Valsts parāds sarūk, pašvaldību – aug; LPS aicina ļaut pašvaldībām brīvi aizņemties
Tuvāko trīs gadu laikā Latvijai starptautiskajos finanšu tirgos būs jāaizņemas aptuveni divi miljardi latu, biznesa portālam “Nozare.lv” sacījis Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš. Galvenokārt aizņemšanās ir saistīta ar ārējā parāda pārfinansēšanu, bet tā ir nepieciešama arī citām vajadzībām, piemēram, Valsts kases izsniegtajiem aizdevumiem.
Patlaban Valsts kasē atrodas aptuveni viens miljards latu, bet nākamā gada pirmajā ceturksnī jāveic ārējā parāda atmaksa nedaudz vairāk par vienu miljardu latu, informēja Āboliņš. Valsts kases operatīvā informācija liecina, ka valsts parāds jūlija beigās bija 5,698 miljardi latu, pašvaldību parāds – 587,911 miljoni latu. Salīdzinājumā ar 2012.gada beigām, valsts parāds samazinājies par 123,064 miljoniem latu, bet pašvaldību parāds audzis par 10,324 miljoniem latu. Valsts iekšējais parāds jūlija beigās bija 827,983 miljoni latu, ārējais parāds – 4,903 miljardi latu.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) uzskata, ka ir jārisina jautājums par iespēju pašvaldībām brīvi aizņemties finanšu līdzekļus, kas ļautu īstenot būtiskākos investīciju projektus, vēsta aģentūra LETA. Šodien, tiekoties ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem, pārrunātas nodokļu ieņēmumu prognozes pašvaldību budžetā un pašvaldību iespējas aizņemties finansējumu investīciju projektu realizācijai nākamajā gadā un trīs gadu periodā.
Finanšu ministrijas pārstāvji LPS informējuši, ka iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieņēmumu prognoze pašvaldību budžetā 2014.gadā plānota 762,7 miljonu latu apmērā pie nodokļa ieņēmumu sadalījuma 80% pašvaldību budžetā un 20% valsts budžetā. LPS priekšsēža vietnieks Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS) uzsvēris, ka ir jābūt stabiliem un prognozējamiem ienākumiem ilgākā laika periodā, kas būtu īstenojams, ja būtu zināmi ilgtermiņā pašvaldību ieņēmumi no IIN.
Valsts kases pārvaldnieks Āboliņš skaidroja, ka aizņemšanās valsts vajadzībām var notikt jebkurā brīdī, tiklīdz finanšu tirgos būs izdevīgas procentu likmes. “Ja situācija tirgū ir labvēlīga, nepieciešamo aizņemšanās apjomu var arī palielināt. Patlaban Valsts kasē esošais naudas apjoms ir pietiekams, lai nākamā gada sākumā izpildītu saistības, tomēr ir nepieciešamas rezerves. Tāpēc Valsts kase elastīgi reaģēs uz situāciju finanšu tirgos,” skaidroja Āboliņš.
Jau ziņots, ka laikā, kad likmes ir augstas, Valsts kase var neveikt plašu starptautisku publisku emisiju, bet emitēt valsts obligācijas mazākā apjomā un šaurākos nišas tirgos, piemēram, Šveices frankos vai kādā no Skandināvijas valūtām. Nepieciešamības gadījumā var palielināt iekšējo aizņēmumu, jo patlaban likmes ir zemas, bet pieprasījums pēc valsts parādzīmēm ir liels.
Atbilstīgi Latvijas valsts parāda vadības stratēģijai, lai novērstu valsts parāda pārfinansēšanas risku vidējā termiņā un savlaicīgi nodrošinātu priekšnosacījumus valsts ārējā parāda saistību atmaksai 2014. un 2015.gadā, pakāpeniski notiek aizņemšanās starptautiskajos finanšu tirgos, organizējot ikgadējas publiskas valsts parāda vērtspapīru emisijas un prioritāri nodrošinot investoru bāzes diversificēšanu, kā arī optimāla, Latvijas kredītreitinga novērtējumam atbilstīga aizņemšanās izmaksu līmeņa sasniegšanu.
Valsts kases mājaslapā atrodama informācija, ka Latvijai 2014. un 2015.gadā jāatmaksā būtiskas valsts parāda summas, ko veido starptautiskā aizņēmuma programmā saņemtais finansējums. Latvijai Eiropas Komisijai 2014.gadā jāatmaksā 702,8 miljoni latu, 2015.gadā – 843,4 miljoni latu, kā arī Pasaules Bankai – 42,2 miljoni latu. 2014.gadā pienāks arī 2004.gadā emitēto eiroobligāciju dzēšanas termiņš.
Šī gada valsts budžeta likumā maksimāli pieļaujamais valsts parāda apjoms pēc nomināla 2013.gada beigās noteikts 6,9 miljardi latu.
Komentāri (26)