Plāno kapitalizēt ”Metalurga” parādus un atlaist daļu darbinieku

Tiesiskās aizsardzības plānā paredz arī uzņēmuma daļu pārdošanu

Akciju sabiedrības “Liepājas metalurgs” (LM) tiesiskās aizsardzības plānā (TAP) iecerēts noteikt parādu kapitalizācijas iespējas, uzņēmuma dažu cehu atdalīšanu un meitas kompāniju daļu pārdošanu, kā arī darbinieku skaita samazināšanu, vēsta aģentūra LETA, atsaucoties uz uzņēmuma preses dienesta sniegto informāciju.

Vakar pēcpusdienā pabeigta piektdien sāktā LM padomes un valdes kopsēde, kurā piedalījies uzņēmuma “kreditoru kluba” pārstāvis, valsts pilnvarnieks “Prudentia Advisor”. Pēc padomes priekšsēdētāja Gunta Vilnīša teiktā, sanāksmē spriests, kā rūpnīcas TAP saskaņot ar “kreditoru kluba” interesēm.

Plānā paredzēts, ka uzņēmumam vajadzīgas 25 miljonu latu investīcijas apgrozāmo līdzekļu atjaunošanai, lai septembrī LM atsāktu ražošanu. Plāna projekts paredz nenodrošināto kreditoru parādu kapitalizāciju ar iespēju tos pārvērst akcijās.

Plāna projektā, kas vēl jāapstiprina tiesā, paredzēts pārdod LM daļas atsevišķās meitas kompānijās, atdalīt pakalpojumus sniedzošos cehus kā atsevišķas juridiskas vienības, pārdot neizmantojamo kustamo un nekustamo mantu, beigt sponsorēšanas aktivitātes sportā un kultūrā. “Ledus halli” iecerēts nodot nomā Liepājas pilsētas domei par 1 latu gadā.

Tiek plānots darbinieku skaita samazinājums, vienlaikus solot palielināt vidējo darba samaksu par 59 latiem mēnesī. Šo darbību rezultātā LM aizvien nodrošinās ar darbu līdz 1900 strādājošo, bet kreditoru ieguvums būšot vismaz 20 reizes lielāks nekā bankrota gadījumā, sola uzņēmums. Patlaban LM nodarbina ap 2000 darbinieku.

Pēc Vilnīša teiktā, sēdes dalībnieki secinājuši, ka LM ir moderns uzņēmums ar jaunākajām tēraudkausēšanas tehnoloģijām Eiropā, uzņēmumam ir izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, blakus dzelzceļa pievedceļš un neaizsalstoša osta. Sēdē secināts, ka vienīgais un valstij svarīgākais LM darbības atsākšanas modelis esot īstenot TAP. Jāatgādina, ka valsts uzņēmums ”Latvenergo” savulaik īpaši LM vajadzībām izbūvēja paaugstinātas jaudas elektrolīniju.

“Sēdes dalībnieki saprata, ka valstij ir svarīgas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas a 6,8 miljonu latu apmērā gadā. Svarīgs ir arī iedzīvotāju ienākumu nodoklis orientējoši 6,9 miljoni latu gadā,” turpināja Vilnītis.

Sanāksmē esot panākta vienošanās, ka LM norēķināsies ar valsti par kredītiem no “UniCredit”, par Itālijas bankā ņemto kredītu 51 miljonu latu apmērā. “Visa attīstība iespējama tikai pieņemtā plāna ietvaros,” teicis Vilnītis, “turpretim bankrota gadījumā administrators uzņēmuma mantu varētu realizēt provizoriski par 26 miljoniem latu un nodrošināto kreditoru prasījumi, tajā skaitā valsts prasījums tiktu apmierināts labi ja 25% apmērā, bet nenodrošinātie kreditori “Latvenergo”, “Latvijas gāze”, “Stemcor” un citi, visticamāk, neatgūtu neko.”

Ticis runāts arī par to, ka līdz tiesiskās aizsardzības plāna izskatīšanai tiesā 26.augustā netiks rosināta LM bankrota procedūra. Uzņēmuma padome, valde un “kreditoru klubs” apņēmušies darīt visu, lai septembrī rūpnīca atsāktu ražošanu. “Sagaidāms, ka Valsts kase atbalstīs uzņēmuma apņemšanos atsākt darbību septembrī,” piebildis Vilnītis.

Kā ziņots, LM nonācis finanšu grūtībās, pārtraucis ražošanu un patlaban tiek veidots TAP. Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja LM vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai “UniCredit S.p.A.” – 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai pārskaitīja LM valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.