EK Latvijai atgādina, ka gāzes tirgus jāliberalizē

Pavļuts: Saeimas komisija pārsteidzās ar lēmumu par gāzes tirgu

“Pierādījumi liecina”, ka integrēts, liberalizēts tirgus, kurā ir efektīva konkurence, nodrošina patērētājiem godīgas gāzes cenas, norāda Eiropas Komisija (EK), lūgta komentēt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu vairākuma lēmumu veikt a/s “Latvijas gāze” (LG) rosinātās izmaiņas Enerģētikas likumā un atlikt gāzes tirgus liberalizāciju.

EK pārstāvniecības Latvijā preses sekretāre Sanita Jemberga aģentūrai LETA atzina, ka Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir izolēta no Eiropas Savienības (ES) integrētā gāzes tīkla un tās vienīgais dabasgāzes piegādātājs ir Krievija. Šo iemeslu dēļ Latvijai trešajā enerģētikas paketē noteikta skaidra atkāpe, kas attiecas īpaši uz noteikumiem par nodalīšanu un tirgus atvēršanu. Šī atkāpe saglabājas, kamēr Latvija netiek savienota ar kādu citu dalībvalstu, izņemot Lietuvu, Igauniju un Somiju.

Turklāt Latvijai kā jaunam tirgum atvēlēti arī citi izņēmumi, kas beidzas, vēlākais, 2014.gada aprīlī. Šo atkāpju termiņa beigas nekad nav apspriestas ar Latviju, tādēļ EK “iedrošina Latviju” nodrošināt, ka attiecīgie gāzes direktīvas noteikumi tiktu pilnībā īstenoti, bruģējot ceļu uz brīva tirgus atvēršanu.

Tāpat EK norāda, ka tā Latvijas apņemšanos piedalīties Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plānā (BEMIP) uzskata par būtisku, lai izbeigtu valsts izolāciju, garantētu piegāžu diversifikāciju un celtu piegāžu drošību. Šis process ļaušot Latvijai un citām Baltijas valstīm gūt labumu no ES iekšējā tirgus, kuras priekšnoteikums ir direktīvā paredzēto izņēmumu izbeigšana.

Jau ziņots, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu vairākuma lēmums veikt a/s “Latvijas gāze” (LG) rosinātās izmaiņas Enerģētikas likumā un atlikt gāzes tirgus liberalizāciju ir pārsteidzīgs. Šādu viedokli biznesa portālam “Nozare.lv” pauda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Viņš izteica šaubas, vai komisija rūpīgi izvērtējusi visus apstākļus, lai sāktu jautājuma virzību parlamenta līmenī. Pēc Pavļuta domām, komisijas sēdē uzklausīts tikai viens – LG – viedoklis, lai gan Ekonomikas ministrijas pārstāvji pauduši savu visnotaļ atšķirīgo viedokli.

Ministrs arī uzsvēra: komisijai ir zināms, ka jautājums ir valdības darba kārtībā. “Jautājuma izņemšana no Ministru kabineta, Ministru prezidenta darba kārtības un iecelšana Saeimas dienaskārtībā neatbilst reālajai situācijai,” vērtēja Pavļuts.

Viņš nebija gatavs komentēt, vai Latvijai draud kādas sankcijas no Eiropas Savienības puses, ja liberalizācija tiek atlikta, taču norādīja, ka Eiropas Komisijai (EK) ir skaidrs viedoklis. Proti, EK uzskata, ka jautājumi, kas ir saistīti ar jauna tirgus izbeigšanos, būtiski atšķiras no tām lietām, kas paveicamas turpmāk attiecībā uz izolētā tirgus statusu un kas skar daudz plašāku jautājumu loku.

Pavļuts norādīja, ka jaunā tirgus statuss Latvijai beidzas nākamgad un to paredz likumdošana. Paveicamie pasākumi, viņaprāt, nav tādi, kas atstātu būtisku izšķirīgu ietekmi uz esošo monopolistu vai stāvokli tirgū kopumā. Viņš skaidroja, ka juridiski korektā formā jānodrošina iespēja trešajām pusēm piekļūt sistēmai, un šīs ir lietas, ko, viņaprāt, var izdarīt. EK pastāvēs uz to, ka šīs lietas ir jādara, teica ministrs.

Viņš vērtēja, ka patlaban svarīgākais ir iegūt kopēju ainu, valdības skatījumu par to, kā tirgus Latvijā sāks funkcionēt, ar kādiem soļiem un kādos laika posmos varētu nonākt līdz vēlamajam stāvoklim, kas ir atvērts, integrēts, funkcionējošs tirgus bez viena piegādātāja, vienas gāzes kompānijas monopola.

Pēc ministra teiktā, ES trešajā enerģētikas paketē ir iezīmēti trīs iespējamie tālākās liberalizācijas varianti. Pirmais paredz pilnu īpašumtiesību nodalīšanu, kad gāzes pārvades sistēma pilnībā ir jāatsavina citam akcionāram, tas tiek nodalīts gan juridiski, gan administratīvi, gan īpašuma tiesību struktūrā.

Otrais paredz veidot neatkarīgu pārvades operatoru, kurā akcionāram nav jāmainās, bet LG būtu pilnībā administratīvi jāatdala struktūrvienība, kas nodarbojas ar cauruļvadiem, pārvades sistēmu. Valstij būtu jānosaka uzraugs, regulators, kurš pārraudzītu un nodrošinātu, ka LG kā tirdzniecības kompānija un LG kā cauruļvadu kompānija nesaskaņo darbības un neveic bloķējošas darbības tirgū.

Trešais variants ir neatkarīga sistēmas operatora izveide, nemainot cauruļvadu īpašumtiesības, bet ieceļot citu operatoru, kam ir cits īpašnieks.

Pavļuts neatklāja, kuru variantu vairāk atbalsta EM, norādot, ka tas ir konfidenciāls jautājums, par ko ir jāizlemj valdībai un kas figurēs turpmākās sarunās ar LG akcionāriem.

“Modeļa izvēle ir ļoti svarīgs jautājums, tāpat kā termiņi, bet jebkurā gadījumā var vērot, kādi modeļi ir izvēlēti citās valstīs. Piemēram, kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā izvēlēta pilna īpašumtiesību nodalīšana,” teica ministrs, taču atturējās komentēt, vai šajā virzienā jāraugās arī Latvijai.

Valdībai tikšot sniegts konsultantu atzinums, kā arī EM viedoklis. Ministrs pagaidām nevarēja apgalvot, ka jautājums tiks izskatīts 12.marta sēdē, skaidrojot, ka jautājums ir saskaņošanā.

Lūgts komentēt portāla “Pietiek.com” rakstīto, ka no LG akcionāra un gāzes piegādātāja “Gazprom” dažādos formātos saņemti signāli par iespēju Latvijai saņemt 20% atlaidi gāzes piegādēm, pretī prasot garantijas, ka Latvija atliks 2014.gadā paredzēto gāzes tirgus liberalizāciju, ministrs norādīja, ka “pilsētā visu ko runā”.

Oficiāli piedāvājumi neesot izteikti, nav arī sekojis nākamais pilnvērtīgs, oficiāls sarunu raunds ar LG akcionāriem. Ministrs sprieda, ka tas varētu būt pēc valdības lēmuma un zināmas nostājas formulēšanas – pavasarī.

“Ja raugāmies uz to, kā šādās situācijās mēdz attīstīties notikumi, Latvijai pilnīgi noteikti jāspēj turēt zināmu spiedienu un sabalansēt savas nacionālās intereses un nepieciešamību izveidot gāzes tirgu nākotnē ar īstermiņa draudiem un kārdinājumiem. Tas ir aprakstīts arī ekonomikas literatūrā – kad monopolsituācija tuvojas beigām, monopolists izmanto gan draudus, gan dāvanu jeb kārdināšanas taktiku. Vai arī vienu un otru vienlaikus atkarībā no situācijas, lai paildzinātu monopolstāvokli vai radītu labvēlīgākus nosacījumus tieši sev. Ar to jārēķinās jebkurai valstij, un atbilstoši šai izpratnei Latvijas valdība arī rīkosies,” teica ministrs.

Vienlaikus viņš norāda, ka Latvija ir ieinteresēta konstruktīvās un pragmatiskās sarunās atbilstoši Latvijas nacionālajām interesēm.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu vairākums trešdien vienojās veikt grozījumus Enerģētikas likumā, atliekot gāzes tirgus liberalizāciju līdz brīdim, kamēr netiks panākti efektīvi starpsavienojumi ar trešajām valstīm, izņemot Igauniju, Lietuvu un Somiju.

Tādējādi atbalstīts LG ierosinājums veikt grozījumus Enerģētikas likumā, atsakoties no patlaban noteiktā tirgus liberalizācijas termiņa no 2014.gada 4.aprīļa. Komisijas vairākums nolēmis LG piedāvātos likuma grozījumus virzīt uz balsojumu Saeimā. Balsojumā atturējās tikai Reformu partijas deputāti, žurnālistiem pēc komisijas slēgtās sēdes sacīja tās priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).