Apstiprina nākamo aizdevumu Grieķijai (papild.)

Grieķija maldinājusi aizdevējus par reformām, atzīst ECB

Eirozonas finanšu ministri pirmdien Briselē apstiprināja nākamā aizdevuma maksājuma piešķiršanu Grieķijai, vienlaikus uzsverot, ka parādu jūgā nonākušajai valstij jāveic steidzami nepieciešamās reformas.

Eirogrupas ministri vienojās izmaksāt Grieķijai 6,8 miljardus eiro (4,77 miljardus latu). Tomēr šī summa Atēnām tiks pārskaitīta vairākos, nevis vienā maksājumā, un katrs maksājums atkarīgs no noteiktu aizdevēju prasību izpildes, ziņo LETA/AFP.

Lai gan eirozonas finanšu ministri pauda atzinību Grieķijai par nemitīgajiem centieniem īstenot reformas, vienlaikus uzsvērts, ka tuvāko nedēļu laikā nepieciešams turpmāks darbs, lai izpildītu prasības nākamā maksājuma saņemšanai.

Atēnas apņēmušās veikt reformas valsts pārvaldē, līdz gada beigām likvidējot 4000 štata vietu un pārvietojot 25 000 civildienesta ierēdņu, lai atbalstītu tās plašās birokrātijas nepietiekami nodarbinātās jomas. Turklāt no Grieķijas tiek sagaidīti pasākumi nodokļu iekasēšanas uzlabošanai.

Saskaņā ar pirmdien panākto vienošanos aptuveni četri miljardi eiro Grieķijai tiks pārskaitīti “tuvāko nedēļu laikā”, bet vēl viens miljards eiro līdz oktobrim. Šos līdzekļus piešķirs Eiropas Finanšu stabilitātes fonds (EFSF) un Eiropas Centrālā banka (ECB). Savukārt Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) Grieķijai piešķirs 1,8 miljardus eiro.

Kā apliecināja SVF izpilddirektore Kristīne Lagarda, kura arī piedalījās eirozonas finanšu ministru sanāksmē, SVF valde līdz jūlija beigām izvērtēs Grieķijas starptautisko aizdevēju sagatavoto ziņojumu un lems par līdzekļu piešķiršanu.

Tikmēr ECB vadītājs Mario Dragi pirmdien paziņojis, ka Grieķija turpinājusi sniegt maldinošus ekonomikas datus pat pēc tam, kad valstij centās palīdzēt Eiropas Savienība (ES), Eiropas Centrālā banka (ECB) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

ECB vadītājs atklāja, ka 2010.gadā, kad starptautiskie aizdevēji gatavoja pirmo palīdzības programmu finanšu problēmu māktajai Grieķijai, pieejamie ekonomikas dati bija nepilnīgi vai nepareizi. “Noteikti daži lēmumi tajā laikā tika pieņemti, balstoties uz informāciju, kas bija vai nu nepilnīga, vai kļūdaina, vai maldinoša,” uzsvēra Dragi.

“Ziņojumi par Grieķijas ekonomikas strukturālo stiprību nebija pareizi. [Grieķijas] varas iestādes tajā laikā pastāvīgi iedrošināja Troiku [aizdevējus], ka tās ekonomika ir daudz stiprāka, nekā tā patiesībā bija,” viņš piebilda. Jūnija sākumā SVF atzina būtiskās kļūdas, kuras pieļautas pirmajā Grieķijas glābšanā, kas noveda pie otras – lielākas – finanšu palīdzības un noveda valsti dziļā recesijā.

(papildināta ar ECB teikto par Grieķijas maldinājumu)