Prezidents Īrijā: Patlaban reemigrācijas plāns nedarbojas

Latvijas prezidents un Īrijas augstās amatpersonas uzsver mazo valstu lomu ES nākotnē

Ar pašreizējo attīstības līmeni un to izglītības līmeni, kāds tas ir Latvijā, reemigrācijas plānam nav iespēju reāli darboties, jo plānotās darba vietas vairāk vai mazāk ir tikai uz “papīra”, – tā tikšanās laikā ar tautiešiem Īrijā teica Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Vienas dienas vizītē Īrijā trešdien Latvijas Valsts prezidents tikās ar Īrijas vadītājiem – prezidentu Maiklu Higinsu un premjerministru Endu Keniju, lai pārrunātu valstu divpusējās attiecības un aktualitātes Eiropas Savienībā (ES).

Savukārt, tiekoties ar tautiešiem, Bērziņš, atbildot uz portāla „baltic-ireland.ie” jautājumu par reemigrāciju, minēja, ka ne reti dažādu ministriju un ierēdņu neelastības un pārprastas burta kalpības dēļ tiek nodarīts kaitējums sabiedrībai un Latvijai. Vairākkārt Andris Bērziņš uzsvēra, ka ne jau ministrijās un kabinetos, bet gan ģimenēs tiek pieņemti valstij svarīgi lēmumi, raksta portāls.

“Reiz kāds no ministriem gadus atpakaļ solīja nākamajā gadā 50 000 darbvietu. Tagadējie ministri jau piezemētāk sola 30 000 darbvietas. Bet es redzu, ka šobrīd tas reāli nav iespējams. Tas nav tik vienkārši. Ja mēs turpināsim pieļaut smagas, nepiedodamas kļūdas, neņemot vērā Eiropas tendences, Latvijā pēc 10 gadiem var iestāties ļoti grūti laiki. Šo nākamo desmit gadu laikā mēs redzēsim, vai Latvija var vai nevar būt attīstīta valsts,” tautiešiem teicis prezidents.

Viņš uzslavējis Īrijā dzīvojošos latviešus, kuri ir novērtējuši brīvību, te sākot dzīvi „praktiski no nulles”. Prezidents priecātos, ja daži no aizbraukušajiem – „tie, kuri jutīsies stiprāki par tiem, kuri patlaban veido politiku un biznesu Latvijā, atgriezīsies, tad ir cerība”.

„Latvijai pēdējā laikā pozitīvi attīstoties, ir iezīmējušies virzieni, kādos mums doties. Protams, mēs nedrīkstam vairs pieļaut kļūdas. To jau ir bijis nepiedodami daudz”, sacīja Bērziņš.

Bērziņš, tiekoties ar Īrijas prezidentu Higinsu, arī norādījis, ka Latvijai kā mazai valstij iedzīvotāju izceļošana ir dramatiski nozīmīgs jautājums, kas jārisina nekavējoties, jo laika tam paliek arvien mazāk, vēsta Prezidenta preses dienests. Arī Īrija izprot šīs mazas valsts problēmas, jo tai patlaban ir ceturtais augstākais valsts parāda līmenis ES, kas 2012.gada decembrī sasniedza 117% no IKP, bezdarbs ir 14,4% apmērā, kas lielā mērā stimulē šīs valsts iedzīvotāju emigrāciju uz citām valstīm, galvenokārt, ārpus ES robežām.

Īrijas prezidents un Latvijas Valsts prezidents pauda vienotu viedokli par ES mazo valstu sadarbības nozīmi ES nākotnes kontekstā, īpaši uzsverot Latvijas un Īrijas līdzības gan vēsturiskajā, gan ģeopolitiskajā skatījumā, kas tuvina mazas tautas un ļauj veidot ciešāku izpratni nozīmīgu jautājumu risināšanā. Valstu vadītāji bija vienisprātis par mazo tautu pamatvērtību, tai skaitā, valodas nozīmi to saglabāšanā. Īrijas prezidents īpaši izcēla faktu, ka īru valoda, kas globalizācijas ietekmē no Īrijas ikdienas saziņas pakāpeniski izzuda, šobrīd ir viena no ES oficiālajām valodām, ko atkal māca skolās un kurā raida gan viens no Īrijas televīzijas, gan radio kanāliem. Vienlaikus Īrijas prezidents piebilda, ka liela nozīme Īrijas valstī ir dažādu nacionālo minoritāšu cilvēku vienotai izpratnei un skatījumam uz Īrijas nākotni.

Arī Latvijas Valsts prezidents atzina, ka Latvija kā valsts, kurā līdzās latviešiem dzīvo vairākas nacionālās minoritātes, augstu novērtē to nozīmi Latvijas valsts veidošanā un nākotnē, īpaši pasvītrojot faktu, ka Latvijā ir septiņas nacionālo minoritāšu skolas, kuras atbalsta valsts.

Vērtējot ES nākotnes perspektīvas, valstu vadītāji vienojās, ka Eiropu nedrīkst nosacīti dalīt vājajos un stiprajos, jo šāda pieeja ES var maksāt augstu cenu. Turklāt ES jau tagad būtu jāpaplašina sadarbību ar Eiropas kaimiņvalstīm – Austrumu partnerībā, Centrālāzijā, kā arī ar Turciju.

Valsts prezidents Bērziņš izteica aicinājumu Īrijas vadītājiem apmeklēt Latviju 2014.gadā, kad Rīga būs ES kultūras galvaspilsēta, kā arī pievienot šim notikumam Īrijas kultūras pienesumu. Īrijas vadītāji izteica pateicību par uzaicinājumu, bet premjerministrs īpaši uzsvēra nepieciešamību vizītes laikā abām valstīm dalīties pieredzē, kas iegūta krīzes pārvarēšanas laikā. Tāpat Īrijas vadošās amatpersonas augsti novērtēja Latvijas valsts piederīgo ieguldījumu Īrijas ekonomikā, strādājot un dzīvojot šajā valstī.