai iedziļinātos vienas ministrijas problēmās. Premjers bija vēl kritiskāks, paužot bažas par ministra kompetenci un nespēju koleģiāli strādāt.
Premjers pēc valdības sēdes pauda neizpratni par ministra izteikumiem, kas mainījušies dažu stundu laikā. Proti, ja sākotnēji ministrs runājis par sešu miljonu latu iztrūkumu, vēlāk no ministra izteikumiem varējis noprast, ka iztrūkuma nav un no prasītās summas varētu finansēt dažādas ministrijas vajadzības, kas iepriekš nav bijušas pieteiktas. Premjeram nav izprotams, kā ministrija valdības sēdē pusstundu pirms beigām piesaka jaunas idejas, kam nepieciešams finansējums, un rosina tās finansēt no it kā iztrūkstošajiem sešiem miljoniem latu paredzētajiem līdzekļiem.
“Tādu pieeju mēs nevaram atbalstīt, tas rada zināmas šaubas par ministra kompetenci un spēju koleģiāli strādāt. Jāatzīst, ka neviens ministrs šādu ministra pieeju neatbalstīja, tas ir, konkrēta vienas ministrijas vai viena ministra problēmu,” sacīja valdības vadītājs. Premjers gan nekomentēja, vai tiks meklēts jauns izglītības un zinātnes ministra aizvietotājs. “Pēdējo nedēļu notikumi parāda, ka tiešam ir nopietnas šaubas gan par ministra kompetenci, gan par ministra spēju strādāt komandā. Zināmas bažas par ministru tiešām ir,” atzina premjers.
Finanšu ministrs ir neizpratnē, kāpēc IZM problēmas sagādā, piemēram, skolēnu skaita noteikšana valstī. Viņaprāt, ir traģiski, ja ministrija to nespēj izdarīt tik mazā valstī, kāda ir Latvija. Esot finanšu ministra amatā, Vilks neatceras, ka kādreiz būtu tāda situācija ar IZM, kāda tā ir patlaban. Viņaprāt, šī ministrija ir ļoti novājināta un tas mazina Latvijas spēju virzīties uz ekonomisko izrāvienu. Ja Izglītības un zinātnes ministrija neesot gatava saskaitīt skolēnus valstī, tad esot jādomā par to, vai ministriju kādam pievienot vai lai pati Finanšu ministrija gatavo aprēķinus. “Jādomā būtiskāki risinājumi, nevar tik daudz laika aizņemt vienas ministrijas nespēja pamatot savu redzējumu. Šis jautājums ir pacēlies nebijušos augstumos,” pauda ministrs.
Vilks uzsvēra, ka ministrijai finansējums netiek ņemts nost, bet gan pielikts klāt, bet vienlaikus pašai ministrijai ar reformām “ir, kā ir”. Viņš uzskata, ka ir absurds, ja visiem Ministru kabineta locekļiem ir ilgstoši jāiedziļinās vienas ministrijas problēmās, kamēr ar citām ministrijām sadarbība budžeta izstrādes laikā ir ļoti laba.
Trešdien Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kuras vadītāja Ingrīda Mikiško kopīgā preses konferencē ar Vjačeslavu Dombrovski pirms nedēļas apstiprināja – sarunas par pedagogu algām līdz šim bijušas gana sekmīgas un turpināsies, vēl nepieņēma lēmumu par iespējamām skolotāju protesta akcijām. Mikiško trešdien intervijā LNT rīta raidījumā ”900”” jau paziņoja, ka pedagogi gatavojas plašiem protestiem, kam atbalstu solījuši arī studenti.
Pagaidām lēmuma pieņemšana atlikta, taču par to tikšot lemts pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, atsaucoties uz LIZDA sniegto informāciju, vēsta Latvijas Radio 1.
Komentāri (74)
Ieva 28.08.2013. 09.42
Vasaras beigās katras skolas direktors zin paredzamo skolnieku skaitu. Protams, pieteikties vai aiziet no skolas var arī pašās augusta beigās, bet to var ierēķināt. Lielais vairums vecāku kaut cik domā par savu bērnu nākotni, un visu dara laicīgi. Atliek tikai saskaitīt. Domāju, ka IZM tā nav nevarēšana, bet gan negribēšana. IZM tas ir ierēdņi, kuri taču vasarā ir atvaļinājumā un ministrijā nekas nopietns nenotiek.
Un, ja IZM septiņas reizes iesniedz budžeta aprēķinus, un tajos septiņas reizes ir aritmētiskas kļūdas- par ko tas liecina? Par to, ka IZM ir nevis Latvijas izglītības sistēmas virzītājs, bet kantoris , kas pārbīda papīrus. Skolām no IZM nekāda labuma nav. IZM tikai rīko birokrātiskas pārbaudes, vai kārtējās papīru producēšanas akcijas. IZM 20 gadu laikā ir nolaidis podā Latvijas izglītības sistēmu, kā to labi uzrāda Latvijas un Eiropas pētījumi.
Lai to glābtu, jātaisa misijas, atlaižot profesionālus skolotājus bez pedagoģiskās izglītības, un pieņemot tādus pašu no malas, tikai vēl tiem maksājot stipendiju. Man tas šķiet absurdi, IZM tā ir “iespējamā misija” . Vispār jau taisnība, jo kaut kas tāds, tik absurds, ir iespējams tikai Latvijā.
Reformas, kas dod tikai negatīvu efektu, Izglītības ministre, kas jauc “ka” un “kad”, lietošanu utt. Tā ir IZM seja. Vai pēdējā redzamā reforma – nu valodas eksāmeni skolu beidzējiem ir martā. Skaisti, jo tad beigšanas sertifikāti tiek izsniegti trīs(!) dienas ātrāk. Bet mācības ir līdz maija beigām. Ko valodu stundās darīt skolniekiem un skolotājiem? Un skolnieki jau arī nav muļķi=- strādā uz rezultātu, ja valodas eksāmens ir bijis, valodas mācībām nav nekāda dzinuļa, lai kā IZM mēģina to orientēt uz citu priekšmetu mācīšanu svešvalodā. Kas tad matemātiku pirms eksāmena mācīs- matemātikas skolotāja, kas slikti zin angliski, vai angļu valodas skolotāja, kas nezin matemātiku vispār. Kārtēja bezjēgas reforma..
Ķīlis to kantori padzenāja, izskatās par maz. Ierēdniecības stils un gars tur ir dzīvs, Atsēžam no deviņiem līdz pieciem, pārbīdām piecus papīru, izdzeram piecas kafijas, un savu darbu esam izdarījuši…
1
efeja60 > Ieva 28.08.2013. 09.48
Precīzi.
0
brigita_damme_rtk_lv 27.08.2013. 22.28
Kad zīle būs rokā, tad varēs spriest par medņiem kokā. Cik nu dzirdēts par pedagogu atalgojuma iepriekšējām izmaiņām, formulas izstrādātas tādas, ka, ja ar vienu roku tiek dots, tad ar otru tiek atņemts, un dažam labam pedagogam kārtējais atalgojuma palielinājums beidzies ar faktisku samazinājumu. Pēc tam tiek dzēsts kārtējais ugunsgrēks, meklējot papildus naudu un mainot kārtību, tāpēc nav ko klausīties politiķu vārdos, bet jāredz runu praktiskais rezultāts.
1
Signija Aizpuriete > brigita_damme_rtk_lv 27.08.2013. 23.30
——mūsu alus:”(..)
tāpēc nav ko klausīties politiķu vārdos, bet jāredz runu praktiskais rezultāts.”
============================================================================
Ja politiķiem naudu dotu nevis klausoties runas un/vai lasot priekšvēlēšanu programmas vai lieliskos plānus, tad jau par “čiku” daudz nebūtu jāmaksā.
Taču dzīvē viss ir savādāk – iegulda Re-emigrācijas plāna realizēšanai 2014.g. miljonus, bet praktisko rezultātu uzzināsim – 2021.gadā?
“Kāpēc tautu skaitām tikai reizi desmit gados?”
Politiskajās aprindās nav aktualizēts jautājums par tautas precīzu saskaitīšanu vismaz reizi, ja ne divas gadā.
Tas apliecina, ka trūkst patiesas intereses uzzināt, kas notiek ar latviešu tautu – vai tā sauktais Ekonomikas ministrijas reemigrācijas plāns ir vainagojies panākumiem un tautieši atgriežas dzimtenē, vai labojumi Pilsonības likumā, kurus Saeima drīzumā gatavojas pieņemt, ir palīdzējuši latviešu tautai kļūt kuplākai, vai nodokļu politika mudina cilvēkus atgriezties dzimtenē…
Tiesa, nav patīkami uzzināt, ka latviešu skaits valstī sarūk. Jo mazāk negatīvās informācijas, jo mazāk tiek kritizēti politiķi un gaišāks skats uz pasauli! Dzīvosim ar priecīgu prātu līdz 2021. gadam, tad jau redzēs!”
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=380076%3Apienks-2021-gads-tad-redzsim&Itemid=101
0
Una Grinberga 28.08.2013. 05.13
Izskatās, ka patiesība ir abām pusēm – IZM nesaprot, ne cik viņiem ir naudas, ne cik skolotāju un skolēnu, bet premjers un FM pat necenšas saskatīt nozares problēmas un gremdē nozari, jo ministrija ir nepareizajai partijai. Ja IZM ir tik bezcerīgā situācijā, tad varbūt jāveido “avārijas brigāde”, kas sakārtos ministrijas iekšējos procesus un palīdzēs izstrādāt nozares attīstības stratēģiju un plānu.
7
efeja60 > Una Grinberga 28.08.2013. 12.42
Piemērus studijā! Padzīti tika gan, bet vai kādu paņēma no malas klāt, neesmu dzirdējis gan.
0
efeja60 > Una Grinberga 28.08.2013. 15.30
A par to, ka vajag cittautieti obligāti, kurš fašists izdomāja?
0
efeja60 > Una Grinberga 28.08.2013. 09.46
Tas ir kā asinis no citas grupas.
0
efeja60 > Una Grinberga 28.08.2013. 09.45
IZM trubzemnieku gadiem blīdušais aparāts noēdīs jebkuru svešu ministru. Ne Ķīlim , ne Dombrovskim nevarēja būt nekādu izredžu.
0
dro > Una Grinberga 28.08.2013. 09.03
Nasing spešal… varbūt jāveido “avārijas brigāde”, kas sakārtos ministrijas iekšējos procesus un palīdzēs izstrādāt nozares attīstības stratēģiju un plānu.
_____________________
Kā pēc katras revolūcijas – no sapņa Mēs jaunu pasauli sev celsim līdz avārijas brigādei:) Tomēr tās ir tikai pupu mizas, salīdzinot ar to, ko varēja sastrādāt Sprūdžs valdības vadītāja krēslā, ja Zatlera sapnis būtu realizējies pilnā apjomā…
0
Jānis Derkusovs > Una Grinberga 28.08.2013. 10.50
>Normunds
Nū…Ķīlis veica radikālu asins pārliešanu. Notika pilnīga augstāko ierēdņu nomaiņa-reorganizācija.Pret tādiem ar pareizo asins grupu, tas ir partijas piederību vai radniecību vai blatu.
Tā kā šito nevajag, jo šitie ķeneri visi ir Ķīļa ieceltie. Pēc ļoti savdabīgiem kritērijiem, kur galvenais bija skatīties ar dievinošām acīm un visam piekrist ministram…Prasme domāt, kur nu rēķināt netika prasīta .
Nu konsekvences ir loģiskas.
0
Jānis Derkusovs > Una Grinberga 28.08.2013. 13.45
>Normunds
Nū…Pat par baseina pārvaldnieci, Sandras K. draudzeni, neesi dzirdējis, ko paņēma par sporta departamenta direktrisi? Tiesa pateica, ka nelikumīgi, bet kurš zatlerietis, tad tiesas spriedumus ņem galvā?
Un par augstskolu un finanšu departamenta direktoriem paņēma divus jaunus, bet ambiciozus ierēdnīšus, nelatviešus, kas bija obligāts nosacījums. Knapi bija līdz nodaļu vadītājiem tikuši kā …Valsts sekretāra vietnieki.
Nu Dima nebija muļķis saprata, ka labi nebūs un , kamēr CV nebija sabojāta, mudīgi pārmuka ES dienestā. Tagad Grieķijā palīdz grieķiem profesionālo izglītību saķīlēt…
Bet Sveta…Nū…Ko nevar celt, to nevar nest!
p.s. Un tā mēs katram departamentam varam iziet cauri. Bet visam savs laiks…Nav ko lietas sasteigt…
0