Sociālos dienestus stiprinās ar Eiropas naudu

Rīgā sākta dienesta pārbaude par palīdzības nesniegšanu mātei ar bērnu

Nākamajā Eiropas budžeta periodā Labklājības ministrija (LM) plāno atvēlēt ap 9 miljoniem latu sociālo pakalpojumu attīstībai un pašvaldību sociālo dienestu kapacitātes stiprināšanai, šorīt intervijā Latvijas Radio 1 (LR1) informēja LM Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš. Nauda būs pieejama no 2015.gada.

Gan viņš, gan Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) speciāliste Inga Millere, komentējot šīs vasaras satriecošākos gadījumus, kad cietušas mātes ar bērniem, uzsvēra – pozitīvā zīme esot tā, ka cilvēki vairs neklusē par savām problēmām, bet zina, kur meklēt palīdzību un apmeklē sociālos dienestus. Daudzi zvana uz VBTAI un citiem krīzes tālruņiem, kur arī var saņemt informāciju vai tiešu speciālistu palīdzību krīzes situācijās, sacīja Millere.

Jau vēstīts, ka Ventspilī šovasar upē no tilta ielēca māte ar diviem maziem bērniem, kura nevarēja pārdzīvot ģimenes izjukšanu. Savukārt Rīgas Centrālajā stacijā kāda jaunā māte nepiemērotos apstākļos laidusi pasaulē savu mazuli. Savukārt pagājušās piektdienas vakarā Rīgas Sociālais dienests aizraidījis pēc palīdzības uz fonda ziedot.lv mītni jauno māmiņu ar piecus mēnešus vecu zīdaini, kura izlikta no mājām.

Rīgas Sociālajā dienestā sākta dienesta izmeklēšana par darbinieku rīcību, vēsta aģentūra LETA. No darbiniekiem, kas piektdien atteikuši palīdzību sievietei, pieprasīti paskaidrojumi. Izmeklēšanas gaitā paskaidrojumi tiks pieprasīti arī no krīzes centriem, jo iesaistītās personas ir gan departamenta, gan krīzes centra darbinieku vidū, informējis Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālā darba nodaļas vadītājs Kaspars Jasinkevičs.

Dūdiņš un Millere šorīt intervijā LR1 piekrita, ka ”cilvēka faktors” sociālajā darbā arvien spēlē lielu lomu. Pašvaldību rocība atšķiras, tāpēc arī sociālo dienestu kapacitāte ir dažāda, vērojams gan darbinieku trūkums, gan zems atalgojums un profesionālās izdegšanas sindroms. Tāpēc lielākās pašvaldībās riska ģimenēm ar bērniem netiek laikus pievērsta vajadzīgā uzmanība, norādīja Millere.

Dūdiņš uzsvēra nepietiekamo sociālo darbinieku sagatavotību, proti, lielākoties tie esot speciālisti ar pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību, ne vienmēr pilnībā sagatavoti smagām krīzes situācijām. Iecerēts izglītot sociālos darbiniekus ”multidisciplinārā gadījumu vadībā”, proti, laikus noteikt situācijas, kad jāiesaista izglītības un medicīnas darbinieki, kas, iespējams, bijis Ventspils gadījums.

LM amatpersona uzsvēra, ka 2007.-2013.gadā no Eiropas fondiem dažādiem sociālo pakalpojumu projektiem novirzīti vairāk nekā 9 miljoni latu, finansēti 97 projekti. Finansējumu saņēmuši 12 pakalpojumu sniedzēji, kuri attīstījuši krīzes centrus. 2012.gadā Latvijā bija 32 krīzes centri, tagad to skaits ir 44, sacīja Dūdiņš.