Valsts segusi visu kredīta pamatsummu – 67,465 miljonus eiro
Valsts kase ceturtdien no budžeta līdzekļiem samaksājusi Itālijas bankai “UniCredit S.p.A.” 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus, kas ir valsts galvotā kredīta rūpniecības uzņēmumam a/s “Liepājas metalurgs” pamatsummas atlikums, ziņo “Nozare.lv”.
Vēstule ar atmaksas pieprasījumu no “UniCredit S.p.A.” Valsts kasē tika saņemta 25.jūlijā, un samaksa tika veikta nekavējoties. Iepriekš šādu vēstuli ar lūgumu atmaksāt izsniegto kredītu saņēma “Liepājas metalurgs”, kas atbildēja kreditoriem, ka nav spējīgs šo maksājumu veikt, informēja Valsts kasē.
Dienā, kad aizņēmējs, par kura aizņēmumu sniegts valsts galvojums aizdevējam, nespēj izpildīt savas saistības pret aizdevēju attiecīgajā līgumā noteiktajā kārtībā, valstij Finanšu ministrijas personā iestājas saistības pret aizdevēju un prasības pret aizņēmēju nenokārtota maksājuma apmērā.
Valsts kasē biznesa informēja, ka “UniCredit S.p.A.”, izmantojot aizdevuma līgumos paredzētos nosacījumus, kuriem iestājoties “UniCredit S.p.A.” rodas tiesības pieprasīt nekavējošu visas vai jebkuras daļas no aizdevumu summas atmaksu, pieprasīja kredīta atmaksu no “Liepājas metalurga”, kas nevar izpildīt maksājumu, tādēļ saskaņā ar valsts galvojuma līgumu kredīta summas atmaksa tika pieprasīta no kredīta galvotāja – Finanšu ministrijas.
Šāds “UniCredit S.p.A.” solis varētu būt skaidrojams ar to, ka ilgākā laika posmā nav bijis redzams nekāds progress no “Liepājas metalurga” akcionāru un vadības puses uzņēmuma darbības atsākšanas veicināšanai, norāda Valsts kase.
Maksājuma pieprasījums nav negaidīts valstij, jo par šādu iespējamo notikumu attīstības scenāriju liecināja “Liepājas metalurga” valdes un akcionāru pasīvā attieksme pret valdības ierosinātajiem glābšanas scenārijiem, kā arī iesniegtais nepilnīgais tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, teikts Valsts kases paziņojumā.
Līdz ar šo maksājumu valsts kļūst par nodrošināto kreditoru prasījuma pilnā apmērā un atkarībā no tālākās tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna virzības būs redzams, kādā veidā valsts atgūs ieguldītos līdzekļus – realizējot ķīlas no nestrādājoša uzņēmuma vai vienojoties ar “Liepājas metalurgu” par atmaksas grafiku gadījumā, ja uzņēmums atsāks savu darbību.
Maksājumu aizņēmēja vietā veic valsts no Valsts kases attiecīgās valūtas naudas līdzekļu konta. Valsts galvoto “Liepājas metalurga” kredītsaistību atmaksa palielinās 2013.gada vispārējās valdības budžeta deficītu par 51,7 miljoniem latu jeb 0,3% no prognozētā šā gada iekšzemes kopprodukta.
Atbilstoši nacionālajai budžeta uzskaites metodoloģijai kredīta atmaksa “Liepājas metalurga” vietā ir klasificējama kā finansēšanas darījums bez ietekmes uz valsts budžeta finansiālo deficītu, jo šāds darījums formāli nav uzskatāms par naudas plūsmas izdevumiem, taču atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai valsts galvoto kredītsaistību atmaksa “Liepājas metalurga” vietā ir uzskatāma par vispārējās valdības sektora budžeta izdevumiem (kapitāla pārvedums), tādējādi tiešā veidā palielinot budžeta izdevumu apmēru bez atbilstoša ieņēmumu seguma šādu izdevumu veikšanai.
Kā ziņots, “Liepājas metalurgs” nonācis finanšu grūtībās un pārtraucis ražošanu. Valdība aprīlī izveidoja darba grupu, kas koordinē “Liepājas metalurga” problēmu risināšanu. Darba grupas galvenie uzdevumi ir no valsts un pašvaldības puses operatīvi koordinēt nepieciešamos pasākumus “Liepājas metalurga” situācijas risināšanai un izstrādāt risinājumus uzņēmējdarbības un nodarbinātības veicināšanai Liepājas pilsētā un reģionā.
Valdība un kreditoru klubs uzņēmuma lielākajiem akcionāriem Sergejam Zaharjinam, Iļjam Segalam un Kirovam Lipmanam šopavasar piedāvāja vienošanās par “Liepājas metalurga” situācijas stabilizēšanu un darbības turpināšanu. Cita starpā vienošanās paredzēja trīs lielāko akcionāru akciju nodošanu kreditoru grupai par vienu latu, ja līdz noteiktam termiņam netiks veikts naudas ieguldījums desmit miljonu latu apmērā no katra akcionāra puses. Tomēr šī vienošanās parakstīta netika.
“Liepājas metalurgs” 24.maijā Liepājas tiesā iesniedza pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa sākšanu, un 27.maijā Liepājas tiesa ierosināja “Liepājas metalurga” tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Līdz 26.jūlijam jāizstrādā tiesiskās aizsardzības procesa plāns.
Komentāri (54)
peerku 25.07.2013. 18.37
Mēs esam miermīlīga tauta, citur tādam Zaharjinam būtu bijis jābūt jau labu laiku kā aizbēgušam. Bet ko mēs? Mēs sākam vainot Repši vai finansu ministru Vilku, kas taču nav iedzīvojušies, izzogot Liepājas Metalurgu, kamēr daudzi citi ir. Tos citus, sākot ar Zaharjina ballīšu viesiem (Zatlers, Sesks) un beidzot ar shēmu līdzautoriem, valsts finansējuma izsitējiem, vajag steidzīgi atrast un rīkot beidzot paraugprāvu.
4
Elīna > peerku 25.07.2013. 19.50
canoss:Loti trapigi pateikts.Visi tris zidi nolaida rupnicu pa burbuli un te vispar nav ko analizet!!!!!!!!!!!Protams,ka vini par to nesanems sodu!
0
Danute Klaiva > peerku 25.07.2013. 19.36
Kāpēc Zatleru te pin iekšā? Vice Prezidentam nekad nav bijušas nekādas pilnvaras lemt finasiālus jautājumus. Sesks nu ko Sesks parasts pilsētas mērs, tik cik Liepājas budžetā nauda ir tik viņš var rīkoties LM nekādos apstākļos nav bijis viņa ietekmes svēra, tieši otrādi viņš bija no tā uzņēmuma atkarīgs. Repša ir īpaš, bet arī neredzu te neko nosodāmu, viņš rīkojās tā lai rūpnīca var konkurēt, tāpēc akceptēja to kredītu. Ja ko ir aiz olām jākar tad tie ir tie trīs žīdi, divi kas ielīda alās un trešais kas cenšas norīt to ko nav spējīgs norīt.
0
ievuliitis > peerku 25.07.2013. 23.24
Nu jau katru zaglīgu krievu par žīdu pagodinās?
0
ievuliitis > peerku 26.07.2013. 00.46
“Kāpēc Zatleru” (kas nekad nav bijis vice prezidents, bet ir eksprezidents)?
Jo tas “pagodināja” ar savu klātbūtni Zahaŗjina kunga apaļo jubileju, kas ar milzīgu pompu tika svinēta pirms kāda laika. Vai Saeimā kupli pārstāvētas partijas dibinātājam ir jaapmeklē katra izsaimniekotāja rīkoti tusiņi? Par Jauno Vilni jau neieminos.
0
silvija_vitina 25.07.2013. 17.33
gaidu ziņu, ka Zaharjins uzskata, ka Latvija ir pērkama valsts un ka šeit viņam VAIRS nav ko darīt. Visss ir izdarīts oki-doki.
2
Eleonora Maisaka > silvija_vitina 25.07.2013. 18.21
traductrice
Negaidi. Tas krievu padla, čekists un Solncevas bandīts, Zatļera saimnieks, jau krietni sen to paziņoja LR4.
0
ievuliitis > silvija_vitina 25.07.2013. 22.38
Aizmirsi vēl vērtējumu Latvijas tiesām un visai tiesu sistēmai, kas ir absolūti neuzticāmi. Tāpēc, necerot uz taisnību “savā” zemē, nabadziņiem būs jālūdz citur aizstāvība un patvērums.
0
Janka, Janic 25.07.2013. 17.18
saeimas balsojums par šo galvojumu bija finansu ministrjai respekteejams , paskatieties kas to lietu saeimaa virziija un peec tam nobalsoja , nevainojiet šeit finansu ministru un premjeru …
2
+8
-8
Atbildēt
+4
-2
Atbildēt
@Inese > Janka, Janic 25.07.2013. 17.44
viens no valsts galvojuma saņemšanai nepieciešamajiem dokumentiem ir nozares ministrijas atzinums, kurā raksturota projekta tautsaimnieciskā nozīme, izteikts pamatojums projekta īstenošanai un galvojuma sniegšanai, kā arī sniegta informācija par nozares ministrijas politiku projekta īstenošanas atbalstam.
Saskaņā ar šiem noteikumiem Finanšu ministrija ir saņēmusi Ekonomikas ministrijas 2009.gada 12.janvāra vēstuli par akciju sabiedrības “Liepājas metalurgs” nozīmi Latvijas tautsaimniecībā.
———————————-
Un tagad varbūt atgādināt, kas bija ekonomikas ministrs 2009. gada 12. janvārī? ))) Kaspars Gerhards no nacianāļiem ;)
0
Elīna Barkovska > Janka, Janic 25.07.2013. 17.23
Un kurš tad tas bija? Lai nav jātērē laiks meklējot:)
0