Valdībai nodots slepens ziņojums par ”Lattelecom” un LMT apvienošanu

Konkurences uzraugi brīdina par iespējamo kaitējumu patērētāju interesēm

Valdībā plānots izskatīt slepenu ziņojumu par abu valstij daļēji piederošo telekomunikāciju uzņēmumu ”Lattelecom” un ”Latvijas Mobilais telefons” (LMT) apvienošanu un privatizēšanu, šodien rakstā ”Vai Lattelecom aprīs LMT?” vēsta žurnāls IR.

Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvais ziņojums un uz to balstītais Ministru kabineta lēmuma projekts, kurš izvirza uzdevumu panākt ”Lattelecom” un LMT «integrēšanu» vienā uzņēmumā līdz nākamā gada beigām un pēc tam tālāku privatizāciju, nonācis IR rīcībā.

Abi dokumenti patlaban ir ierobežotas pieejamības informācija. Privatizācijas lēmumi tiktu atstāti nākamās Saeimas ziņā, bet tūlītējais uzdevums ir LMT iekļaušana ”Lattelecom” struktūrā, veidojot apvienotu uzņēmumu. Lattelecom tas būtu labs risinājums, taču konkurences uzraugi ir norūpējušies, ka plāns var kaitēt Latvijas patērētāju interesēm, kuri patlaban saņem labas kvalitātes pakalpojumus par zemu cenu.

Kā liecina slepenā ziņojuma teksts, ”Lattelecom” vadība rosina uzņēmumu integrēt ar LMT, pamatojot to ar abu kompāniju vērtības krišanos tagad un tālākā nākotnē. Latvijas valsts pašlaik kontrolē 51% akciju Lattelecom un LMT, bet otrs līdzīpašnieks abos uzņēmumos ir viens no Eiropas telekomunikāciju gigantiem ”TeliaSonera”, kurā kopumā 49% akciju pieder Zviedrijas un Somijas valdībām.

Ziņojumā apskatīti divi iespējamie ceļi ”Lattelecom” un LMT apvienošanai. Pirmais, kurš atbilst sagatavotajam MK lēmuma projektam un saglabā valstij 51% daļu apvienotajā uzņēmumā, paredz, ka ”Lattelecom” aizņemas naudu, lai atpirktu LMT daļas no pārējiem īpašniekiem – ”TeliaSonera”, Latvijas Valsts radio un televīzijas centra un Privatizācijas aģentūras. Otrais variants – LMT dalībnieki iegulda sev piederošās daļas ”Lattelecom”. Šis variants gan neatbilstu MK lēmumprojektam, jo atbilstoši ziņojumā minētajam uzņēmumu vērtējumam ”TeliaSonera” iegūtu ap 53% daļu apvienotajā uzņēmumā.

Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama pauž, ka iespējamā apvienošana varētu izraisīt konkurences samazināšanos un veicināt citu tirgus dalībnieku pakāpenisku izstumšanu. Ziņojumā teikts, ka pašlaik Latvijā cenu līmenis dažādos elektronisko pakalpojumu tirgos ir samērā zems un sniegto pakalpojumu kvalitāte augstāka par vidējo. Šis konkurences līdzsvars, iespējams, var tikt izjaukts, un tas var ietekmēt cenu un kvalitātes līmeni negatīvi, norāda amatpersona.