Kosmiskā zonde “Voyager 1” pietuvojas Saules sistēmas robežai

Kosmosa pētnieki trešdien paziņoja, ka pirms 35 gadiem palaistā NASA automātiskā starpplanētu zonde “Voyager-1” izlidojusi ārpus Saules sistēmas, taču jau pēc dažām stundām laboja šo paziņojumu.

1977.gada 5.septembrī palaistā zonde ir pirmais no Zemes palaistais objekts, par kura iziešanu ārpus Saules sistēmas ziņojuši kosmosa pētnieki, vēsta LETA/BBC. Tomēr NASA šo ziņu drīz vien precizēja – zonde tikai nonākusi jaunā kosmosa reģionā, ko zinātnieki sauc par “magnētisko lielceļu”.

Par šīm izmaiņām liecina no zondes saņemtie dati, ka “Voyager 1” skar par 90% mazāk Saules radiācijas, kamēr teju dubultojies ārpus Saules sistēmas esošais kosmiskais starojums. To  2012.gada 25.augustā fiksējuši zondes mērinstrumenti.

“Dažu dienu laikā Saules radiācijas intensitāte samazinājās, bet ārējā kosmiskā starojuma intensitāte pieauga, kā tam vajadzētu būt, objektam izejot no heliosfēras,” skaidroja Ņūmeksikas štata universitātes astronomijas profesors Bils Vebers.

Taču jau dažas stundas vēlāk NASA eksperti paziņoja, ka  “Voyager 1” zinātniskā komanda nepiekrīt secinājumam, ka zonde atstājusi Saules sistēmu, un paziņojums tika labots. 

Projekta zinātnieks Eds Stouns skaidroja, ka zonde tikai sasniegusi jaunu kosmosa reģionu tuvu Saules sistēmas robežai, kur dramatiski mainās starojums. “Pēdējais būtiskais indikators, kas apliecina starpzvaigžņu telpas sasniegšanu, ir magnētiskā lauka maiņa, bet tā vēl nav novērota,” sacīja zinātnieks.

“Voyager-1” un tā dubultniece “Voyager-2” tika palaistas kosmosā 1977.gadā, lai izpētītu Saules sistēmas ārējās planētas, tostarp Jupiteru, Saturnu, Urānu un Neptūnu.

Sākotnēji bija plānots, ka “Voyager” misija ilgs līdz 1981.gadam. Tomēr abas kosmiskās zondes turpināja lidot aizvien tālāk no Zemes, atpakaļ sūtot vēl nekad neredzētus planētu attēlus, atklājot daudzus agrāk nezināmus lielo planētu pavadoņus, nofotografējot nezināmus vulkānus uz Jupitera pavadoņa Io un milzīgu atmosfēras vētru uz Neptūna.

Ar uzviju izpildot savu misiju, “Voyager-2” 1986.gadā aizlidoja tuvu garām Urānam, bet 1989.gadā – Neptūnam, atklājot daudzus abu planētu pavadoņus. Nekad iepriekš šīs planētas nebija apmeklējušas kosmiskās zondes.

Kopumā no 1979. līdz 1989.gadam abas zondes izpētīja četras planētas un 48 to pavadoņus – vairāk nekā jebkurš cits kosmiskais aparāts.

Kaut arī palaista divas nedēļas ātrāk, “Voyager-2” ceļo lēnāk nekā pirmā zonde.

Šajās zondēs ir Karla Sagana vadītās kosmologu vienības izstrādātās īpašās kartītes, kas citām civilizācijām sniegtu pamatinformāciju par Zemes iedzīvotājiem. Abās “Voyager” atrodas identiski zelta diski, kuros ierakstītas dažādas skaņas – skūpsts, šūpuļdziesma, vēja šalkoņa un ūdens šļaksti, toreizējā ASV prezidenta Džimija Kārtera un toreizējā ANO ģenerālsekretāra Kurta Valdheima sveicieni, uzrunas daudzās valodās – sākot no senās akadiešu līdz neskaitāmām mūsdienu valodām.

Šajos ierakstos ir arī 90 mūzikas minūtes, sākot ar Bahu un Mocartu un beidzot ar Čaku Beriju.

Kosmiskajās zondēs ir simboliski apraksti par to izcelšanās vietu un cilvēces sasniegumiem un instrukcijas, kā skaņu ieraksti atskaņojami. Pagaidām gan citplanētieši vēl nav atsaukušies.