Konsultants: akcionāri nevēlas uzlabot situāciju ”Metalurgā”

Kreditori turpinās tiesiskās aizsardzības plāna īstenošanu (papildināta ar 6. un 7.rindkopu)

Sadarbība ar trijiem uzņēmuma ”Liepājas metalurgs” lielākajiem akcionāriem nav bijusi produktīva jau kopš sākuma, kad kreditoru klubs uzaicināja palīdzēt sakārtot situāciju, un akcionāri neko nedara, lai pēc būtības uzlabotu stāvokli. Tā šorīt intervijā Latvijas Radio 1 sacīja finanšu konsultantus ”Prudentia Advisers” pārstāvis Kārlis Krastiņš.

”Es neredzu, ka tālāka sadarbība ar akcionāriembūtu produktīva,” paziņoja Krastiņš, paskaidrojot, ka nākamās nedēļas sākumā Liepājas tiesā jāiesniedz uzņēmuma tiesiskās aizsardzības plāns (TAP). Ja tiesa to apstiprinās, uzņēmuma darbības atjaunošanas procesu kreditoru klubs, kurā lielākais pārstāvis ir valsts, turpinās. Ja plānu noraidīs, sekos maksātnespēja un bankrots, sacīja konsultants.

Akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals jau atkārtoti piemānījuši kreditorus, sākotnēji piekrītot atdot savas akcijas par vienu latu, taču pēc tam parakstījuši līgumus ar valstij neizdevīgiem nosacījumiem. Tagad viņi paziņojuši, ka akcijas neatdos, jo TAP nav skaidrs. Otrais lielākais akcionārs Kirovs Lipmans paudis gatavību ieguldīt uzņēmumā 10 miljonus latu.

”Racionālo robežu akcionāri ir izsmēluši,” vērtē Krastiņš, ”nav jēgas turpināt sarunas ar šiem blefotājiem. Katrs no trim kungiem vadās no savām personiskajām ekonomiskajām interesēm, bet šobrīd viņiem jāsaprot savas atbildības līmenis. Akcionāri nav pozīcijā, kad var diktēt noteikumus. Viņiem klusi jāatnāk, jāparaksta līgums un jāaiziet.” Konsultants uzsver, ka akcionāri dara visu, tikai ne glābj un palīdz uzņēmumam. Viņš piekrīt, ka ir pazīmes par iespējamu uzņēmuma novešanu līdz bankrotam, jo tas ir neprofesionāli vadīts, taču tas būtu Ekonomikas policijas kompetencē.

Kreditoru mērķis ir atrast finansiālu un juridisku mehānismu, kā uzņēmumam piesaistīt investorus, no kuru puses ir interese un notiek sarunas. Tās gan kavē neskaidrā situācija ar akcionāriem. Krastiņš atzīst, ka Lipmana situācija atšķiras no abiem pārējiem akcionāriem, proti, ir zināmas cerības, ka viņš varētu ieguldīt naudu, tomēr pirms tam arī viņam jāparaksta atteikšanās no akcijām, kuras pēc līdzekļu iemaksāšanas viņš saņemtu atpakaļ.

Lai apliecinātu savu interesi un nodomu nopietnību, Lipmans kreditoru kluba un valdības pārstāvjiem iesniegs bankas vēstuli, kas apliecina viņa gatavību un spēju ieguldīt 10 miljonus latu, lai maksimāli ātri glābtu finanšu grūtībās nonākušo uzņēmumu. Lipmans uzskata, ka līdz šim kreditoru kluba un valdības pārstāvji ignorējuši viņu kā potenciālo investoru, neiepazīstinot viņu ar saskaņošanas procesā esošo TAP, portālu “Delfi.lv” informējuši Lipmana pārstāvji.

“Turklāt jāsaka, ka pašreizējā valdības un kreditoru konsultanta “Prudentia Advisers” un [viena no trīs lielākajiem akcionāriem] Sergeja Zaharjina savstarpējā komunikācija sāk atgādināt prastu cīņu par metalurģijas uzņēmuma kontroli, par tā mantu un naudas plūsmām, bez nekādas intereses atjaunot ražošanu un darbavietas,” vērtē Lipmans.

TAP tiesā jāiesniedz pirmdien, tā analīze varētu ilgt vairākas nedēļas, jo dokuments ir apjomīgs, sacīja Krastiņš. Ja tiesa plānu akceptēs, tas tiks pildīts, lai atjaunotu ražošanu. Ja objektīvu apstākļu dēļ tas nebūs iespējams, iestāsies maksātnespēja, iespējamo notikumu attīstību skaidro Krastiņš. Ja tiesa plānu noraidīs, maksātnespēja sāksies uzreiz. Lēmums varētu tikt paziņots septembra otrajā pusē.

Taujāts par ”Prudentia” atalgojumu par konsultāciju pakalpojumiem, par ko publiskajā telpā izskanējusi iespējamā summa – 15 tūkstoši latu dienā, Krastiņš to neapstiprināja, bet paskaidroja, ka ”Prudentia” ir līgums ar pieciem kreditoriem, no kuriem valsts ir lielākais. Atalgojums katru mēnesi tiek pārskatīts, atkarībā no padarītajiem darbiem gan pēc sagatavotajiem dokumentiem, gan iztērētā laika, bet pamatmotivācija ir procenti no paredzamā investoru ieguldījuma uzņēmumā, sacīja konsultants.