”Liepājas metalurga” dīkstāve gan samazina metālu nozares apjomu
Smalkjūtības labad uzreiz jābilst, ka Liepājas iedzīvotājiem notiekošais noteikti nešķiet minikrīze un viņus var ļoti labi saprast, taču Latvijas rūpniecībai kopumā šī gada 1.puse paliks vēsturē kā viegli nepatīkama epizode plašākā izaugsmes stāstā.
Šāda aina pamazām veidojās jau iepriekšējos mēnešos, jūnija dati to nostiprina. Apstrādes rūpniecībā jūnijā bija lielākais izlaides apjoms šogad sezonāli izlīdzinātajos datos, un gada 2.pusē ir sagaidāms tālāks izlaides apjomu pieaugums. Tam ir divi galvenie iemesli. Metālu un biodegvielu ražošanas krituma ietekme ir sevi izsmēlusi, viss, kas bija trausls, ir salūzis, un šķiet, ka tuvākajos mēnešos netiks atjaunots, bet vismaz tālāk nepasliktinās statistiku. Turpretim vairākums rūpniecības nozaru turpina savā nodabā attīstīties, virzoties pa to dabiski organisko izaugsmes ceļu.
Metālu nozare negrasās izzust
Apstrādes rūpniecības kopējais izmaiņu virziens gada 2.pusē noteikti būs uz augšu. Tā kā pērnā gada ietvaros pa mēnešiem izlaides dinamika bija gandrīz ”plakana”, tagad uzlabosies arī gada griezumā mērāmās pārmaiņas. Ķīmisko preču ražošanā tieši pirms gada bija apjomu rekords, gada 2.pusē bāze jau būs zemāka. Metālu ražošanā kritums pēc īsa, bet ļoti augsta kāpuma pēc ”Liepājas metalurga” (LM) rekonstrukcijas sākās pērnā gada augustā. Pilnībā šī nozare nav izzudusi, labi, ka tā, un tas arī nedraud, jo nozarē vēl ir vairāki mazāki uzņēmumi, kas ir salīdzinoši robusti.
Īpaši jāuzsver pārliecinošā izaugsmes atjaunošanās gatavo metālizstrādājumu ražošanā. Rēķinot pēc pievienotās vērtības, nevis apgrozījuma, metālapstrāde arī pirms LM apstāšanās bija krietni svarīgāka par metālu ražošanu. Šajā nozarē jūnijs bijis līdz šim veiksmīgākais mēnesis vispār. Metāliskajās nozarēs jūnijā bijis pēkšņs izlaides kritums elektrisko mašīnu ražošanā, bet tas nespēj sabojāt pirmā pusgada kopējos rezultātus. Turpretim tas ir bijis īpaši veiksmīgs periods citu transportlīdzekļu – kuģu un vilcienu – ražošanā, tādi šai nozarei laiku pa laikam gadās.
Rekords kokapstrādei ar pievienoto vērtību
Jūnijs bijis rekordmēnesis koka izstrādājumu ražošanā – tajā meža nozares daļā, kas nodarbojas ar dziļāku pārstrādi. Nepārprotami labvēlīgas tendences ir pārtikas ražošanas apakšnozarēs, kuru produktus cilvēki patērē vairāk, augot ienākumiem – gaļas, zivju, dārzeņu un augļu, piena pārstrāde. Tas saistīts gan ar ienākumu pieaugumu Latvijā, kas šī gada 1.pusē ir paātrinājies, gan vairāku uzņēmumu sekmīgiem centieniem eksportā, piemēram, par to liecina nupat publiskotie ”Food Union” un Rēzeknes gaļas kombināta darbības rezultāti. Šie apstākļi, apvienojumā ar ieguldījumiem ražošanā veido pamatu tālākai izaugsmei.
Ārējā vide turpina būt remdena, tā strauji neuzlabojas, bet noteikti arī nepasliktinās. Aizvadītā gada laikā vairākkārt pavīdējušas cerības uz straujāku atlabšanu, bet visu laiku kaut kas iztraucē, šoreiz tā ir Ķīna. Notiek kopš 2009.gada ierasto lomu maiņa – šogad attīstītajās valstīs izaugsme pakāpeniski nostiprinās, bet nepatīkamos pārsteigumus sagādā jaunattīstības valstis. Tā kā mēs tirgojamies galvenokārt ar bagātajām valstīm, šāds salikums mums ir pieņemams, ar piebildi, ka uz investīcijām balstītā izaugsmes modeļa bremzēšanās Ķīnā būs papildu šķērslis LM situācijas veiksmīgai atrisināšanai.
Jaunākie apsteidzošie indikatori (PMI – iepirkumu vadītāju indeksi) vēsta, ka pat daudzcietušās Eirozonas rūpniecība nu jau it kā iziet no krīzes, bet Lielbritānijā un ASV situācija strauji uzlabojas, un dati jau liecina pat par diezgan strauju izaugsmi. Japānā noskaņojums svārstīgs, bet pēc strauja kāpuma gada pirmajos mēnešos turas pozitīvu izmaiņu pusē. Turpretim t.s. BRICs valstīs apsteidzošie dati pasliktinās, un Ķīnā rūpniecībai pat draud kritums.
Patērētāji dod cerību
Cerības uz labvēlīgām norisēm mums tuvākajos un svarīgākajos tirgos nostiprina tas, ka uzlabošanās vērojama ne tikai rūpniecībā. OECD valstīs kopumā patērētāju noskaņojums sasniedzis augstāko līmeni kopš 2008.gada. Eirozonā ekonomika kopumā, ne tikai rūpniecība, šķiet, ir uz izaugsmes atsākšanās sliekšņa. Mums svarīgākajā BRIC valstī – Krievijā ekonomikas izaugsme ir remdena, bet salīdzinoši stabila.
Rūpnieku noskaņojums Latvijā jau divus ir bez nozīmīgām izmaiņām, kaut arī nozares izaugsmes tempi ir plaši svārstījušies, no krietniem divciparu pieauguma skaitļiem pērnā gada sākumā līdz epizodiskiem mīnusiem šogad. Tas tikai pasvītro apstākli, ka svārstības galvenokārt radījuši atsevišķi uzņēmumi, kamēr apstrādes rūpniecība kopumā turpinājusi mierīgi attīstīties. Tās izlaides apjoms jūnijā, salīdzinot ar maiju, pieauga par 1.2%, bet salīdzinot ar pērnā gada jūniju – par 0.8%. Gada 1.pusē kopumā izlaide gada griezumā samazinājās par 1.1%. Rūpniecībā kopumā izlaide nedaudz samazinājās gan mēneša, gan gada griezumā, ko noteica krasais kritums enerģētikā, acīmredzot, karstuma un ar to saistītās mazākās upju noteces dēļ, bet šādiem notikumiem ar ekonomikas ilglaicīgajām tendencēm nav nekāda sakara.
Komentāri (17)
aija_vecenane 06.08.2013. 09.41
Un vispār jāsecina, ka IR komentāru kvalitāte no “pārsvarā ar plusiņu vērtējamiem”, kā bija pirms gada un senāk, ir strauji kritusi līdz “pārsvarā ar mīnusu vērtējamiem”. Daudzi lieliski komentētāji ir aizgājuši vai kļuvuši pasīvi; daudzi pusslimi un/vai atklāti kaitnieciski ir nākuši vietā. Un izskatās, ka redakcijai tas ir vienalga.
0
Sanšains 05.08.2013. 18.17
Cik jauki. Rūpniecība attīstās tā un šitā, tomēr rūpīgi tiek apiets fakts, ka vēl daudz straujāk par rūpniecību “attīstās” nekustamā īpašuma nozare. Krievi un ķīnieši platā, aizvien platākā un ietekmīgākā straumē plūst Latvijā. Un viņu iekšā rāvēji kļūst arvien ekonomiski nozīmīgāki un acīmredzot arī politiski ietekmīgāki.
Spasiba Valdim Dombrovskim, Vienotībai un Reformu partijai!
“Rimšēvičs minēja, ka no tautsaimniecības jomām nozares, kuras šogad patiesi iepriecināja un turpina iepriecināt, ir būvniecība, kas pamazām ir sākusi atkopties, kā arī rūpniecībā ir redzami labi pieauguma tempi, tostarp pārtikas rūpniecībā.”
05.08.2013 http://financenet.tvnet.lv/viedokli/473751-rimsevics_latvija_ir_tuvu_lai_sasniegtu_pirmskrizes_augstako_punktu
Rimševics:
“Pats galvenais un būtiskākais ir tas, ka ir augusi straujāk būvniecība un PATS GALVENAIS [izcēlums mans – Haris], ka ļoti strauji un diezgan ātri attīstījušies darījumi nekustamā īpašuma nozarē, proti, pērkot un pārdodot dažādas nekustamā īpašuma un lauksaimniecības zemes. Kas ir bijis ļoti straujš un varbūt patiešām ļoti negaidīts”
11.07.2013 http://www.lsm.lv/lv/zinas/latvija/rimshevichs-strauji-augusi-buvnieciibas-un-nekustamo-iipashumu-n.a60925/
5
dzerkaleliva > Sanšains 05.08.2013. 20.29
Tas viss ir bulšits. Tie Strautiņa raksti ir copy-paste no mēneša uz mēnesi par jebkuru tēmu, neatkarīgi no rādītājiem, kurus viņš apraksta.
———————————————————
Protams, ka monetārajā sistēmā turpinot ieplūst visa veida naudām no ārpuses un banku vietā strādājot pie kreditēšanas visādiem citādiem zvēriem, patēriņš aug un IKP arī.
———————————————————-
Realitāte – apskatoties statistiku:
1. Rūpniecības izaugsme apstājās 2012.vasarā.
2. Eksports maksimumu sasniedza novembrī 2012.
3. Imports maksimumu sasniedza oktobrī 2012.
Kopš tā laika Strautiņš atrakstās.
0
dzerkaleliva > Sanšains 05.08.2013. 20.33
Un par rūpniecību, atmetot farmāciju, kurā mums arī atalgojums ir ļoti zems, bet nu vismaz izdzīvošanas līmenī, tad visā pārējā Latvija konkurē ar super zemajām algām, kuras reāli šobrīd ir zemākas par Ķīnas algām. Par ķīniešu un krievu invāziju no nacionālā sastāva viedokļa varam neuztraukties, viņu valstīs nozarēs, kur mums vajag darba spēku, algas ir augstākas. Viņi šeit pērk uzturēšanās atļaujas priekš ES un investē, nevis taisās strādāt par vēdera tiesu. Viņi šeit kļūst par īpašniekiem, latvieši par darba spēku, kā pēdējos 1000 gadus tas ir bijis, izņemot 1920-1940.
———————————————–
Par zemajām jau super zemajām algām var padomāt kaut vai no tāda viedokļa. Līdz ko tiesībsargs mēģināja iepīkstēties, ka algas jāpalielina, tā tika nolikts pie vietas vienā setā, arī no to pašu Strautiņu puses.
Tātad skaidrs – valsts kurss ir Bangladešas variants, konkurēt spēja ar ultra zemām algām, uzturēšanās atļaujas, iedzīvotāju eksports un aktīvu cenu pumpēšana.
0
dzerkaleliva > Sanšains 05.08.2013. 20.41
Nu, nav jau slikti, ja to visu tā saprot un mēģina piemēroties. Tikai tas viss, protams, pēc kāda laika plīsīs jau grieķu variantā, bet arī tās nav pasaules beigas, grieķi turpina dzīvot un karot savā starpā, pagaidām bez asinsizliešanas.
————————————————
Arhitekti, pie tam viņi savus pakalpojumus intensīvi pārdod uz austrumiem, būvnieki, ceļu būve, mežistrāde un vēl daudzas nozares, kas apkalpo un apkalpos augošās aktīvu cenas un ieplūstošo naudu rullē un rullēs. Var tajās darboties un veiksmīgi, ja vien izvairās no attalgota vergu darba un mēģina paverdzināt citus.
0
andris902 > Sanšains 05.08.2013. 22.53
….o, jā, Hari!….Tavs izcēlums ir īsti vietā….:))
– “Valsts akciju sabiedrība Lauku attīstības fonds līdz šā gada 31. jūlijam kopumā piešķīris 151 aizdevumu par kopējo summu 4,8 miljonu latu apmērā. Lielākā daļa aizdevumu (49) piešķirti Kurzemes reģionā.
Tikmēr Zemgalē piešķirti 48, Vidzemē – 28, Latgalē – 18, bet Rīgas reģionā – astoņi aizdevumi. Lielākoties zemnieki vēlējušies savā īpašumā iegādāties līdz šim nomāto zemi. Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 4156 hektārus zemes. Iegādājamās zemes platības vidējā tirgus vērtība ir 1140 lati par hektāru.”
…turpini šausmināties!…. :)
0
Sanšains > Sanšains 06.08.2013. 08.11
Zane –
Arī man ir grūti saprast, ko vēlējāties pateikt. Neesmu nedz ekonomists, nedz finansists, nedz, piemēram, Latvijas Bankas darbinieks, tāpēc iztieku ar to informācijas mazumiņu, kas pieejams un kaut cik viegli sameklējams publiskajā telpā. Varbūt Jūs esat? Tad palīdziet.
Vai vēlējāties teikt, ka tie 4,8 miljoni ir tie, kuri Rimševicam liek teikt, ka “ļoti strauji un diezgan ātri attīstījušies darījumi nekustamā īpašuma nozarē, proti, pērkot un pārdodot dažādas nekustamā īpašuma un lauksaimniecības zemes. Kas ir bijis ļoti straujš un varbūt patiešām ļoti negaidīts”? Tiešām – 4,8 miljoni?
Man tuvāk patiesībai un tēmai šķiet šāds teksts:
“Ārvalstnieku ietekme Latvijas nekustamā īpašuma tirgū šobrīd ir aktuāla lauksaimniecības un meža zemes segmentā.
[…]
Ārvalstnieku interese par jaunajiem projektiem Rīgā un Jūrmalā šobrīd ir tik liela, ka daudzi projektu īstenotāji attīsta jaunos mājokļu projektus, orientējoties tikai uz ārvalstniekiem.
[…]
Aplūkotajā laika posmā [2010.-2012. gads, Dombrovska valdību gadi – Haris] ārvalstu fiziskās personas iegādājušās nekustamo īpašumu 440 miljonu latu vērtībā, tajā skaitā – 200 miljonu latu vērtībā bez TUA pieprasījuma. Saistībā ar TUA (termiņuzturēšanās atļaujām) visvairāk tiek pirkti mājokļi – dzīvokļi un privātmājas.
Gan Rīgā, gan Jūrmalā jauno mājokļu projektu segmentā ĀRVALSTNIEKU NAUDA BŪTISKI KONKURĒ [izcēlums mans – Haris] ar Latvijas pilsoņu ieguldījumiem. Lielākā daļa pircēju skaita un ieguldītās naudas ziņā ir no Krievijas (vairāk nekā 3 ceturtdaļas), tālāk seko Ukraina, Kazahstāna. Saskaņā ar nekustamā īpašuma starpniecības kompāniju un attīstītāju atzinumiem aptuveni 10% līdz 20% Krievijas pilsoņi pēc TUA saņemšanas PĀRCEĻAS UZ DZĪVI Latvijā.”
05.03.2013. http://www.apollo.lv/zinas/vzd-arvalstnieki-ietekme-nekustama-ipasuma-tirgu-lauksaimniecibas-un-meza-zemes-segmenta/570907
0
dro 06.08.2013. 01.14
zanE. Varbūt pasaki, ko Haris ir uzrakstījis nepareizi? Ja nevari, tad labāk būtu paklusējusi.
4
+4
-8
Atbildēt
+2
-4
Atbildēt
+4
-5
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
@andris902 > dro 06.08.2013. 07.19
…oho!…īsteni īstlatviešu garā – turi muti, ja nepūt mūsu stabulē!… :)
…lno…ne Tu noteiksi, ko kuram runāt, ko teikt, ko domāt….izlien no savas totalitārisma čaulas un pasauli ieraudzīsi citās krāsās….
0
aija_vecenane > dro 06.08.2013. 09.37
Zane, īsteni latviešu garā ir zināt, kas ir īsteni latviešu garā. :) Par tautas kolektīvajai pašapziņai kaitīgu stereotipu radīšanu ieliku tev mīnusu.
0
andris902 > dro 06.08.2013. 10.40
….Magnijs….paskaties uz mūsu īstenajiem latviešu patriotiem – zirnekliene Šeloba, dissidentes mutācijas, Haris, lno un vēl pārītis, kuri apzinās sevi par pareizajiem un nekļūdīgajiem, kuri sašķirojuši pārējos kaitēkļos, ienaidniekos, nepareizajos un tiem attiecīgi jātur mute….tad jau tomēr – uzbrēciens par paklusēšanu – īsteni pareizo latviešu stilā…. :)
0
aija_vecenane > dro 06.08.2013. 15.01
Zane, ar encefalītu slimās ērces ir aktīvākas nekā veselās. Šobrīd nosacīti “slimie” ir visi linuksi, superači, dissidentes un citi, kuru slimīgās rakstura noslieces sabiedrībā netiek atzītas un tāpēc nevar tikt paglaudītas, apmierinātas. Tāpēc viņi tā sprēgā – jo viņiem niez, bet nevar pakasīt. Bet, ja mēs, nosacīti “veselie”, būsim pret to pasīvi un, pasarg, vēl palīdzēsim slimīgumam izpausties, tad drīz lomas mainīsies, un samaitātās vērtības, nemitīgi atkārtotas un reklamētas, pamazām kļūs pieņemamas – dissidenšu asinskāre būs norma, linuksu un superaču melīgums un divoksība būs norma, samuraja cinisms būs norma utt. Un piepeši opozīcija jau būsim mēs, kas, es pieņemu, vēl cik necik ciena patiesību, godīgumu, taisnību, vēlību, labestību utt.; piepeši tieši šīs rakstura iezīmes jau būs kļuvušas slimīgas un sabiedrībā nepieņemamas. Tāpēc es esmu pret jebkuru stereotipu veicināšanu, kas grauj gan tautas, gan arī atsevišķa cilvēka kā daļas no tautas pašapziņu un morāli.
0