Baltijas ministri vienojas par “Rail Baltica” kopuzņēmuma izveidi

 

Baltijas valstu transporta ministri panākuši vienošanos, ka mēneša laikā tiks definēti “Rail Baltica 2″ kopuzņēmuma veidošanas galvenie pamatprincipi, un līdz jūlija beigām paredzēts nokārtot nepieciešamās formalitātes tā izveidei, šodien preses konferencē informēja ministri, ziņo „Nozare.lv”.

Lietuvas satiksmes ministrs Rimants Sinkevičs atzina, ka vienošanās par kopuzņēmuma izveidošanu ir pirmais reālais solis, kas sperts projekta veiksmīgas realizācijas virzienā.

Igaunijas ekonomikas un komunikācijas lietu ministrs Juhans Parts savukārt uzsvēra, ka šis ir izšķirošs brīdis projekta realizācijā un tagad jākoncentrējas uz plānošanu, ietekmes uz vidi novērtēšanas un infrastruktūras jautājumiem. Otrs svarīgākais jautājums esot kopuzņēmuma izveidošana.

“Mums ir nepieciešams izveidot uzņēmumu, kas uzņemtos pilnu atbildību par šī projekta veiksmīgu realizāciju. Kopuzņēmuma izveidi paredz paraugprakse līdzīgos pārrobežu infrastruktūras projektos, un šis kopuzņēmums vai komercstruktūra uztvertu šo projektu nevis kā politisku vai kā transporta projektu, bet gan kā komerciālu projektu un uzņemtos atbildību par tā realizāciju,” skaidroja Igaunijas pārstāvis.

Latvijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss norādīja, ka kravu potenciāls šajā maršrutā ir un tās varētu būt kravas, kuras patlaban tiek transportētas pa autoceļiem, jo dzelzceļš ir efektīvāks un ērtāks veids. Kravas varētu būt abos virzienos, gan no Ziemeļeiropas uz Rietumeiropu, gan – otrādi.

Kā atzina Parts, ja viss ies pēc plāna, tad infrastruktūra sāks darboties 2025.gadā, un ir grūti pateikt, kā attīstīsies tirdzniecība līdz šim laika posmam. Kā rāda pētījumi, lai šis maršruts kļūtu par vērā ņemamu, ir jāpiesaista 10 miljonu tonnu kravu plūsmu, un uz tādu arī puses orientējoties. Apjomīgas infrastruktūras izbūve radīšot apstākļus, ko 2013.gadā būtībā varot ar grūtībām iedomāties. Infrastruktūra dabiski piesaistīšot jaunus kravu veidus un plūsmas.

Lietuvas ministrs norādīja, ka svarīgākais nav, kādi kravu veidi tiks pa šo maršrutu pārvadāti, bet gan pārvadājumu ātrums un konkurētspējīga cena. Ja šie jautājumi tiks atrisināti, tad uz kravām un pasažieriem nebūs jāgaida.

Ministri parakstīja deklarāciju par turpmāko sadarbību “Rail Baltica” projekta realizēšanā. Kā skaidro Satiksmes ministrijā, dokumentā pausta pušu apņemšanās “Rail Baltica 2” kopuzņēmumā aicināt kā līdzvērtīgiem partneriem piedalīties arī Poliju un Somiju, un līdz šā gada jūlija beigām sagatavot kopuzņēmuma dibināšanas dokumentus. Lai šo mērķi minētajā laika periodā būtu iespējams sasniegt, ministri nolēma tuvāko mēnešu laikā tikties Igaunijā, uz šo pasākumu uzaicinot arī Polijas un Somijas ministrus – tikšanās laikā būtu jāvienojas par “Rail Baltica 2” kopuzņēmuma dibināšanas galvenajiem aspektiem.

Ministri vienojās arī par sadarbību Eiropas Savienības dzelzceļa paketes tiesību aktu izvērtēšanā, galveno uzsvaru liekot uz jautājumiem, kas saistīti ar Baltijai raksturīgo 1520 milimetru sliežu platumu un citām tehnoloģiskām atšķirībām no lielākās daļas Eiropas valstu.

Pārrunāts tika arī Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas priekšlikuma projekts par slāpekļa oksīdu emisijas kontroles rajona statusa noteikšanu Baltijas jūrai, un ministri atzina, ka šī iniciatīva vērtējama kā pāragra. Jau ziņots, ka arī Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome to neatbalsta.

Jau ziņots, ka nozares eksperts Tālis Linkaits uzskata – nepastāv juridiski šķēršļi, lai nodibinātu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dzelzceļa projekta “Rail Baltica 2” kopuzņēmumu un šogad reģistrētu Latvijā ar oficiālo mītnes vietu Rīgā.

Viņš skaidro, ka ierēdņu līmenī, cik zināms, ir atzīts, ka kopuzņēmuma dibināšana daudz sekmīgāk palīdzētu virzīt uz priekšu praktiskos sagatavošanas darbus dzelzceļa līnijas projektēšanai un celtniecībai. 

(papildināta ar jaunākajām ziņām no ministru sanāksmes)