CSP: Valstij jāsatraucas par emigrējošajiem darbspējas vecumā

2012. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 21 tūkstoti, norāda Centrālās statistikas pārvalde (CSP)

Lai arī pērn emigrācija no Latvijas ir samazinājusies, visai satraucoši ir tas, ka no Latvijas pārsvarā izbrauc cilvēki darbspējas vecumā, ceturtdien teica Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) priekšniece Aija Žīgure.

Nevienu vairs nepārsteidz, ka pēdējos gados dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs, tomēr pērn beidzot ir palielinājies jaundzimušo bērnu skaits. Arī starpība starp valstī iebraukušo skaitu un izbraukušo ir bijusi negatīva, taču pēdējo gadu laikā tā sarukusi. Uz citām valstīm ir emigrējuši 13 150 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 49 gadiem, otrs lielākais skaits ir vecumā no 15 līdz 24 gadiem – 4236, savukārt vecumā no 0 līdz 14 gadiem ir 3593 emigrantu.

“Šis fakts nav pozitīvi vērtējams,” teica Žīgure. Tomēr viņa pieļauj, ka daļa atgriezīsies atpakaļ – “kurš ar naudu, kurš būs kaut ko iemācījies un palīdzēs mūsu ekonomikai”. Tomēr esot pamatotas bažas, ka Latvijā nākotnē varētu ieplūst Krievijas un Baltkrievijas iedzīvotāji. Viss esot atkarīgs no tā, kāds darbaspēks Latvijā būs vajadzīgs.

Emigrācija kopš 2010. gada ir samazinājusies, taču imigrācija palielinājusies. Žīgure min, ka tas izskaidrojams ar ekonomisko situāciju.

Pērn kopumā 20 503 iedzīvotāji uz ilglaicīgu dzīvi ir devušies uz kādu no Eiropas Savienības valstīm. Otrajā vietā ir Norvēģija, Šveice, Islande un Lihtenšteina, uz kurām emigrējuši 1712 cilvēki, bet uz Krieviju – 1594 cilvēki. Uz citām valstīm – 1354 Latvijas iedzīvotāji.

„Laika posmā no 2000. gada iedzīvotāju skaits Latgalē ir samazinājies par 24%, tai skaitā 10,4% ir negatīvā dabiskā pieauguma dēļ. Nākamais augstākais rādītājs ir Vidzemes reģionā,” – tā Žīgure.

2013. gada janvārī Latvijā dzīvoja par 21 tūkstoti mazāk cilvēku nekā pirms gada jeb 2 miljoni un 23,8 tūkstoši. Iedzīvotāju skaits 2012. gadā samazinājies par 9,1 tūkstoti negatīvā dabiskā pieauguma dēļ, bet starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā par 11,9 tūkstošiem.

Pērn uz dzīvi Latvijā ieradās 13,3 tūkstoši cilvēku – lielākā daļa no ES valstīm, taču būtiska daļa – 22,6% – no Krievijas.

Analizējot iedzīvotāju skaita izmaiņas kopš 2000. gada, redzams, ka vislielākais iedzīvotāju pieaugums ir tādos Pierīgas reģiona novados kā Carnikava, Ropaži, Baldone, Babīte, Ķekava un citi novadi, kur viegli atrast ir nodarbošanos. „Visstraujāk iedzīvotāju skaits ir samazinājies Baltinavas, Aglonas, Viļakas novados. Iedzīvotāju skaits ir samazinājies, bet lēnāk Ventspilī, Jelgavā, Valmierā, Jēkabpilī un tuvumā esošajos novados,” saka Žīgure.

“Swedbank” ekonomiste Lija Strašuna teic, ka “ļoti iespējams – jau nākamgad būsim mazāk par diviem miljoniem. Lai motivētu iedzīvotājus nebraukt prom un veicinātu jau aizbraukušo atgriešanos dzimtenē, ir nepieciešams vairāk un labāk apmaksātu darba vietu. Tas savukārt prasa ievērojamu ražīguma kāpumu, jo tikai tādā veidā ir iespējams panākt „ekonomikas izrāvienu””.

Tautas skaitīšanas datus Latvijā no 1925.gada līdz 2011.gadam interaktīvā veidā var apskatīt šeit.