Re:TV – unikāls produkts, kam jāļauj dzīvot

Reģionālo televīziju saturs vajadzīgs un izdevīgs sabiedrībai

Pirms gada Latvijas reģionālās un vietējās televīzijas izveidoja līdz šim nebijušu projektu – Latvijas Reģionu televīziju jeb Re:TV. Šajā kanālā visu diennakti ir redzami 14 reģionālo televīziju veidotie raidījumi. Tas ir unikāls medijs, kurš piedāvā tikai Latvijā veidotus raidījumus – teju visa mūsu valsts un sabiedrības dzīve vienā kanālā!

Spēja kooperēties un tehnoloģijas
Re:TV attīstībai palīdzēja trīs svarīgi priekšnoteikumi: spēja kooperēties, modernās tehnoloģijas un sabiedrības interese par vietējo saturu. Tieši šo priekšnoteikumu mijiedarbības rezultātā Re:TV veiksmīgi izdevās izveidot un attīstīt šo unikālā satura izplatīšanas modeli. Šobrīd mūsu kanāls ir atrodams ”Lattelecom” interaktīvajā un virszemes televīzijā, kā arī visu diennakti bez pārtraukuma ir skatāms internetā.

Nav noslēpums, ka vietējie mediji kā naudas pelnīšanas veids mūsu valstī tiek vērtēts skeptiski. Reklāmas tirgus mazs, auditorija neliela, kvalitāte svārstīga. Turklāt mazās televīzijas, izmantojot virszemes raidītājus, spēj aptvert vien dažus desmitus kvadrātkilometru plašu teritoriju. Kanāls Re:TV ir viens no retajiem, kam auditorija kopš pirmsākumiem ir būtiski augusi un šobrīd ir sasniegusi vidēji 100 000 skatītāju dienā. Rezultāts tiešām iepriecina – mēs spējam piedāvāt vienotu programmu ar ikdienas ziņām, autorraidījumiem un notikumiem no visiem Latvijas novadiem.

Zemē nomesta nauda
Tiktāl viss būtu kārtībā, ja ne kāda tehnoloģiska nianse. Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma prasībām no 2014.gada katrai vietējai un reģionālajai televīzijai, lai saglabātu savu pašreizējo statusu un apraides atļauju, būs nepieciešams savs raidītājs. Lielākā daļa vietējo un reģionālo TV vērtē efektīvākos veidus, kā sasniegt maksimālo auditoriju, piemēram, izmantojot kabeļtelevīzijas un internetu, un «savi raidītāji» var būt tikai kā viens no variantiem papildu auditorijas nodrošināšanai, taču ne primārais.

Latvijā nav daudz mājsaimniecību, kurās nebūtu iespējams izmantot kabeļtelevīziju pakalpojumus vai kādu no ”Lattelecom” televīzijas skatīšanās platformām. Tad kādēļ pirkt salīdzinoši dārgas iekārtas un patstāvīgi nomāt torņus, ja jau tagad ir zināms, ka auditorija, kas šādā veidā skatīsies vietējās televīzijas, būs ļoti maza?

Jautājums ir par konkrētās apraides platformas nespēju konkurēt ar citām, kā arī faktiski par ierobežoto saturu, kas šādā veidā tiktu pārraidīts. Savi raidītāji var būt alternatīva, taču to izmantošana vai neizmantošana nevar tikt saistīta ar apraides atļauju saglabāšanu vai anulēšanu, citu būtisku priekšrocību piešķiršanu vai nepiešķiršanu programmu veidotājam.

Pieeja novecojusi
Televīzijas kā medija skatīšanās paradumi, izplatīšanas veidi, tehnoloģijas, pēdējos gados ir būtiski mainījušies un vēl turpinās mainīties. Būtiskākais pavērsiens bija digitālās apraides ieviešana, kas praktiski nozīmē skatītājiem daudz plašāka TV satura pieejamību un atbilstīgi lielāku konkurenci starp satura veidotājiem. Latvijas likumos tiesības veidot televīzijas saturu ir piesaistītas izplatīšanas tehnoloģijām, bet tāda izpratne ir novecojusi. Var teikt pat vairāk – tā mazina latviešu valodā veidotā satura konkurētspēju, un, ja netiks steidzami grozīta, atsevišķos gadījumos iznīcinās satura veidotājus.

Tādēļ mēs ne tikai aicinām nekavējoties mainīt likuma normas, bet arī aicinām apraides tiesības piesaistīt saturam, nevis izplatīšanas tehnoloģijām. Saturs ir tas, ko prasa un saņems skatītājs. Saturs – programmu ievirze, formāts, mērķauditorija, raidījumu valoda, vietējo ziņu apjoms un citi elementi veido programmu, nevis tehnoloģijas, ar kurām tā tiek izplatīta. Katra TV pati ir tiesīga vērtēt programmu izplatīšanas platformas, lai maksimāli sasniegtu savu mērķauditoriju.

Neaizstās vietējās ziņas
Ko darīt? Mēs lūdzam tikai vienu – lēmumu pieņēmējiem visos līmeņos izrādīt kaut mazāko iedziļināšanos un izpratni. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā kabeļtelevīzijas un interneta translācijas ir pieminētas tikai garāmejot, tajā plašāk aprakstīta vien tradicionālā radio un televīzijas apraide. Tādēļ, iespējams, ir jāpapildina likums, kā arī jāmaina vietējo un reģionālo televīziju licenču izsniegšanas nosacījumi, tiem pievienojot, piemēram, aprakstu ar izplatīšanas platformām. Tas mūsu mazajā valstī būtu daudz loģiskāk.

Var jautāt – kādēļ tik ļoti jāuztraucas par dažu mazu televīziju izdzīvošanu un nākotni? Pirmkārt, mēs esam pārliecinājušies, ka skatītājiem ir interese par novadu ziņām – integritāte, ko izdodas panākt, sekojot notikumiem no mūsu zemes rietumkrasta līdz pat galējai austrumu robežai, ir ļoti nozīmīga, tā arī veicina patriotismu. Otrkārt, mēs nenovērtējam vietējo mediju nozīmi – nekas nespēj konkurēt ar vietējām ziņām – vai tās nāk no Latvijas lielajām pilsētām vai maziem pagastiem. Reģionālās televīzijas ir vērtība arī tādēļ, ka faktiski tās dokumentē mūsu vēsturi.

Izdevīgāk sabiedrībai
Reģionālās televīzijas jau pašlaik glabā plašu dokumentālo materiālu arhīvu un liktos loģiski, ja tās saņemtu arī daļu sabiedriskā pasūtījuma. Līdz šim to esam ieraduši saistīt tikai un vienīgi ar Latvijas televīziju (LTV), un dzīvē lielākoties tā arī notiek. Taču Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums paredz, ka līdz 15% sabiedriskā pasūtījuma var tikt nodots arī citiem satura veidotājiem. Kādēļ lai tās nebūtu reģionālās televīzijas, kas spēj sagatavot kvalitatīvus sižetus par notikumiem un cilvēkiem dažādos mūsu valsts nostūros? It īpaši, ja ir tam nepieciešamā tehniskā bāze, žurnālisti, avoti, proti, viss nepieciešamais kvalitatīvam darbam.

Jāuzsver, ka tas būtu izdevīgāk arī nodokļu maksātājiem. Pat ja LTV kādā brīdī iecerētu no nulles izveidot korespondentu tīklu Latvijā, tad viena sižeta sagatavošana izmaksātu milzu naudu. Sižeta sagatavošana vietējā televīzijā patlaban izmaksā apmēram 100 – 150 latus, savukārt LTV viena reģionālā sižeta sagatavošana izmaksā apmēram piecas reizes dārgāk. Līdzekļu ekonomija ir acīmredzama. Sabiedriskā pasūtījuma saņemšana būtu viens no stimuliem, lai vietējās televīzijas turpinātu attīstīties un uzlabotu satura kvalitāti.

Taču pirms tam būtu jāparūpējas, lai netiek iznīdēts jau sasniegtais – lai reģionālās un vietējās televīzijas, kas spēja vienoties un apvienoties Re:TV, parādot sevi kā mūsdienīgu mediju ar ļoti svarīgu nacionālo saturu, nesaļimtu zem virszemes torņu būvniecības izmaksām un dažiem arhaiskiem likuma pantiem.

Ingemārs Vekters ir Latvijas Raidorganizāciju asociācijas valdes loceklis.