ASV nosūtījušas karakuģi uz Dienvidkorejas piekrasti

Ziemeļkorejai iesaka rēķināties ar “stingru pretdarbību” provokācijai

ASV izvietojušas karakuģi “USS Fitzgerald” Dienvidkorejas piekrastē, lai aizsargātos no potenciālajiem raķešu uzbrukumiem, ziņo LETA/AFP.

Pēc dalības ikgadējās militārajās mācībā “USS Fitzgerald” nav atgriezies ostā Japānā, bet pārvietots uz Korejas pussalas dienvidrietumu piekrasti, aģentūrai AFP pirmdien apstiprināja kāda anonīma ASV amatpersona.

Karakuģis tika nosūtīts uz Dienvidkorejas piekrasti pāris stundas pēc tam, kad Ziemeļkorejas parlaments, atsaucoties uz valdošās Darba partijas centrālkomitejas mudinājumu, pirmdien pieņēma īpašu likumdošanas aktu, kurā oficiāli atzīts, ka valsts rīcībā ir “kodolbruņojums pašaizsardzības mērķiem”. Parlaments arī nomainīja Ziemeļkorejas premjerministru.

Sestdien Ziemeļkoreja nāca klajā ar paziņojumu, ka tā uzsāk “karastāvokli ar Dienvidkoreju”, bet šodien paziņoja, ka no jauna iedarbinās 2007.gadā slēgto kodolreaktoru Jonbjonas kodolobjektā, kas bija vienīgais plutonija avots Ziemeļkorejas atomieroču programmai.

Kopš marta, kad ASV un Dienvidkoreja sāka kopīgas militārās mācības, Ziemeļkoreja teju vai ik dienas draudējusi uzbrukt abu valstu militārajām bāzēm.

Šajā kontekstā “USS Fitzgerald” izvietošana Dienvidkorejas piekrastē uzskatāma par apdomīgu soli, AFP norādīja anonīmais avots, piebilstot, ka tas vairos pretraķešu aizsardzības iespējas.

Jau ziņots, ka Dienvidkorejas prezidente Paka Gunhje paziņojusi – Ziemeļkorejai, kas nedēļas nogalē deklarēja oficiālu karastāvokli ar kaimiņvalsti, jārēķinās ar “stingru pretdarbību” pret jebkādu iespējamo provokāciju, ziņo LETA/AFP.

Tikmēr Ziemeļkorejas parlaments, atsaucoties uz valdošās Darba partijas centrālkomitejas mudinājumu, pirmdien pieņēmis īpašu likumdošanas aktu, kurā oficiāli atzīts, ka valsts rīcībā ir “kodolbruņojums pašaizsardzības mērķiem”. Parlaments arī nomainījis Ziemeļkorejas premjerministru.

Savukārt ASV paziņojušas, ka tās arsenālā ir tādas militārās tehnikas iespējas, kas spēj pārtvert Ziemeļkorejas raidītās raķetes un nosūtīt tās atpakaļ uz konflikta zonu, vēsta „Welt.de”. ASV un Dienvidkoreja ir sākušas kopīgas mācības. 

Dienvidkorejas jaunā valsts vadītāja pirmdien pēc tikšanās ar aizsardzības ministru un savas valsts augstākajām militārpersonām norādījusi, ka Phenjanas nemitīgos kareivīgos paziņojumus uztver ļoti nopietni. “Domāju, ka uz jebkādu iespējamo provokāciju pret mūsu tautu mēs reaģēsim spēcīgu ar spēcīgu un tūlītēju pretdarbību bez jebkādas politiskas spriedelēšanas,” viņa sacījusi.

Paka Gunhje, kas savā priekšvēlēšanu kampaņā aicināja uz piesardzīgu tuvināšanos ziemeļu kaimiņvalstij, savos izteikumos kļuvusi stingrāka kopš stāšanās amatā, kas notika drīz pēc februārī veiktā trešā Ziemeļkorejas kodolizmēģinājuma.

Savukārt ASV militārā vadība paziņojusi, ka svētdien nosūtījusi uz Dienvidkoreju divus reaktīvos iznīcinātājus “F-22 Raptor”, kas piedalīsies ikgadējās militārajās mācībās “Foal Eagle”, kuras turpināsies līdz aprīļa beigām. Lai gan tā nav pirmā reize, kad šajās mācībās iesaistās “F-22”, paredzams, ka šoreiz to klātbūtne vēl vairāk satrauks Phenjanu, kura sestdien pavēstīja, ka ievieš oficiālu karastāvokli ar Dienvidkoreju, un brīdināja Seulu un Vašingtonu, ka jebkāda provokācija varot drīz vien pāraugt kodolkonfliktā.

Ziemeļkorejas Darba partijas centrālkomiteja svētdien arī paziņoja, ka Phenjanas kodolarsenālam jāpieaug “gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi”.

Kopš marta, kad ASV un Dienvidkoreja sāka kopīgas militārās mācības, Ziemeļkoreja teju vai ik dienas draudējusi uzbrukt abu valstu militārajām bāzēm. Tomēr eksperti uzskata, ka Phenjana neriskēs uzsākt plaša mēroga konfliktu, un Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija informējusi, ka kaimiņvalsts armijā nav vērojama nekāda neparasta aktivitāte un nav arī citu pazīmju, kas liecinātu, ka būtu gaidāma agresija no Ziemeļkorejas puses.

Ziemeļkorejas parlaments pirmdien arī iecēlis jaunu premjerministru, izraugoties šim amatam 74 gadus veco Paku Pondžu, kas stāsies līdzšinējā premjera Čoi Jonnima vietā, vēsta oficiālā ziņu aģentūra KCNA.

Paks Pondžu jau vadīja komunistiskās valsts valdību no 2003. līdz 2007.gadam, bet tika atcelts, kad izpelnījās valdošās Darba partijas un militārās vadības nelabvēlību ar savām ekonomiskajām reformām, kas paredzēja piešķirt lielāku patstāvību valsts uzņēmumiem un pakāpeniski samazināt pārtikas un pirmās nepieciešamības preču normēšanu.

(papildināta ar jaunāko informāciju)