Islāma vientuļie vilki

Brāļi vieni paši sarīkoja Bostonas sprādzienu

Viss notika ļoti ātri. Pēc Bostonas 117. maratonā notikušajiem sprādzieniem, kas prasīja cilvēku upurus, sekoja minējumi, kas būtu varējis tos sarīkot. Vienlīdz ticamas šķita versijas, ka spridzinātāji saistīti ar starptautiskām radikālo islāmistu organizācijām vai arī to paveikuši vietējie galēji labējie, kuriem tāpat ir sava pagrīde. Patiesība izrādījās pavisam citāda. Noziegumu pastrādāja divi brāļi – čečenu izcelsmes, var teikt, amerikāņi, jo jaunākais brālis pie ASV pilsonības tika pērn 11.septembrī, taču vecākajam radās sarežģījumi – viņš mēdza iekaustīt islāmu pieņēmušo sievu amerikānieti, savas trīs gadus vecās meitas māti.

Vecākajam gaitas šaisaulē beigušās, jaunākais notverts un stāsies tiesas priekšā, tiklīdz būs apārstēti ievainojumi. Viņam izvirzītā apsūdzība sastāv tikai no diviem punktiem, taču pēc katra no tiem apšaudēs izdzīvojušajam Džoharam Carnajevam var piespriest mūža ieslodzījumu vai pat nāves sodu. Zīmīgi, ka Baltais nams noraidīja domu, ka Carnajevs būtu jāpasludina par “ienaidnieku kaujinieku”, par kura likteni lemtu nevis civilā tiesa, bet kara tribunāls. Lemtu ātri un bez apelācijas tiesībām.

Vecākais brālis tiek pamatoti raksturots kā radikālu uzskatu paudējs, kuram vietējā mošejā pat izcēlusies paasa vārdu apmaiņa ar imamu, kuram, pēc vecākā Carnajeva domām, pietrūcis “stingra mugurkaula”.

Deviņpadsmit gadus veco jaunāko brāli varētu pat uzskatīt par veiksminieku, Amerikā dzīvo no astoņu gadu vecuma, tātad nav emigrantiem raksturīgo adaptācijas grūtību, ticis pie stipendijas mācībām vietējā universitātē. Jāpiebilst, ka Carnajevu ģimene ieradās Amerikā, lai lūgtu politisko patvērumu, un to arī saņēma. “Pateicība” atnāca 15.aprīlī.

Brāļi nebija saistīti ne ar bin Lādena “kantori”, ne kādu citu radikālo islāmistu organizāciju. Viņi, kā Kiplinga runcis, bija “paši par sevi”.

Šis ne tuvu nav pirmais gadījums, kad terora aktus mēģina organizēt un pat sarīkot vienpatņi un nelielas grupas, kas, tāpat kā brāļi Carnajevi, ir “pašas par sevi”. Kā vienu no asiņainākajiem piemēriem varam minēt turpat pirms desmit gadiem Madrides stacijā notikušos sprādzienus. Tos sarīkoja ar radikālo islāmistu organizācijām nekādi nesaistīta gados jaunu marokāņu grupa.

Islāma fundamentālisms sāka pieņemties spēkā – īpaši uzskatāmi tas redzams Tuvajos un Vidējos Austrumos -, kad līdz ar PSRS sabrukumu aizgāja nebūtība ilūzija par komunismu kā cilvēces laimīgo nākotni. Tās vietu, ne uzreiz, taču uz palikšanu, ieņēma radikālā islāma idejas un ilūzijas.

Pasaules revolūcijas un proletariāta diktatūras vietu ieņēmis Pasaules Kalifāts un dzīve pēc šariata normām. Ir ne mazums valstu, kuras pārvaldošie vakardienas marksisti savām sievietēm ātri vien uzlika galvā parandžu. Ja runa ir par principā nesavietojamām vērtību sistēmām, kompromisa iespējas ir iluzoras.