Ziemeļkoreja apstiprinājusi kodoluzbrukumus mērķiem ASV

Vairums ekspertu uzskata, ka Ziemeļkoreja vēl nav spējīga uzstādīt kodollādiņu ballistiskajā raķetē

Ziemeļkoreja ceturtdien nākusi klajā ar paziņojumu, ka tā ir apstiprinājusi kodoluzbrukumu plānu, kas vērsts pret mērķiem Savienotajās Valstīs. “Sprādziena brīdis strauji tuvojas,” brīdina Ziemeļkorejas armija, norādot, ka karš var izcelties “šodien vai rīt”, vēsta LETA/AFP.

“Mūsu revolucionāro bruņoto spēku nežēlīgā operācija šajā jautājumā beidzot tikusi izvērtēta un apstiprināta,” teikts izplatītajā paziņojumā.

Vēl pagājušajā mēnesī Ziemeļkoreja draudēja sarīkot preventīvu kodoluzbrukumu ASV, bet pagājušajā nedēļā komunistiskās valsts līderis Kims Čenuns deva pavēli raķešu vienībām sagatavoties veikt triecienus ASV kontinentālajai daļai un militārajām bāzēm.

Lai gan Ziemeļkoreja veikusi kodolizmēģinājumus, vairums ekspertu uzskata, ka tā vēl nav spējīga uzstādīt kodollādiņu ballistiskajā raķetē, kas varētu sasniegt ASV militārās bāzes vai Savienoto Valstu teritoriju.

Tikmēr, reaģējot uz Phenjanas izteiktajiem draudiem, Vašingtona paziņojusi, ka tiks uzstādīta pretraķešu aizsardzības baterija THAAD, lai aizsargātu ASV bāzes Klusā okeāna Guamas salā, kas atrodas aptuveni 3380 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Ziemeļkorejas un kur izvietoti aptuveni 6000 ASV karavīru, zemūdeņu un bumbvedēju.

Turklāt uz Klusā okeāna rietumu daļu nosūtīti divi ar pretraķešu sistēmu “Aegis” aprīkoti kuģi, kuru mērķis ir pārtvert iespējamās Ziemeļkorejas raķetes, kas izšautas pret mērķiem ASV vai to sabiedroto teritorijā.

Spriedzi Korejas pussalā vēl vairāk saasinājis Ziemeļkorejas lēmums liegt dienvidkorejiešiem pieeju abu valstu kopīgajam Kesonas industriālajam parkam. Līdz šim Phenjana centusies, lai spriedze abu valstu attiecībās neskartu industriālā parka darbību, jo tas ir viens no svarīgākajiem tās ārvalstu valūtas avotiem.

Saspīlējums Korejas pussalā pakāpeniski pieaudzis, kopš Ziemeļkoreja decembrī izmēģināja tāla darbības rādiusa raķeti, bet februārī veica savu trešo kodolizmēģinājumu.

Sodot Phenjanu par šo kodolizmēģinājumu, ANO nāca klajā ar jaunām sankcijām, ko Ziemeļkoreja izmantoja par ieganstu, lai izteiktu virkni draudu Seulai un Vašingtonai. Situāciju saasinājušas arī Dienvidkorejas un ASV ikgadējās kopējās militārās mācības “Foal Eagle”, kas turpināsies līdz aprīļa beigām.

Pēdējo dienu laikā, saasinoties Phenjanas retorikai, Vašingtona likusi lietā tā dēvēto draudu diplomātiju, sūtot uz šo reģionu savu modernāko militāro tehniku. Vērienīgajos militārajos manevros iesaistīti stratēģiskie bumbvedēji B-52, bet pagājušajā nedēļā šo pašu mācību ietvaros ASV turp nosūtīja divus bumbvedējus B-2, kuri spējīgi nest kodollādiņus. Pārlidojot Dienvidkoreju, tie apšaudīja mācību mērķus, izmantojot neīstus šāviņus, un tad atgriezās ASV. Pirmdien ASV militārā vadība paziņoja, ka nosūtījusi uz Dienvidkoreju arī divus reaktīvos iznīcinātājus “F-22 Raptor”.

Kopš marta, kad Dienvidkorejas un ASV mācības sākās, Ziemeļkoreja teju vai ik dienas draudējusi uzbrukt abu valstu militārajām bāzēm.

Sestdien Phenjana nāca klajā ar paziņojumu, ka tā atrodas “karastāvoklī ar Dienvidkoreju”, bet pirmdien Ziemeļkorejas parlaments, atsaucoties uz valdošās Darba partijas centrālkomitejas mudinājumu, pieņēma īpašu likumdošanas aktu, kurā oficiāli atzīts, ka valsts rīcībā ir “kodolbruņojums pašaizsardzības mērķiem”.

Savukārt Dienvidkorejas prezidente Paka Gunhje pirmdien pavēstīja, ka Ziemeļkorejai jārēķinās ar “stingru pretdarbību” pret jebkādu iespējamo provokāciju.

Otrdien Phenjana paziņoja, ka plāno no jauna iedarbināt 2007.gadā slēgto kodolreaktoru Jonbjonas kodolobjektā, kas bija vienīgais plutonija avots Ziemeļkorejas atomieroču programmai.

Spriedzes saasināšanās Korejas pussalā raisījusi bažas, ka konflikts varētu izcelties nejauši un strauji attīstīties. Tomēr eksperti uzskata, ka Phenjana pati neriskēs uzsākt plaša mēroga konfliktu un rīkosies vienīgi, reaģējot uz militāru uzbrukumu no ASV un Dienvidkorejas puses, kas ir maz ticams.