Rosina uzlikt akcīzes nodokli neveselīgai pārtikai

Latvijas veselības sistēma esot septītā efektīvākā ES, finansējums – trešais mazākais

Lai papildinātu valsts budžetu un sniegtu lielāku finansiālu atbalstu veselības nozarei, Veselības ministrija (VM) rosina uzlikt akcīzes nodokli vairākām neveselīgu produktu grupām, tostarp pārtikas produktiem ar augstu transtaukskābju saturu, piemēram, palmu eļļai, margarīnam un sāļajām uzkodām, vēsta aģentūra LETA.

Ministrija rosina palielināt akcīzes nodokli arī azartspēlēm, alkoholiskajiem dzērieniem, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar saldinātājiem vai aromātisko vielu piedevām un tabakas izstrādājumiem.

Šodien iepazīstinot ar priekšlikumiem, veselības ministre Ingrīda Circene (”Vienotība”) pamatoja – īstenojot tos un palielinot nodokli kaut nedaudz, varētu panākt finansiālu ieguvumu pusmiljona vai miljona latu apmērā katrā produktu grupā. Šāds finansējums veselības nozarei ļautu īstenot dažādus pasākumus, piemēram, samazināt pacientu iemaksas vai palielināt kompensējamo medikamentu budžetu. Priekšlikumi budžeta papildināšanai nosūtīti Finanšu ministrijai (FM), rīt VM tos prezentēs valdībā.

FM paudusi, ka nodokļu maiņa pieļaujama tikai tad, ja tiek izvērtēta kopējā ietekme uz ekonomiku un ražotājiem. Savukārt uzņēmēju pārstāvji Latvijas Radio 1 norādīja – jauni nodokļi ietekmētu ne tikai darba devējus, bet arī darba ņēmējus, visticamāk, samazinot ražošanas apjomus un darbavietas. Pareizāk būtu nevis izmantot jaunu ”pātagu”, bet citādi mudināt iedzīvotājus izvēlēties veselīgus produktus un ievērot veselīgu dzīvesveidu, piemēram, atsakoties no smēķēšanas.

Veselības ministre šodien žurnālistus informēja, ka Pasaules Veselības organizācija atzinusi Latvijas veselības aprūpes sistēmu par septīto efektīvāko Eiropā, tai pat laikā nozarei atvēlētais finansējums ir trešais zemākais 27 valstu vidū. “Ja mēs varētu piepildīt savu veselības aprūpi ar finansējumu, līdzvērtīgu tam, kāds ir Čehijā, Austrijā, Nīderlandē vai Dānijā, mēs varētu pretendēt ne tikai uz septīto, bet uz trešo vai pirmo vietu,” sacīja Circene.

Ministre skaidroja, ka Latvijas veselības sistēma kļuvusi efektīvākā, jo tās darbs pēdējos gados būtiski optimizēts. Piemēram, slimnīcu skaits kopš 2008.gada ir samazinājies par 50% – no 78 līdz 39, bet gultu skaits sarucis par 30% – no 16 907 līdz 12 111 vietām.

“Mēs esam saglabājuši pilna apjoma veselības aprūpi un būtiski efektivizējuši pacientu un finanšu plūsmu. Šobrīd vidēji valstī katrs otrais pacients, kas tiek atvests uz slimnīcu, tiek apkalpots ambulatori. Līdz ar to nauda, kas ir iztērēta, ir būtiski mazāka nekā tad, ja pacients nonāk stacionārā. Tas arī pacientam ir ievērojami draudzīgāk,” skaidroja ministre.

Lai gan sistēmā panākti uzlabojumi, finansējums nozarei joprojām ir nepietiekams. 2011.gadā valdības izdevumi veselības aprūpei bija trešie zemākie Eiropas Savienībā (ES), liecina “Eurostat” dati. “Ja mēs paņemam nost 50% pacienta līdzmaksājumu, kas ir divreiz lielāks nekā citur Eiropā, tad pilnīgi noteikti mēs esam pēdējā vietā,” datus komentēja veselības ministre.

Viņa piebilda, ka valdības izdevumi izglītībai pārsniedz vidējo ES rādītāju. Latvija ierindojas 16.vietā 27 valstu vidū, liecina “Eurostat” dati. Arī valdības izdevumi atpūtai, kultūrai un reliģijai pārsniedz vidējo ES rādītāju, te Latvija ieņem 8.vietu. Izdevumi transporta funkcijām ir 3.vietā.

Sarunās par 2014.gada budžetu VM apņēmusies panākt finansējuma pieaugumu nozarei, lai tas pakāpeniski sasniegtu vismaz vidējo ES līmeni – 5-6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). “Mēs nepretendējam kādam kaut ko atņemt, bet, ja finansējums tiek palielināts visām nozarēm proporcionāli, tad veselības finansējums ar katru gadu samazinās,” teica ministre. Viņa ir pārliecināta, ka 2014.gadā šāda tendence neturpināsies. Kā ziņots, VM nākamā gada budžetā prasījusi papildu 72,4 miljonus latu.