Vai Latvijai vajadzīgs KNAB?

KNAB logo. Foto: Edijs Pālens, LETA

Artūrs Zvejsalnieks 16. jūlijs , 2013 7.00

Politiskajai elitei izdevīgākas ir mazas kabatas iestādes, kuras var viegli ietekmēt

Labi zinu, ka par virsrakstu vien no komentētājiem saņemšu kārtīgu devu žults. Tāpēc tie, kuriem politiski reliģiskā pārliecība vai sponsoru uzturnauda liek uzskatīt KNAB par svētu un neaizskaramu, iesaku šo rakstu tālāk nelasīt. Pateikšu uzreiz – uzskatu, ka Latvija nav tik bagāta valsts, lai varētu atļauties uzturēt tādu iestādi, kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Šodien KNAB jau kļuvis par pastāvīgu dalībnieku Latvijas politiskajā izrādē. Šī iestāde ik pa brīdim izceļas ar teatrālu uzvedumu cienīgām aizturēšanām, kuras gan bieži vien klusi „izčākst” bez aizturēto notiesāšanas. Tikpat aizraujoša un seriālu cienīga ir arī iestādes iekšējā dzīve, kur priekšnieki cīnās ar padotajiem par varu, viens otru apvaino preses slejās, kā arī skraida pie politiķiem sūdzēties.

Cīnītāju daudz, bet rezultāti mazi

Visā šajā jezgā aizmirstas viens, proti, ka KNAB, pirmkārt, ir tiesību aizsardzības iestāde, izmeklēšanas iestāde un operatīvās darbības subjekts. Viena no daudzajām šādām iestādēm Latvijā. Un tāpēc tās darbība vispirms ir jāvērtē pēc izmeklēto lietu skaita un to sekmīgiem rezultātiem tiesā.

KNAB statistika ir publiski pieejama šīs iestādes mājas lapā. 2011.gadā tie ir 10 notiesājoši spriedumi, 2012.gada pirmajā pusē tie ir astoņi notiesājoši spriedumi. Jaunāku datu diemžēl nav. Var strīdēties, tas ir daudz vai maz, bet tie ir sausi skaitļi un, manuprāt, nekādus izcilos rezultātus neparāda. Turklāt, lielākoties tās nav „skaļās lietas”, bet salīdzinoši nenozīmīgas, kurās kā sodus piemēro piespiedu darbu, naudas sodu un tikai dažos gadījumos reālu brīvības atņemšanu. Tikmēr iestādes budžets gadā ir gandrīz trīs miljoni latu.

Te jāatceras, ka KNAB nebūt nav vienīgā iestāde Latvijā, kura nodarbojas ar valsts amatpersonu kontroli. Papildus to dara Drošības policija, Valsts policijas Iekšējās drošības birojs un speciālas struktūrvienības reģionālajās pārvaldēs, Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests, savas iekšējās struktūrvienības darbinieku kontrolei ir arī Valsts ieņēmumu dienestā, Ieslodzījuma vietu pārvaldē un Valsts robežsardzē.

Visas šīs iestādes arī ir operatīvās darbības subjekti. Citiem vārdiem sakot, tās var cilvēkus noklausīties, izsekot, uzlauzt viņu e-pastus un veikt citas tamlīdzīgas darbības. Daļa var arī cilvēkus aizturēt un, pēc vēlmes, rādīt presei saslēgtus rokudzelžos, likt cietumā, neļaut strādāt savā darbavietā un veikt visādus citādus „audzināšanas” pasākumus.

Izmeklēšanu kavē sadrumstalotība

Kopumā Latvijā ir astoņas izmeklēšanas iestādes, kuras var izmeklēt kriminālprocesus, t.sk. aizturēt, piemērot drošības līdzekļus un tml. Turklāt desmit iestādes ir operatīvās darbības subjekti. Tās ir desmit iestādes, kuras jūs var noklausīties un izsekot.

Ar šādu iestāžu skaitu, salīdzinot ar iedzīvotāju skaitu, mums vajadzētu būt drošākajai valstij pasaulē. Taču diez vai tas tā ir. Diemžēl iestāžu funkcijas pārklājas, tās bieži nodarbojas ar vienu un to pašu, savstarpēji konkurējot, jo to funkciju sadalījums ir neskaidrs.

Arī korupcijas apkarošanas jomā nebūt nav tik spīdoši. KNAB darbība aptver tikai šauru jomu, turklāt, koncentrējoties faktiski tikai Rīgā. Pašam, darba praksē, ir bijusi situācija, kad policijas darbinieki pieprasa kukuli Preiļos, bet neviena no daudzajām korupciju apkarojošajām iestādēm nav spējīga dažu stundu laikā reaģēt un veikt nepieciešamās darbības.

Otra problēma ir šaurā specializācija, jo KNAB pēc būtības interesējas vienīgi par kukuļiem. Taču tie nav vienīgie amatpersonu pārkāpumi. Mūsu neskaitāmo valsts, pašvaldības un drošības iestāžu amatpersonas, ne tikai dažreiz paņem pa kādam kukulim. Tāpat tās mēdz arī piekaut aizturētos, braukt dzērumā, vadāt kontrabandas spirtu un cigaretes, draudzēties ar noziedzniekiem, zagt un pat aplaupīt spēļu zāles. Nemaz nerunājot par to, ka nereti šīs darbības mēdz viena otru papildināt.

Taču katru nodarījumu izmeklēs sava iestāde. Piemēram, manā praksē bija gadījums, kad policists un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieks kopīgi alkohola reibumā piekāva cilvēku un izraisīja ceļu satiksmes negadījumu. Katras amatpersonas darbības izvērtēja cita iestāde.

Savukārt miljonu izlietošanu politiskajā līmeni kontrolē vienīgi Valsts kontrole, kurai nav nedz izmeklēšanas, nedz operatīvās darbības tiesību. Tas, protams, simpatizē pie varas esošajiem un ļauj viņiem justies visai brīvi.

Reformas reformu pēc

Viena no pamattēzēm, par ko nerimstoši runā mūsu politikāņi, ir strukturālas reformas valsts pārvaldē, efektīvas un nelielas valsts pārvaldes radīšana. Runu daudz, daži pat ieliek reformu vārdu sava politiskā grupējuma nosaukumā. Taču reformas un valsts pārvaldes efektivizācija neseko.

Patlaban Iekšlietu ministrijā pat briest plāns par vēl vienas iestādes, nu jau devītās izmeklēšanas iestādes un vienpadsmitās operatīvās darbības subjekta, izveidi.

Šaubos, vai Latvija var atļauties tik lielu skaitu dārgi izmaksājošu iestāžu. Katra iestāde ir ne tikai darbinieku algas, bet arī priekšnieku algas, tehniskais nodrošinājums, telpas u.tml. Nemaz nerunājot par to, ka pār šīm iestādēm zūd efektīvas kontroles iespējas. Rezultātā mēs, piemēram, presē regulāri lasām no šīm iestādēm apzināti vai neapzināti nopludinātu konfidenciālu informāciju, kas pēc būtības nav normāli. Katras iestādes šaurā specifika neļauj redzēt arī problēmas kopumā. To izmanto organizētā noziedzība, kura aktīvi iefiltrējas un veido savus tīklus tiesībaizsardzības iestādēs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nav ļaunuma sakne, tajā ir daudz labu un godīgu darbinieku. Problēma ir tiesībaizsardzības iestāžu sistēmā kopumā. KNAB kā atsevišķa iestāde nav nepieciešama, tāpat kā nav nepieciešamas arī citas šauri specializētās iestādes. Daudz efektīvāk un lētāk valstij ir veidot lielu un spēcīgu, labi apgādātu iestādi, kura nodarbotos ar noziedzīgu nodarījumu un citu pārkāpumu apkarošanu un novēršanu valsts pārvaldē.

Diemžēl pašreizējai politiskajai elitei izdevīgākas ir mazas kabatas iestādes, kuras ir viegli ietekmēt un izmantot saviem mērķiem. Arī KNAB diemžēl ir izveidojusies par vienu no šādām viegli ietekmējamām iestādēm. Savukārt nopietna un spēcīga drošības iestāde pie varas esošajiem politikāņiem ir bīstama, jo būtu spējīga izmeklēt arī viņu pašu pretlikumīgās darbības, novedot lietas līdz taustāmākam rezultātam, kaut vai to pašu notiesājošu spriedumu formā.

Autors ir zvērināts advokāts

Komentāri (43)

dro 16.07.2013. 09.13

Jā, caurkritis Knab vadītāja kandidāts, bet saka tīru patiesību – drošības iestāžu mums ir krietni par daudz, pie kā tas noved var pārliecināties uz Argentīnas piemēra. Ja Zviedrija jau 60. gados uzskatīja, ka tā nevar atļauties tādu greznību kā municipālo policiju, tad taču Latvijai arī vajadzētu padomāt par efektīvāku drošības iestāžu darbu?
KNAB gan nebūtu jāliek likvidējamo iestāžu pirmajā vietā:)

+11