2012.gadā salīdzinājumā ar 2011.gadu Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājies par 5,6%, bet pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2011.gada ceturto ceturksni, IKP kāpa par 5,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie sezonāli neizlīdzinātie dati.
Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, 2012.gada ceturtajā ceturksnī IKP apjoms salīdzinājumā ar 2012.gada trešo ceturksni pieaudzis par 1,4%, ziņo LETA.
2012.gadā IKP izmaiņas noteica apjomu kāpumi šādās nozarēs: tirdzniecībā (īpatsvars IKP struktūrā – 16,1%) – par 7%, apstrādes rūpniecībā (14,5%) – par 9,3%, transporta un uzglabāšanas nozarē (12,1%) – par 4%. Būvniecības nozarē (6,1%) apjomi kāpuši par 14,6%.
2012.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2011.gada ceturto ceturksni, IKP izmaiņas noteica apjomu kāpumi šādās nozarēs – tirdzniecībā (īpatsvars IKP struktūrā – 16,3%) – par 8,8%, apstrādes rūpniecībā (13,5%) – par 6,2% un transporta un sakaru nozarē (11,1%) – par 1,1%. Būvniecības nozarē (7,4%) apjomi kāpuši par 9,3%.
2012.gadā faktiskajās cenās privātais galapatēriņš palielinājās par 8,6%. Lielākie izdevumi privātajā galapatēriņā bija mājokļa uzturēšanai, kuri pieauguši par 9%, pārtikai – par 6% un transportam – par 19,7%. Bruto pamatkapitāla veidošana palielinājās par 19,7%, imports – par 10,1% un eksports – par 13,1%. Savukārt valdības galapatēriņš samazinājies par 3,8%.
2012.gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2011.gada ceturto ceturksni privātais galapatēriņš palielinājās par 6,7%. Ir pieauguši izdevumi lielākajās patēriņa grupās – mājokļa uzturēšanai (25% no kopējiem izdevumiem) – par 8,9%, pārtikai (20%) – par 3,3% un transportam (16%) – par 23,7%.
Bruto pamatkapitāla veidošana palielinājās par 12,6%. Preču eksports (73% no kopējā eksporta) palielinājies par 20,2% un pakalpojumu eksports – par 1,7%. Preču importa apjomi (84% no kopējā importa) pieauguši par 9,9%, bet pakalpojumu importa apjomi samazinājušies par 0,8%. Savukārt valdības galapatēriņš ir krities par 2,2%.
Salīdzināmajās cenās 2012.gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2011.gada ceturto ceturksni privātajā galapatēriņā vērojama izdevumu palielināšanās par 4,2%, tai skaitā mājoklim – par 3,2%, pārtikai – par 2,4% un transportam – par 18,8%. Privātā galapatēriņa palielināšanās pozitīvi ietekmēja kopējo IKP pieaugumu 2,8 procentpunktu apmērā.
Preču eksports palielinājies par 13,5%, un pakalpojumu eksports samazinājies par 4%. Eksports iekšzemes kopproduktu palielināja par 4,7 procentpunktiem. Savukārt preču importa apjomi palielinājušies par 2,7%, bet pakalpojumu importa apjomi samazinājušies par 7,9%. Imports samazināja IKP par 0,7 procentpunktiem.
2012.gadā privātajā galapatēriņā vērojama pirkumu apjomu palielināšanās par 5,4%. Izdevumi bruto pamatkapitāla veidošanai palielinājās par 12,3%, bet valdības galapatēriņš samazinājās par 0,2%.
Preču eksports (72,2% no kopējā eksporta) pieaudzis par 9,8% un pakalpojumu eksports – par 0,2%. Savukārt preču importa apjomi (83,6% no kopējā importa) pieauguši par 3%, bet pakalpojumu importa apjomi palielinājušies par 3,1%.
Komentāri (20)
Ieva 11.03.2013. 14.51
Nespēju bildē ielikt biznesa legalizācijas komponenti. Nesen bija raksts, ka IKP pieaug arī tāpēc, ka uzņēmēji nāk ārā no pelēkās zonas, kur krīze bija iedzinusi. Ja tas tā, cik tad ir reālais IKP pieaugums?
2
dzerkaleliva > Ieva 11.03.2013. 20.35
IKP pieaug tāpēc, ka tu nopērc gurķus veikalā, nevis izaudzē pats.
———————————–
Un vēl IKP pieaug tāpēc, ka es lauzu līgumu ar Latvijas zemniekiem par savas zemes īri un pārdevu savu senču zemi resnajiem vāciešiem (latviešu zemniekiem nebija naudas ko man samaksāt), resnie vāciešu uz tās zemes izaudzēja rekorda ražas Latvijā (latviešu zemnieki tādas ražas nespēj izaudzēt – nav pieredzes, nav tehnoloģiju, nav naudas) un graudus pārdeva tiem pašiem resnajiem vāciešiem Vācijā, bet par iegūto naudu nopirka vēl vairāk zemes no citiem konsolidētajiem durakiem un lūzeriem Latvijā – Zigurds Vaikulis: eksportā gada izskaņā lielos kopējos izaugsmes ciparus „izvilka” graudi.
———————————–
Savukārt es par iegūto naudu pirku pārtiku, maksāju kredītus, komunālos un apmaksāju bērnu izglītību. Lūk kā pieaug IKP, kamēr mums ir ko pārdot.
—————————-
Eksportā gada izskaņā joprojām lielos kopējos izaugsmes ciparus „izvilka” graudi, kuru eksports burtiski uzsprāga, pateicoties labai ražai un augstai cenai. Latvija ir salīdzinoši maza ekonomika, un kopējo ciparu atkarība no atsevišķiem specifiskiem notikumiem mums nav nekas jauns. Tomēr šoreiz izaugsmes „koncentrācija”, manuprāt, ir bijusi pārāk liela, līdz ar to fonā jau labu laiku auga riski, ka pazūdot specifisku notikumu ietekmei, statistikas cipari var sākt sagādāt vilšanos.
——————————-
Apstrādes rūpniecības izaugsmes tempu kritums janvārī līdz 0%, kā arī mazumtirdzniecības sabremzēšanās varētu būt pirmais signāls, ka ekonomikas tempu „izlīdzināšanās” process jau ir sācies. Ja vien atkal nenotiks kāds brīnums, ļoti iespējams, ka jau pirmajā ceturksnī Latvijas IKP gada izaugsme var sabremzēties līdz par 2,0-2,5%. Šādu scenāriju mēs bijām paredzējuši, veidojot visa 2013. gada IKP prognozi, saskaņā ar kuru mēs sagaidām Latvijas IKP pieaugumu par 2,5%.
http://www.delfi.lv/bizness/viedokli/zigurds-vaikulis-eksporta-gada-izskana-lielos-kopejos-izaugsmes-ciparus-izvilka-graudi.d?id=43134962
0
piziks > Ieva 11.03.2013. 23.45
Peteris Strautiņš izliksies, ka nekā tāda nav, jo nevar būt. Pārējos, — no tiem, kas populārajos portālos izrādās — i pieminēt nav vērts.
0
dzerkaleliva 11.03.2013. 23.07
Jenotu NellijaL Lūk, šī #ir ziņa – taupības pretinieka bankrots RT @petersoon111 Paul Krugman Declares Personal Bankruptcy dailycurrant.com/2013/03/06/pau…
————————————-
«Taupības režīma pretinieks Krugmans bankrotējis!» izrādījās pīle
http://www.db.lv/pasaule/taupibas-rezima-pretinieks-krugmans-bankrotejis-izradijas-pile-389668
Vairākos, tostarp konservatīvos, pasaules ziņu portālos izplatījušās ziņas, ka izšķērdīgs dzīvesveids un neapdomīgas investīcijas līdz bankrotam novedušas ekonomistu Polu Krugmanu.
1
0
0
Atbildēt
@Aivars Krauklis > dzerkaleliva 12.03.2013. 07.34
Tas, ka pat Krugmans nav vēl bankrotējis, noteikti attaisno visu veidu parādu taisīšanu. Sākot no valsts budžeta pārtēriņa lai izpatiktu acumirkļa vēlētājam, līdz ātro kredītu ņemšanai jaunam telefonam un labam šņabim. Pirmajā gadījumā notērēto lai atdod aiz-aiz-aiz-nākamā valdība, kad es jau būšu labi pensionēts deputāts, otrajā – vecmāmiņa. Abos gadījumos lamāšu slikto valdību, kas taupa, atšķirībā no iepriekšējām, pie kurām tauta varēja laimē diet.
0