Izsludināts eiro ieviešanas likums

Līdz ar eiro ieviešanu paredzēts divu nedēļu garš latu un eiro vienlaicīgas apgrozības periods

Valsts prezidents Andris Bērziņš šodien izsludinājis Eiro ieviešanas kārtības likumu, liecina informācija oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, vēsta LETA.

Eiro ieviešanas likums regulē lata un eiro vienlaicīgas apgrozības periodu, abu valūtu paralēlās atspoguļošanas periodu, skaidrās naudas nomaiņu pret eiro un citus jautājumus.

Jaunais likums nosaka, ka eiro ieviešanai paredzēts īstenot vairākus pasākumus, kas saistīti ar latu un eiro vienlaicīgu apgrozību, skaidras un bezskaidras naudas nomaiņu, preču un pakalpojumu cenu paralēlu atspoguļošanu, grāmatvedības uzskaites pielāgošanu jaunās naudas ieviešanai, kā arī finanšu tirgus piemērošanas pasākumus, iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā.

Lai eiro ieviešana neietekmētu līgumu un citu tiesisko instrumentu nepārtrauktību, likumā paredzēts, ka atsauces uz latiem pirms eiro ieviešanas dienas ir uzskatāmas par atsaucēm uz eiro. Tādējādi iedzīvotājiem, piemēram, nebūs jādodas uz banku un jāpārslēdz iepriekš noslēgtie kredītlīgumi.

Pārejā no latiem uz eiro likums paredz naudas summas pēc latu konvertācijas uz eiro noapaļot līdz tuvākajam centam, ņemot vērā trešo zīmi aiz komata – ja tā ir no nulles līdz četri, tad centa vērtību nemaina, ja trešā zīme aiz komata ir no pieci līdz deviņi, tad centu noapaļo par vienu vērtību uz augšu. Tas pats attieksies arī uz preču un pakalpojumu cenu konvertāciju.

Līdz ar eiro ieviešanu paredzēts divu nedēļu garš latu un eiro vienlaicīgas apgrozības periods, kad skaidrās naudas norēķinos varēs lietot gan latus, gan eiro, bet atlikums tiks izdots tikai eiro. Pēc šī termiņa beigām norēķināties ar latiem vairs nevarēs un vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis būs eiro. Bankomātos šajā laikā latus vairs nevarēs izņemt.

Sabiedriskajā transportā vienlaicīgas apgrozības periodā, maksājot par braucienu latos, transporta vadītājs atlikumu drīkstēs izdot latos. Par biļeti maksājot ar eiro, atlikums būs jāizdod eiro. Savukārt spēļu vai azartspēļu automātos norēķināties skaidrā naudā varēs gan ar latiem, gan eiro.

Latu skaidrās naudas nomaiņas periodā kredītiestādēs latus pret eiro bez maksas varēs samainīt sešu mēnešu laikā, bet Latvijas Bankā naudas maiņa paredzēta bez termiņa un bez apjoma ierobežojuma. Latvijas reģionos, kur vairs nav banku filiāļu un bankomātu, latus pret eiro trīs mēnešu laikā iedzīvotāji varēs samainīt Latvijas Pasta nodaļās. Norēķinu kontos esošās naudas summas latos automātiski tiks konvertētas eiro. Kredītiestādes, sākot ar eiro ieviešanas dienu, latus vairs neizsniegs.

Latvijas Bankai līdz eiro ieviešanas dienai būs jāorganizē savlaicīga eiro monētu izgatavošana un eiro banknošu sagāde, kā arī jānodrošina kredītiestādes ar jauno naudu un jāizplata monētu komplekti. Tāpat Latvijas Bankai būs jānodrošina no apgrozības izņemto latu banknošu un monētu iznīcināšana un bojātās lata naudas nomaiņa uz eiro.

Likums paredz, ka pastmarkas un citas pasta apmaksas zīmes, kā arī pastkartes un aploksnes ar tipogrāfiski iespiestām pastmarkām ar nominālvērtību, kas izteikta latos, pasta pakalpojumu apmaksai varēs izmantot gada laikā no eiro ieviešanas dienas.

Pirms eiro ieviešanas dienas iegādātās dāvanu kartes, degvielas kartes, kuru vērtība izteikta latos, varēs izmantot līdz tajās norādītā termiņa beigām, bet maksājumi ar tām būs veicami tikai eiro.

Lai komersantiem būtu iespēja pārveidot kases aparātus un kases sistēmu darbam ar eiro, trīs mēnešus pirms un sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas paredzēts cenu paralēlās atspoguļošanas periods. Šajā laikā preču un pakalpojumu cenas būs jāatspoguļo gan latos, gan eiro. Tāpat latos un eiro tiks norādītas darījumu summas norēķinu dokumentos – čekos, kvītīs, pavadzīmēs.

Atbilstoši jaunajai naudai būs jāpārkārto grāmatvedības reģistri, par vērtības mēru lietojot eiro. Tāpat eiro būs jāsagatavo gada pārskats vai finanšu pārskats par gadu, kas noslēdzas eiro ieviešanas dienā.

Sākot ar eiro ieviešanas dienu, iepriekš latos aprēķinātās valsts un pašvaldību nodevas, nodokļu nokavējuma naudas un soda naudas būs jākonvertē eiro.

Likumā arī paredzēti pasākumi finanšu tirgus pielāgošanai eiro ieviešanai. Tiesiskajiem instrumentiem ar mainīgu procentu likmi, kas piesaistīta RIGIBOR indeksam, RIGIBOR plānots aizstāt ar attiecīgā termiņa EURIBOR indeksu. Aizdevējam un aizņēmējam vienojoties, latu naudas tirgus indeksu varēs aizstāt arī ar citu līdzvērtīgu indeksu, taču aizdevējs nedrīkstēs aizņēmējam palielināt latu naudas tirgum pievienoto procentu likmi vai pasliktināt citus aizņēmuma nosacījumus, kas noteikti noslēgtajā līgumā.

Likumā noteikts, ka prasību ievērošanu pārejai uz eiro kontrolēs Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Latvijas Banka, Valsts ieņēmumu dienests un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Par konstatētajiem pārkāpumiem varēs piemērot soda naudu, apturēt vai anulēt komersanta licenci vai piemērot administratīvo sodu.

Tāpat jaunajā likumā noteikta kārtība, kādā eiro ieviešanai tiek pielāgoti vai grozīti likumi, Ministru kabineta noteikumi, rīkojumi un ieteikumi, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi un Latvijas Bankas noteikumi, kā arī pašvaldību saistošie noteikumi.

Eiro ieviešanas dienu saskaņā ar konverģences ziņojumu par Latvijas atbilstību Māstrihtas kritērijiem noteiks Eiropas Savienības (ES) Padome, uzaicinot Latviju pievienoties eirozonai. Plānots, ka Latvija no nacionālās valūtas latiem uz eiro pāries 2014.gada 1.janvārī. Finanšu ministrijas informācija liecina, ka eiro centrālais kurss, ko ES Padome noteiks 2013.gada vasarā, būtiski neatšķirsies no pašreizējā – 0,702804 lati par vienu eiro.

Eiro ieviešanas likumā Eiropas vienotā valūta tiek rakstīta “euro”. Kā ziņots, valdība iepriekš uzdeva Tieslietu ministrijai pārliecināt Eiropas Centrālo banku un Eiropas Komisiju, ka literārā valodā ir pieļaujams lietot vārdu “eiro”.

Jau vēstīts, ka Bērziņam esot bijusi iesniegta dažu deputātu parakstīta vēstule ar aicinājumu Eiro ieviešanas likumu atdot otrreizējai izskatīšanai Saeimā, aģentūrai LETA apgalvoja Saeimas deputāte Iveta Grigule (ZZS).

Viņa informēja, ka vēstuli parakstījusi pati un vairāki citi ZZS deputāti – Jānis Vucāns, Ilona Jurševska un Kārlis Seržants. Grigule sacīja, ka dokumentu parakstījusi arī Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Reizniece-Ozola deputātes mandātu uz laiku ir nolikusi saistībā ar bērna piedzimšanu.

Iepriekš Grigule solīja aktīvi iestāties pret eiro ieviešanu no 2014.gada 1.janvāra, kaut arī viņai neizdevās savākt 34 deputātu parakstus referenduma procedūras rosināšanai.