Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu saņems rakstnieks Alberts Bels

Literatūras balvu piešķirs piecās nominācijās

“Latvijas Literatūras gada balvu 2012” par mūža ieguldījumu Latvijas rakstniecībā saņems rakstnieks Alberts Bels, ceturtdien paziņoja Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas vadītāja Andra Konste.

Bels ir viens no spožākajiem prozaiķiem, kurš 1989.gadā par romānu “Cilvēki laivās” saņēmis Valsts prēmiju literatūrā, 1991.gadā rakstniekam piešķirta Barikāžu piemiņas zīme, bet 2000.gadā – Triju Zvaigžņu ordenis, ziņo LETA.

Rakstnieks ir 22 grāmatu autors, un pēc viņa romāniem uzņemtas arī vairākas filmas, piemēram, 1974.gadā režisors Oļģerts Dunkers uzņēma filmu “Uzbrukums slepenpolicijai”, bet 1993.gadā režisors Ansis Epners uzņēma filmu “Būris”.

Pats balvas nominants atzina, ka ir patīkami pārsteigts par piešķirto balvu. “Tajā pašā laikā balva ir arī nedaudz biedējoša, jo tā ir par mūža ieguldījumu, līdz ar to man jāskatās, kas būs tālāk. Ceru, ka vēl nodzīvošu kādu laiciņu un, ja Dievs dos, tad uzrakstīšu vēl kaut ko,” sacīja Bels.

Bels aicina cilvēkus uz literatūru neskatīties nopietni, bet gan ar nelielu vieglumu. Rakstnieks minēja, ka viņš tagad uz literatūru skatās krietni nenopietnāk nekā pirms 50 gadiem, kad sāka pats rakstīt. “Nevaru vairs uz literatūru tik nopietni paskatīties kā agrāk. Literatūru tagad lasu viegli un aicinu arī citus nemocīties nopietnās pārdomās pēc izlasītā, bet gan lasīt viegli, lai pēc izlasītās literatūras paliktu laba pēcgarša un labs noskaņojums,” vēlēja mūža balvas ieguvējs.

Bels ir dzimis 1938.gada 6.oktobrī Rīgas rajonā, un līdz 1971.gadam viņš bija zināms kā Jānis Cīrulis. Ar rakstniecību viņš nodarbojas kopš 1963.gada.

Literatūras balvu piešķirs piecās nominācijās

Latvijas Literatūras gada balvas 2012″ gada ekspertu komisija, izvērtējot 74 iesniegtos darbus, ir nolēmusi balvas piešķirt piecās nominācijās, katrā no tām nominējot četrus pretendentus. Šogad pirmo reizi atsevišķa nominācija “Labākais Latvijas autora darbs bērniem” būs veltīta iepriekšējo gadu bērnu grāmatām. Tāpat uzvarētāji tiks noteikti nominācijās “Labākais dzejas krājums”, “Labākais prozas darbs”, “Labākais oriģinālliteratūras tulkojums latviešu valodā” un “Spilgtākā debija”. Līdztekus šīm nominācijām žūrija šogad ir nolēmusi piešķirt arī vairākas specbalvas.

Nominācijai “Labākais dzejas krājums” izvirzīti četru autoru dzejas krājumi, un visas šīs izlases tiek raksturotas kā spēcīgu autoru spēcīgas otrās grāmatas. Nominācijai izvirzīta Ingmāra Balode ar dzejas krājumu “Alba”, Pēteris Draguns ar krājumu “Tumšā stundā”, Inga Gaile ar krājumu “Migla” un Arvis Viguls ar krājumu “5:00”.

Tāpat kā pagājušajā gadā, arī šoreiz nominācijai “Labākais prozas darbs” izvirzītas trīs sievietes un viens vīrietis. Balvai šajā nominācijā izvirzīta Andra Manfelde par darbu “Dzimtenīte”, Kristīne Ulberga par darbu “Zaļā vārna”, Inga Žolude par darbu “Sarkanie bērni” un Egīls Venters par darbu “Mainīgā intervence”.

Nominācijai “Labākais oriģinālliteratūras tulkojums latviešu valodā” šoreiz tika pieteikti 27 tulkojumi, un četriem no autoriem bija vairāk par vienu iztulkotu grāmatu. Rekordists šajā ziņā bija Guntars Godiņš, kurš uz nomināciju pretendēja ar četriem tulkojumiem. Nominācijai izvirzīts Silvijas Brices no vācu valodas tulkotais Alfrēda Dēblīna romāns “Berlīne. Aleksandra laukums”, Guntara Godiņa no somu valodas atdzejotā Heli Lāksonenas izlase “Kad gos smej”, Maimas Grīnbergas no igauņu valodas tulkotā Jāna Krosa vēsturiskā triloģija “Stūrgalvības hronika” un Jāņa Krūmiņa no vācu valodas tulkotais Johana Volfganga fon Gētes romāns “Meistara Vilhelma mācību gadi”.

Arī nominācijai “Labākais oriģinālliteratūras tulkojums latviešu valodā” izvirzīti četri pretendenti. Balvas pretendenti ir Lilija Berzinska par grāmatu “Ziloņu dārzs”, Māris Rungulis ar darbu “Nekrietnais Alfrēds”, Inese Zandere ar dzejoļu grāmatu “Līze analīze” un Juris Zvirgzdiņš ar grāmatu “Kad muzejā iespīd Mēness jeb Tobiass un draugi sargā Rīgas vēsturi”.

Nominācijai “Spilgtākā debija” balvai izvirzīta Ilona Balode par grāmatu “Rīga-Pekina”, Anna Foma ar darbu “Jaunā Vāgnera klusēšana”, Daina Sirmā ar grāmatu “Kailsals” un Toms Treibergs ar darbu “Gaismas apstākļi”.

“Latvijas Literatūras gada balva” ir nozīmīgākais gada notikums literatūras nozarē Latvijā, kas nodrošina literāro darbu profesionālu izvērtējumu un atzinības izteikšanu izcilākajiem darbiem, kuri gada laikā nākuši klajā Latvijas rakstniecībā. Par norisēm saistībā ar balvas piešķiršanu kopš 2010.gada kopīgi rūpējas Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja, Latvijas Rakstnieku savienība un Latvijas Literatūras centrs.

(papildināta ar nominantiem)