Strīķe: Rīgas Dzīvokļu pārvaldes kukuļošanas lietā vairāk aizdomās turēto

Rīgas pašvaldība patlaban neveic pilnvērtīgu kontroli pār tukšajiem dzīvokļiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētajā krimināllietā par kukuļošanu Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldē būtiski palielinājies aizdomās turēto personu un nozieguma epizožu skaits, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe.

KNAB iepriekš paziņoja, ka 2012.gada septembrī kriminālprocess sākts saistībā ar iespējamu domes amatpersonu kukuļošanu. Šajā kriminālprocesā kopumā veiktas 14 kratīšanas un bija aizturētas septiņas personas, tai skaitā Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes vadītāja Ārija Stabiņa un divi pārvaldes darbinieki.

KNAB uzskata, ka amatpersona, izmantojot starpniekus, iespējams, ilgstoši pieņēmusi kukuļus saistībā ar labvēlīgu lēmumu pieņemšanu vairāku personu interesēs. Stabiņu apcietināja, bet pēc kāda laika atbrīvoja. Viņa iesniedza atlūgumu.

Ja sākotnēji lietā figurēja un publiski KNAB ziņoja par 12 epizodēm, tad patlaban ir noskaidrotas 24 kukuļošanas epizodes. Tāpat pieaudzis aizdomās turēto skaits. Ja sākotnēji bija septiņi aizdomās turētie, tad patlaban to ir vairāk par desmit, intervijā pastāstīja Strīķe.

Kukuļu summas viņa patlaban nevarot atklāt, taču tās noteikti ir zemākas par dzīvokļu tirgus vērtību.

Šajā lietā KNAB izmeklētāji saskatījuši ne tikai lielus korupcijas riskus, bet atrada to vietu, kur un kā “pazūd” pašvaldības dzīvokļi, proti, kas radīja iespēju dzīvokļus piešķirt par kukuļiem.

No lietā konstatētā izriet, ka no pašvaldības puses patlaban netiek veikta pilnvērtīga kontrole pār tukšajiem dzīvokļiem, nepārbaudot, vai tajos kāds dzīvo. Diemžēl Rīgas dome nekādi nav reaģējusi uz KNAB konstatēto. Izmeklētājs par konstatētajām nelikumībām un viltotajiem dokumentiem bija informējis Rīgas domes atbildīgās amatpersonas, taču līdz šim nekāda reakcija no pašvaldības puses nav sekojusi, norādīja Strīķe.

“Mēs esam konstatējuši korupcijas shēmu – ir dzīvokļu reģistri, taču vēl pastāv iespēja mainīt dzīvokli saimnieka mājā uz pašvaldības dzīvokli. Pašvaldības dzīvoklis tā īrniekam kaut kādu iemeslu dēļ vairs nav nepieciešams. Normatīvie akti pieļauj noteiktām personu grupām veikt dzīvokļu maiņu. Uzzinot par iespēju veikt maiņu, persona neilgi pirms maiņas noslēdz līgumu un deklarējas saimnieka mājā, dzīvoklī bez ērtībām. Par nelielu kompensāciju pašvaldības dzīvokļa īrniekam un kukuli pašvaldības amatpersonai notiek formāla maiņa starp pašvaldības dzīvokli un privāto. Minētais ir iespējams, jo pašvaldības normatīvie akti pieļauj šādu shēmu,” teica KNAB priekšnieka vietniece.

KNAB izmeklētājs par šādu regulējumu informēja pašvaldību, kura savukārt atbildēja, ka viss ir likumīgi.

KNAB uzskata, ka regulējums būtu maināms, taču gribu kaut ko mainīt birojs patlaban neredzot.

“Mēs par šādu situāciju informējām tāpēc, lai biroja darbiniekiem nevajadzētu šajā pārvaldē atgriezties vēlreiz. Turklāt regulējuma maiņa ir nepieciešama tāpēc, ka ir daudz cilvēku, kuriem sociālais stāvoklis neļauj citādi kā tikai šādā veidā saņemt dzīvokli. Paralēli ir vērojams sociālais netaisnīgums, kad maksātspējīgi cilvēki par kukuļiem iegūst pašvaldības dzīvokļus, kamēr, piemēram, bārenis gaida rindā gadiem,” norādīja KNAB priekšnieka vietniece.