Kreditori meklēs juridiskus risinājumus, kā glābt “Liepājas metalurgu”

Vilks: Valsts uzņēmuma labā vairs neko nevar darīt, un bumba tagad ir akcionāru pusē

Kreditoru klubs un tā pieaicinātais konsultants “Prudentia Advisers” turpinās darbu ar a/s “Liepājas metalurgs” (LM) akcionāriem, lai panāktu vienošanos par situācijas stabilizāciju uzņēmumā, kā arī strādās pie citiem juridisku risinājumu meklējumiem, lai stabilizētu situāciju LM, trešdien teica “Prudentia Advisers” valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.

Viņš norādīja, ka pirmais un reālākais variants ir, ka tiesiskās aizsardzības procesa laikā tiktu panākta vienošanās ar akcionāriem un viņi vai nu ieguldītu uzņēmumā savus līdzekļus, vai arī nodotu akcijas kreditoriem. Ja šis scenārijs neīstenojas, tad, visticamāk, kreditori savas intereses realizēs caur uzņēmuma maksātnespēju.

Gan kreditori, gan pieaicinātie industrijas eksperti atzīst, ka uzņēmums ir dzīvotspējīgs un var kļūt pelnošs, ja nebūtu esošo akcionāru pretdarbības un uzņēmumā būtu prasmīga vadība, teica Krastiņš.

“Kreditori darīs visu iespējamo, lai stabilizētu situāciju uzņēmumā, tāpēc patlaban turpinās darbs pie ģenerālās vienošanās panākšanas starp trīs akcionāriem un pieciem kreditoriem. Akcionāri patlaban tikai vilcina laiku un izvairās no konkrētām juridiskām darbībām, lai parakstītu vienošanos, tāpēc tiek strādāts arī pie alternatīviem scenārijiem. Jebkurā gadījumā “Liepājas metalurgs” ir un būs,” sacīja Krastiņš.

Gan finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība), gan ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts atzina, ka akcionāri ir skaidri parādījuši savu nevēlēšanos atrisināt situāciju uzņēmumā un vēlas, lai to viņu vietā izdara kreditori un valsts, ziņo LETA.

Valsts uzņēmuma labā vairs neko nevar darīt, un bumba tagad ir akcionāru pusē, apgalvoja Vilks. Akcionāriem beidzot jau šonedēļ būtu jādodas pie uzņēmuma darbiniekiem un jāskaidro, kāpēc viņi nevēlas glābt uzņēmumu, nevis jānoveļ visa atbildība uz valsti, uzskata finanšu ministrs. “Nesaprotu, kā var tik ciniski rīkoties? Akcionāri tikai mēģina vazāt valsti aiz deguna un gaida, ka valsts visu izdarīs viņu vietā. Valsts iespējas iesaistīties ir ļoti limitētas,” norādīja Vilks.

Pavļuts norādīja, ka patlaban ir pilnīgs progresa trūkums sarunās ar akcionāriem, kuriem savas personiskās intereses ir augstākas nekā uzņēmuma, darbinieku un valsts intereses. “Šāda akcionāru nostāja liedz strādāt ar investoriem,” piebilda ekonomikas ministrs.

Pavļuts informēja, ka jau ir izstrādāts pasākumu plāns, lai mazinātu sociāli ekonomiskās problēmas Liepājā gadījumā, ja “Liepājas metalurgs” ilgstoši nespēs atsākt normālu darbību, un to 18.jūnijā paredzēts izskatīt valdības sēdē.

Plāns paredz daudz pasākumu nodarbinātības jautājumu risināšanai Liepājā, Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu pārplānošanas iespējas, uzņēmējdarbības vides dažādošanas pasākumus Liepājā, kā arī izglītības iespējas “Liepājas metalurga” darbiniekiem, lai tie varētu apgūt citas profesijas, ja būs tāda nepieciešamība.

Krastiņš piebilda, ka jau iepriekš kreditoru kluba plāns paredzēja restrukturizēt aptuveni pusi no esošajām “Liepājas metalurga” kopējām parādsaistībām aptuveni 125 miljonu latu apmērā, bet otru pusi kapitalizēt.

“Uzņēmuma darbības nodrošināšanai būtu nepieciešami apgrozāmie līdzekļi aptuveni divu mēnešu apgrozījuma apmērā jeb 30-40 miljoni latu, tāpēc arī tika izvirzīta prasība katram no akcionāriem ieguldīt uzņēmumā desmit miljonus latu,” sacīja Krastiņš. Viņš piebilda, ka arī investoriem ir interese par uzņēmumu, taču nopietni investori runā tieši ar kreditoriem un to piesaistīto finanšu konsultantu, nevis ar akcionāriem.

“Nav vērts klausīties akcionāru teiktajā par it kā atrastajiem investoriem, tas viss ir blefs. Neviens nopietns investors esošos akcionārus neuzskata par nopietniem partneriem, ar kuriem ir vērts tērēt laiku,” skaidroja Krastiņš.

Līdz valdības noteiktā termiņa – 31.maija – beigām viens no uzņēmuma akcionāriem Kirovs Lipmans nav parakstījis valdības un kreditoru piedāvāto vienošanos, bet Iļja Segals un Sergejs Zaharjins ir atsūtījuši vienošanos ar būtiskiem labojumiem, kas tika nodoti izvērtēšanai juristiem.

Saskaņā ar kreditoru kluba izvirzītajām prasībām visiem trim “Liepājas metalurga” lielākajiem akcionāriem bija jāparaksta vienošanās par turpmāk veicamajām darbībām uzņēmuma finanšu situācijas stabilizācijai, tostarp attiecībā uz akciju pārdošanu, saistību restrukturizāciju, uzņēmuma vadības nomaiņu u.c.

Vienošanās paredzēja visu trīs lielāko akcionāru – Zaharjina, Segala un Lipmana – akciju nodošanu kreditoru grupai par vienu latu, ja līdz noteiktam termiņam netiks veikts naudas ieguldījums desmit miljonu latu apmērā no katra akcionāra puses.

Kā ziņots, valdība 23.aprīlī nolēma izveidot darba grupu, kas koordinēs “Liepājas metalurga” problēmu risināšanu. Darba grupas galvenie uzdevumi ir no valsts un pašvaldības puses operatīvi koordinēt nepieciešamos pasākumus “Liepājas metalurga” situācijas risināšanai un izstrādāt risinājumus uzņēmējdarbības un nodarbinātības veicināšanai Liepājas pilsētā un reģionā.

Ministru prezidenta uzdevumā vadības grupu vada ekonomikas ministrs Pavļuts, un tajā darbojas finanšu ministrs Vilks, labklājības ministre Ilze Viņķele (V), Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP), tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) un Ministru prezidenta padomniece Sandra Bukane.