“Liepājas metalurgs” atkal aptur ražošanu un atlaiž darbiniekus
A/s “Liepājas metalurgs” pagājušajā nedēļā veicis vairāku miljonu maksājumu vienam no saviem kreditoriem, otrdien pēc valdības sēdes informēja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš. Viņš uzsvēra, ka nav skaidri saprotami uzņēmuma vadības kritēriji, pēc kuriem tiek izraudzīti kreditori, kuru saistības tiek dzēstas.
Valsts kase ir saņēmusi “Liepājas metalurga” vēstuli, kurā ir teikts, ka uzņēmums nespēs samaksāt aizdevuma pamatsummas maksājumu Itālijas bankai. Tajā pašā laikā atsevišķu kreditoru saistības tiek dzēstas. Valsts kase ir paudusi savus iebildumus un pieprasījusi skaidrojumus par šo situāciju.
Valdība otrdien nolēma izveidot darba grupu, kas koordinēs “Liepājas metalurgs” problēmu risināšanu, pēc valdības sēdes žurnālistiem pastāstīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Darba grupas galvenie uzdevumi būs valdības darba koordinēšana, kā arī priekšlikumu izstrāde sociāli ekonomiskās situācijas stabilizēšanai gadījumā, ja akcionāri neatradīs iespēju atjaunot uzņēmuma darbu.
Darba grupā iekļauti labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība), finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP), ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, Liepājas mērs Uldis Sesks un Valsts kases pārstāvis.
Jau ziņots, ka “Liepājas metalurgs” piektdien, 19.aprīlī, nosūtījis vēstuli Valsts kasei, kurā informēts par uzņēmuma nespēju veikt valsts galvotā kredīta pamatsummas maksājumu Itālijas bankai “UniCredit S.p.A”. Maksājums jāveic 30.aprīlī, un par nespēju to veikt uzņēmumam bija jābrīdina Valsts kase desmit kalendārās dienas iepriekš, tātad līdz sestdienai.
Valsts kase ir saņēmusi “Liepājas metalurga” vēstuli, ka uzņēmums nespēj veikt kredīta pamatsummas maksājumu. Šo maksājumu Valsts kase veiks saskaņā ar noslēgto galvojuma līgumu, biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis. Turpmākā Valsts kases rīcība tiks izskatīta kreditoru klubā.
Valsts kases pārvaldnieka vietnieks Jānis Pone iepriekš informēja, ka no akcionāriem tiek sagaidīts aptuveni 25 miljonu latu ieguldījums. Savukārt valsts kopā ar kreditoriem ir gatava pārskatīt jau veikto ieguldījumu pārstrukturizāciju un termiņu atlikšanu. Piemēram, “UniCredit S.p.A” ir gatava atlikt pamatsummas maksājumu līdz pat diviem gadiem, kas noteikti palielinātu uzņēmumam apgrozāmo līdzekļu apjomu, kurus uzņēmums varētu ieguldīt savas darbības nodrošināšanā.
Pone iepriekš atzina, ka aprīļa maksājumu pārstrukturēt vairs nebūs iespējams, tādēļ būs jāmaksā gan procentu maksājumi, gan pamatsumma. Pašlaik arvien vairāk izskatoties, ka no valsts līdzekļiem būs jāapmaksā pamatsumma. Savukārt uzņēmumam jāveic procentu maksājumi.
“Liepājas metalurgam” aprīlī Itālijas bankai jāmaksā 7 780 450 eiro jeb 5 468 130 lati. No šīs summas 6 128 456 eiro (4 307 103 lati) ir pamatsumma, bet 1 651 994 eiro (1 161 028 lati) – aizdevuma procenti.
“Liepājas metalurgs” kopš piektdienas, 19.aprīļa, apturējis ražošanu un uzņēmumā notiek štatu samazināšana, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai “NASDAQ OMX Riga”.
Aprīlī tiek samazinātas vakantās štata vietas un tiek lauztas darba attiecības ar darbiniekiem uz savstarpējās vienošanās pamata, kas kopumā veido 80 štata vietas un papildus dos 49 600 latu ikmēneša izmaksu ekonomiju, teikts paziņojumā biržai.
Ikmēneša darba algas fonds, ieskaitot darba devēja sociālo nodokli, sākot ar aprīli, ir samazināts par 113 000 latu, kas ir līdzvērtīgi 188 cilvēku vidējai darba algai “Liepājas metalurgā”, ieskaitot darba devēja sociālo nodokli, ziņo LETA. Vēl uzņēmumā notiek 229 štata vietu samazināšanas plānošana un apspriešana.
“Liepājas metalurgs” biržu informē, ka uzņēmuma valde ir apstiprinājusi pasākumu plānu ražošanas izmaksu optimizācijai par 3,7 miljoniem latu un administrācijas izmaksu optimizācijai par 0,5 miljoniem latu, kā arī ir samazinātas sponsorēšanas izmaksas par 0,5 miljoniem latu.
Uzņēmuma pārstāve Simona Laiveniece biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja, ka patlaban nav skaidrs, kad pamatražošana uzņēmumā varētu tikt atjaunota, jo visu aprīli darbs notiekot ļoti saraustīti.
Arī “Liepājas metalurga” arodbiedrības vadītājs Jānis Grava vēl nevarēja precīzi pateikt, cik darbinieku uzņēmums atlaidīs. Kā atzina Grava, tas, visticamāk, būšot zināms pēc 29.aprīlī plānotās uzņēmuma valdes sēdes, kad būs apkopoti uzņēmuma struktūrvienību vadītāju priekšlikumi un ieteikumi. Pagājušajā nedēļā NVA Liepājas filiālē kā bezdarbnieki reģistrējušies trīs uzņēmuma darbinieki.
Amatpersona skaidroja, ka “Liepājas metalurga” gadījumā kolektīvā atlaišana ir, ja uzņēmums mēneša laikā no darba atbrīvo vismaz 30 darbiniekus. NVA Liepājas filiāles vadītāja pauda pārliecību, ka kolektīvās atlaišanas gadījumā uzņēmums par to informēs aģentūru, – to Baumanei apliecinājuši uzņēmuma vadības pārstāvji.
Kā apliecināja Grava, pamatražošana uzņēmumā ir pārtraukta, taču strādnieki nāk uz darbu un “dara citus darbus”. Strādnieku noskaņojumu Grava raksturoja kā drūmu, valdot liela neziņa par uzņēmuma nākotni un to, cik ilgi turpināsies dīkstāve.
Arodbiedrības vadītājs sacīja, ka uzņēmumu jau apmeklējuši vairāki potenciālie investori, “taču vēl neesmu dzirdējis, ka būtu reāls rezultāts”. Gravas rīcībā esot informācija, ka investori uzņēmumu apmeklēs arī piektdien, 26.aprīlī. Liepājas domes vadība situāciju uzņēmumā pagaidām nekomentē.
(papildināta ar jaunāko informāciju pēc valdības sēdes)
Komentāri (24)
elinaliepina 23.04.2013. 16.13
Atkal valsti uzmeta! Piķis formāli tika samaksāts kreditoram (lasi: savam ārzonas klonam), tātad reāla nauda neparādījās…
0
Una Grinberga 23.04.2013. 16.21
Divi idioti (atvainojos jau iepriekš!) dancina valdību, kamēr tai būtu jārisina akūtāki jautājumi piem. plūdu seku novēršana. To bodīti (LM) ir jātaisa ciet – ātrāk aiztaisīs, ātrāk kāds cits atvērs – pieredze rāda, ka, kamēr vilcinās, bodīte būs izslaukta pilnīgi sausa!
0
Aivars Krauklis 23.04.2013. 19.08
Kreditori var gadīties visādi, daži pat tādi nu ne gluži kreditori (par tiem parasti vislabāk zina maksātnespējas administratori un godīgākie tiesneši), citi var atbraukt no draudzīgas kaimiņvalsts un parādu piedzīt ar klasisko gludekļa-lodāmura metodi…, tiem blakus itāļu banka un latvju garantijas… 3 reizes minēsim, kuriem atmaksās pirmajiem.
0