Baznīca Dzintaros – nolūgties un uz “Jauno vilni” • IR.lv

Baznīca Dzintaros – nolūgties un uz “Jauno vilni”

52
Jaunās pareizticīgo baznīcas projekts Dzintaros.
Roberts Blass

Jūrmalnieki sašutuši par pareizticīgo baznīcas projektu; dome pat nedomā rīkot konkursu

Iecerētais Dzintaru pareizticīgo baznīcas projekts ir nepieņemams un turpina degradēt Jūrmalas kultūrvidi. Šajā vietā atbalstāma koka ēkas atjaunošana, vienbalsīgi Ir.lv atzīst aptaujātie jūrmalnieki. „Tas ir tāds postpadomju telpas fenomens – mēs te centrā būvēsim kaut ko lielu, būs, kā mēs vēlēsimies,” Latvijas Pareizticīgo baznīcas (LPB) ieceri netālu no Dzintaru koncertzāles būvēt jaunu baznīcu ar 38 metrus augstu zvanu torni komentē tēlnieks Kristaps Gulbis. Tomēr pilsētas dome pat negrasās apsvērt iespēju konkursa kārtībā meklēt labāko arhitektonisko risinājumu.

Projekta ieceres publiskās apspriešanas otrā kārta noslēgsies šonedēļ – 12.jūlijā, un, kā informē Jūrmalas dome, pirmās apspriešanas ietvaros aptaujāti 7054 respondenti, no kuriem vien pieci esot bijuši pret baznīcas būvniecību. Arī Ir.lv nule saņemtajā atbildē no Jūrmalas domes Pilsētplānošanas nodaļas teikts, ka tā projektā nesaskata neatbilstības apbūves noteikumiem.

Savukārt Jūrmalas aizsardzības biedrība (JAB) un aptaujātie jūrmalnieki uzskata – sabiedrība tiek maldināta – cilvēki netiek iepazīstināti ar konkrēto projektu, bet viņiem tiek vaicāts par būvniecības ieceri, kuras nepieciešamību neapstrīd arī JAB.

Jūrmalniece un rakstniece Anna Žīgure izceļ šīs vietas kultūrvidi – viņa no bērnības atminas seno koka dievnamu, kas patīkami iekļāvies ainavā. Taču pēc tā nojaukšanas priekšroka tikusi dota „agresīvai padomju arhitektūrai”. Lai arī Dzintaros uzbūvētie izstāžu paviljoni nebija sliktākais piemērs, tomēr kultūrtelpa tikusi sabojāta, saka Žīgure.

Tagad piedāvātais risinājums nav labāks, saka Žīgure: „Projekts atgādina cara laika un padomju laika paradumus – neņemot vērā iedzīvotāju domas, radīt dominantes uz vietējās vides, vēstures un tradīciju rēķina.”

Tāpat kā JAB un Latvijas Arhitektu savienība savos atzinumos, arī tēlnieks Kristaps Gulbis Ir.lv atzīst, ka Dzintaros šajā vietā jāattīsta teritorijai raksturīgā koka arhitektūra. Optimālais variants esot vecā koka dievnama atjaunošana, taču ne kopēšana. „Mākslinieciskai valodai jājūt laiks, uztaisīt kaut ko ārpus laika un telpas nav prātīgi,” skaidro Gulbis.

Tomēr Gulbis te saskata arī politisku aspektu, par ko, viņaprāt, sabiedrībā tiek maz runāts. „Vai baznīcas loma sabiedrībā mūsdienās ir tik liela, lai būvētu tik dominējošu kulta celtni?” retoriski vaicā tēlnieks. „Ja pareizticīgo baznīca būtu zemi pārdevusi musulmaņu baznīcai, vai tad arī tur izdomātu celt mošeju? Es domāju, ka tas ir kārtējais mēģinājums publiskajā telpā pateikt – man ir vara, es parādīšu, kas es te esmu.”

Politiķe un Jūrmalas iedzīvotāja Sarmīte Ēlerte piekrīt Gulbim, sakot, ka „tas ir varas izrādīšanas žests”. Pareizticība ir tradicionāla Latvijā, un tās Jūrmalas kopiena esot pelnījusi vecā koka dievnama atjaunošanu. „Nav nedz cieņas, nedz inteliģentas izpratnes pret unikālu, tradicionālu kultūrvidi,” Ir.lv saka Ēlerte.

Viņa ir pārliecināta, ka patlaban Jūrmalā notiek kultūrtelpas ārdīšanas process, kas sācies jau padomju laikos, būvējot sanatorijas. „Mums to vajag nevis turpināt, bet gan jāmeklē veidi, kā varam tās nejēdzīgās rētas aizlāpīt vai arī mazināt to postu, kas ir nodarīts,” saka politiķe un jaunās baznīcas projektu Dzintaros samēro ar jaunbagātnieku ambīcijām, proti, „aiziet nolūgties baznīcā un tad uzdziedāt „Jaunā viļņa” koncertā”.

Jūrmalnieku Gavaru ģimene – radio „Star FM” rīta raidījuma vadītāja Baiba Sipeniece-Gavare un arhitekts Gatis Gavars – baznīcas ar 38 metrus augstu torni celtniecības ieceri skaidro kā „muskuļu demonstrēšanu”.

Arhitekts Gavars piekrīt JAB aicinājumam Jūrmalas domei rīkot kokursu par jaunas baznīcas projektu Dzintaros. Patlaban, viņaprāt, projekta skicēs valda “absolūts amatierisms”. Tā kā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) maijā deva saskaņojumu projekta skiču projektam, viņaprāt, „atļauts vistrakākais”.

Gavars uzskata, ka jaunas baznīcas cetniecības projekta īstenošanas uzdevums ir attīstīt vai uzlabot Jūrmalas kā Baltijas reģiona kūrorta tēlu, tāpēc pret to jāizturas sevišķi rūpīgi. Atbildības izjūta un paškritika šajā gadījumā baznīcas cēlājiem ir tik maza, ka cilvēki neapjēdz – atšķirībā no citām reizēm šis solis atstās pēdas uz vairākiem simtiem gadu, saka Gavars. Turklāt vislielākā cietēja būšot pati baznīca un tās tēls.

Projekta skiču autors arhitekts Didzis Krūmiņš uzskata, ka „brēka ap projektu radīta mākslīgi”. Ir.lv viņš visu vainu noveļ uz JAB vadītāja Gunta Grūbas politiskajām ambīcijām, jo protesti pret jaunas baznīcas celtniecību Dzintaros sakrituši ar Grūbas kampaņu pirms pašvaldību vēlēšanām jūnijā. „Viņš vienkārši meklē kaut kādus objektus, kuriem piekasīties,” pārliecināts ir Krūmiņš.

Lai arī JAB vadītājs vēlēšanās kandidēja partijas „Vienotība” sarakstā, viņš teic, ka „cīņa nav pret baznīcu un projektu. Runa ir par Jūrmalas vēsturiskās vides saglabāšanu”. JAB vadītājs norāda, ka “Pareizticīgo baznīca mēģina diktēt savus noteikumus un piedalās sacensībā „Uzbūvē augstāko torni””.

Ir.lv jau rakstīja, ka pret LPB publiskajai apspriešanai iesniegto baznīcas skiču projektu iebildusi JAB un Latvijas Arhitektu savienība. Viens no strīda iemesliem ir 38 metrus augstais zvanu tornis, kas neatbilst Jomas ielas apkaimes apbūves noteikumiem. Tam nepiekrīt baznīcas projekta autors Krūmiņš, sakot, ka „baznīcas vienmēr ir dominējušas virs apkārtējās apbūves”.

VKPAI projekta ieceres saskaņošanā gan nav koriģējusi torņa augstumu, vien pielabojusi baznīcas lieveņa uzmetumu.

Arī Jūrmalas domes Pilsētplānošanas nodaļa uzskata, ka baznīcas torņa augstuma nosacījumi netiekot pārkāpti, jo, pamatojoties uz saistošajiem noteikumiem, „ēku un citu būvju augstumi [konkrētajā teritorijā 12 metri] nav attiecināmi uz jebkādu arhitektonisku izbūvi”, piemēram, baznīcas torni vai kupolu, ja tas nepieciešams konkrētās funkcijas izvietošanai. Tā kā baznīcas pamatapjoma augstums ir 10 metri, noteikumi netiekot pārkāpti.

Tomēr JAB biedrs Rihards Pētersons pauž sašutumu par šādu traktējumu. Jūrmalas tradicionālajai arhitektūrai raksturīgi tornīši, kas kopā ar apkārtējo vidi veido saistītu kompozīciju, to augstums nepārsniedz sešus līdz septiņus metrus, un, kā uzsver Pētersons, tie esot celtņu izvirzījumi. Savukārt 38 metrus augstais zvanu tornis ir iecerēts kā patstāvīgs arhitektonisks apjoms.

„Ja tiešām ir tā, ka šādas celtnes augstumu neregulē noteikumi vai, izmantojot neprecizitātes, tos var apiet, ir pilnīgi skaidrs, ka noteikumi ir jālabo, ja mēs negribam vēl vairāk degradēt Jūrmalas unikālo kultūrtelpu,” uzskata Ēlerte.

JAB un LAS domei ieteica rīkot konkursu par jauno dievnamu. Tomēr dome atsaucas uz to, ka zemesgabals vēsturiski pieder Latvijas Pareizticīgo baznīcai, un skaidro – zudušās koka baznīcas atjaunošana varot būt tikai rekomendējoša. „Normatīvie akti nenosaka kā obligātu prasību privātam īpašniekam rīkot projektu konkursu. LPB sinode kā pasūtītājs ir izvēlējusies arhitektu, kuram uzticēta baznīcas būvniecības ieceres izstrāde,” iemeslus, kāpēc dome nevarot pieprasīt konkursa rīkošanu, Ir.lv skaidro Pilsētplānošanas nodaļa.

Parakstīties pret jaunās baznīcas ieceri var JAB šeit.

Komentāri (52)

grislits 10.07.2013. 16.18

Nu ko, paskatīsimies gala rezultātā, vai ZZS (vadošā partija Jūrmalas domē) kārtējo reizi apliecinās, ka tā ir Krievijas intereses atbalstoša partija?!

+20
-1
Atbildēt

2

oktaavs 10.07.2013. 16.34

Tā ir zīme, kurš saimnieks Jūrmalā. Šeit nav runa par baznīcu, bet par savas iegūtās teritorijas iezīmēšanu. Tieši tāpat, kā musulmaņu minareti R Eiropā.

+17
0
Atbildēt

1

    Signija Aizpuriete > oktaavs 10.07.2013. 22.32

    ——
    Te arī pirmais “kaitnieks”:

    “Dāvids Balodis vai Dāvis Balodis (1809-1864) bija latviešu brāļu draudzes sludinātājs, vēlāk pareizticīgo priesteris. Viens no galvenajiem ierosinātājiem latviešu zemnieku pāriešanai pareizticībā un Latvijas pareizticīgās baznīcas izveidei.(..)
    1863. gadā Baloža iesvētītā Ļaudonas pareizticīgo baznīca.(..)
    Jau pirmajā gadā Balodis svaidīja par pareizticīgiem 2057 latviešus (1253 vīriešus un 804 sievietes). Pavisam viņa draudzē iestājās 7322 no luterticības aizgājušie zemnieki.”

    http://lv.wikipedia.org/wiki/D%C4%81vids_Balodis

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Aivars Krauklis 10.07.2013. 16.39

„…VKPAI projekta ieceres saskaņošanā gan nav koriģējusi torņa augstumu, vien pielabojusi baznīcas lieveņa uzmetumu…”!!! „Atjaunojamās” būves īstais izskats varētu būt zināms pat VKPAI, bet neba nu pirmie brīnumi no diženajiem inspektoriem. Par augstās principialitātes motīviem taču nejautāsim, vai ne?
Kam vēl jānotiek, lai beidzot nopietni pārskatītu šī kantora līdzšinējos sasniegumus un turpmākas barošanas lietderību?

+15
0
Atbildēt

4

    Aivars Krauklis > Aivars Krauklis 10.07.2013. 19.15

    Betij, baidos, ka pat Ženetei aptuveni nojaušams, cik ātri paiet laiks politikā, ja aizskar kādu tik svētu govi. Viens piemērs ar diplomu printēšanas kantoriem, sauktiem „augstskolas”, vēl svaigā atmiņā. Mūsu gadījumā nekulturālajam pāri darītājam, nu gatavajam tumsonim, jārēķinās ar vareniem „kultūras sabiedrības”, un „inteliģences” (ir mums tāds vēstures kuriozs no austrumiem ieviesies) protestiem un ne bez masīva žurnālistu atbalsta. Priekš kam tas Žanetei? Un jebkuram nākošajam?

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > Aivars Krauklis 10.07.2013. 23.33

    Kā priekš kam? Lai paliktu mums visiem gaišā piemiņā:)
    Es domāju, ka tāds solis varētu kaut cik mazināt tās mieles, kas mums vēl svaigā atmiņā no viņas iepriekšējās atrašanās uz visu portālu un žurnālu lapām kompānijā ar Ušakovu un Krievijas sūtni, svinot Krievijas dienu. Es nedomāju, ka tas solis var vēl vairāk saīsināt to atlikušo laiku, drīzāk – otradi.
    Kas attiecas uz tevis minēto (ja pareizi saprotu) reformātoru, tad reformām, atšķirībā no gaisa piļu būvēšanas, jāmāk ielikt gan pamatus, gan sienas, gan jumtu.

    +6
    0
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > Aivars Krauklis 11.07.2013. 00.54

    Zinu, ka Dambim bija stipra “aizmugure” padomju, to biš – okupācijas gados. Nebrīnītos, ka arī tagad tam kādi aizbildņi būtu.
    Man tāds varbūt naivs jautājums – kur “sēž” aizbildņi šodien?

    +8
    0
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > Aivars Krauklis 10.07.2013. 18.06

    Inspekcija, šķiet, ir zem Kultūras ministrijas? Īstais laiks Žanetei parādīt atbildīgu pilsonisku stāju. Domāju, tas nav tik patīkāmi, kā mieloties ar bļinām un melniem ikriem, bet kaut kā tak to savu daudzināto patriotismu vajag arī pierādīt.

    +15
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu