Eksportā jāgatavojas veiksmei, nevis neveiksmei

Par ārējo tirdzniecību 2013.gada maijā

Jau vairākus mēnešus preču eksporta nozarēs kopumā vērojama diezgan vāja aktivitāte, bet tā saudzē mūsu valsts iedzīvotāju pamazām atlabstošo labklājības līmeni. Maija ārējās tirdzniecības dati šo īpatnību ilustrē īpaši spilgti.

61,6% no kopējā eksporta krituma mēneša griezumā veidojis dzelzs un tērauds. Vēl 23,5% no „antiieguldījuma” veido mehānismi un mehāniskās ierīces, kā arī elektroiekārtas, kopumā preces ar augstu pievienoto vērtību, bet lielākā daļa no tām diemžēl ne Latvijā radītas. Vēl 10,4% no eksporta krituma radījuši minerālie produkti.

Tātad šo tieši vai netieši (izejvielas, enerģija) galvenokārt no pārējās pasaules iepriekš sagādāto labumu eksporta sarukums līdzinājās 96% kopējo izmaiņu, salīdzinot ar aprīli.

Samazinoties dzelzs un tērauda eksportam, sarūk arī šo produktu saražošanai nepieciešamais imports, palīdzot uzlaboties tirdzniecības bilancei.

Tā reti gadās, bet maijā eksportu mēneša griezumā negatīvi ietekmēja viss „Lielais trijnieks”, tikai koksne un pārtika daudz mazākā mērā. Salīdzinājumā ar maiju no ļoti augsta līmeņa nedaudz – par 2,5 miljoniem latu – saruka koksnes un tās produktu eksports. Arī pārtika un citi lauksaimniecības produkti (bez dzērieniem) samazināja eksportu par 2,9 miljoniem.

Kamēr par iespēju visvairāk kaitēt mūsu eksporta statistikai maijā „mačojās” metāli, koksne un pārtika, ārējās tirdzniecības datos ņirb atspulgs no rosības mūsu rūpniecības dzīlēs. Mazo preču kategoriju līkņu mudžeklis, no lielāka attāluma raugoties, saplūst diezgan stabilā, mēreni augšupejošā plūsmā, kas nodrošina, ka dzīve neapstājas.

Ik pa brīdim izskan idejas par nepieciešamību ekonomikai specializēties, bet pagaidām mazs ir skaists – Latvijas ekonomikai ir visai raksturīga spēja labāk darboties praksē nekā teorijā. 

Maijā, salīdzinot ar aprīli, plastmasa eksportā papildus devusi 1,6 miljonus, bet kaučuks un gumijas izstrādājumi ņēmuši 1,1 miljonu, papīrs un kartons – 1,5 miljonus. Akmens, ģipša un cementa izstrādājumi palielinājuši eksporta pīrāgu par 1,6 miljoniem. Atšķirībā no metāliem, dažādu metālu izstrādājumi palielinājuši eksportu par 2,8 miljoniem. Šī nozare pamazām atkal izrāda dzīvības pazīmes.

Brangu un ļoti viengabalainu devumu 4,6 miljonu vērtībā devusi kuģu ražošana, šim objektam atšķirībā no citām eksporta precēm ir jau pat dots vārds. Savukārt mīnusos šoreiz „ierakstījušās” optiskās, medicīniskās un citas smalkierīces, kuras pie mums ražo vairāk nekā sabiedrība var nojaust. To eksports šoreiz par četriem miljoniem mazāks, bet kritums ir no izcili augstas aprīļa bāzes.

Aplūkojot datus gada griezumā, ir būtisks kopējais un atšķirīgais. Gada griezumā preču eksportā ir neliels kāpums un, ja no kopuma izslēgtu dzelzi un tēraudu, apjoms būtu audzis nevis par nieka pusmiljonu un 0,1%, bet gan trīsdesmit miljoniem latu jeb 6,5%. Pretstatā izmaiņām pret aprīli, gada griezumā spēcīgi audzis koksnes eksports (par 18,3%), jau otro mēnesi tas ir virs 100 miljoniem latu. Arī pārtikas eksports audzis par 13%. Tāpat jau otro mēnesi pēc kārtas varens skaitlis redzams stikla izstrādājumu ailē – acīmredzot Valmierā ir nospriests, ka labākā aizsardzība pret elektrības dārdzību ir uzbrukums.

Runājot par situāciju eksporta tirgos, pamazām, bet tikai ļoti pamazām nostiprinās pārliecība, ka grūtākais periods pasaules tirgos to visjaunākajā vēsturē varētu būt pārvarēts. Rūpniecība Vācijā, šķiet, sāk pamazām atlabt, tai gan būs jātiek galā ar vājumu Ķīnā, kuras eksports un imports jūnijā ir samazinājies – diezgan neierasta situācija šai valstij.

Taču ASV savukārt pamazām nostiprinās, tā vismaz pagaidām ir lielāka ekonomika nekā Ķīna un pasaules kopējā tirdzniecība turpina augt, tiesa gan, vāji. Joprojām tiek prognozēta pasaules izaugsmes paātrināšanās, tikai šo prognožu piepildīšanās ir nedaudz atlikta.

Nedaudz labvēlīgāka veidojas nākotnes aina mūsu reģionā. Eirozona nākamgad varētu no recesijas „sasniegt” stagnāciju, bet Centrālās un Austrumeiropas izaugsme nākamgad varētu dubultoties, no aptuveni 1,5% šogad. Šis reģions (bet ne Latvija) diezgan smagi cieta no eirozonas recesijas agrīnās fāzes, tagad tas sāk piemēroties situācijai.

Krievijas izaugsme svārstīsies starp ap 3% – nedaudz mazāk nekā brīdī, kad mūsu ekonomika atguvās no krīzes visstraujāk, bet samērā cienījami. Arī mums svarīgās Ziemeļvalstu ekonomikas kopumā turpina attīstīties sekmīgāk nekā Rietumeiropa. Tāpēc eksportētājiem ir pamats būt samērā optimistiskiem un gatavoties veiksmei, nevis neveiksmei.

Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis