Valsts uzņēmumu pārvaldībā jāievieš principiāli jauna pieeja

Finanšu mērķi nevar būt vienīgais kritērijs valsts uzņēmumu efektivitātes vērtējumam

Latvijas valsts un arī pašvaldību uzņēmumu pārvaldības jautājumi jau ilgstoši ir bijuši sabiedrības uzmanības centrā, bet lielākoties iemesli tam ir dažādi skandāli. Valstij pilnībā vai daļēji pieder vairāk nekā 170 uzņēmumu, bet pašvaldībām vēl vismaz 600 uzņēmumu. To kopējā vērtība ir mērāma vairākos miljardos latu, tāpēc ir tikai pamatoti, ja šos aktīvus, kas pēc būtības pieder ikvienam Latvijas iedzīvotājam, mēs pārvaldītu atbilstoši labākajām biznesa un pārvaldības praksēm.

Jāpiebilst, ka tas ne vien palīdzētu izskaust dažādus korupcijas riskus, bet arī palielinātu valsts uzņēmumu vērtību, uzlabotu darbības rezultātus, nodrošinātu lielāku atdevi, zemākas sniegto pakalpojumu izmaksas un vairotu visas sabiedrības uzticību publiskā sektora darbam. Tieši šos jautājumus risina mūsu piedāvātā valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldības reforma.

Arī „DNB Latvijas barometra” pētījuma rezultāti liecina, ka mūsu līdzšinējā pieredze un analīze par problēmām valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības sistēmā, kā arī piedāvājums, kā tās risināt, sakrīt ar sabiedrības vairākuma viedokli.

Iedzīvotāji neuzticas pašreizējai sistēmai, jo nav pārliecināti, ka to vada un pārrauga darbinieki ar atbilstošu profesionālo kvalifikāciju, uzņēmumi netiek pietiekami stingri pārraudzīti un kontrolēti, finanšu mērķi nekalpo par rādītāju darbības efektivitātes izvērtēšanai.

35% aptaujāto uzskata, ka efektīvāku valsts uzņēmumu pārvaldību raksturotu profesionālāka to vadība, 22% aptaujāto norāda, ka nepieciešams skaidri definēt jomas un veidus, kad ir pamatota valsts vai pašvaldības iesaistīšanās komercdarbībā, 20% aptaujāto uzņēmumiem vēlas redzēt skaidrus, sasniedzamos mērķus, bet vēl 20% aptaujāto gribētu, lai uzņēmumu vadība nemainās atkarībā no tā, kura politikā partija ir pie varas.

Pilnībā atbalstu iedzīvotāju viedokli, ka ir nepieciešama skaidra, profesionāla un atbildīga valsts politika tās uzņēmumu pārvaldībā. Jāpiekrīt arī tam, ka finanšu mērķi nevar būt vienīgais kritērijs valsts uzņēmumu efektivitātes vērtējumam, bet tie ir jāsabalansē arī ar noteiktu pakalpojumu kvalitatīvu nodrošināšanu sabiedrībai.

Diemžēl patlaban valstij tiešām nav ne vienotas pieejas uzņēmumu pārvaldībā un uzraudzībā, ne arī efektīvu to darbības kontroles mehānismu un mērķu novērtējuma. Nav arī ilgtermiņa plānošanas un stratēģiju izstrādes, izņemot atsevišķus gadījumus, piemēram, a/s „Latvenergo”, kas ir pirmais Latvijas valstij pilnībā piederošais uzņēmums, kurš sagatavojis ilgtermiņa darbības stratēģiju ar skaidru attīstības vīziju un nepieciešamo darbību plānu. Šādiem plāniem būtu jābūt ikvienam uzņēmumam, turklāt jānodrošina, ka arī uzņēmuma darbības pārskati ir publiski pieejami ikvienam iedzīvotājam.

Jāsecina, ka „DNB Latvijas barometra” pētījuma rezultāti skaidri parāda nepieciešamību valsts uzņēmumu pārvaldībā ieviest principiāli jaunu pieeju un praksi, jo esošā sistēma nenodrošina visas tās lietas, ko sabiedrība grib redzēt no valsts kā laba sava kapitāla pārvaldnieka. Reforma valsts kapitāla daļu pārvaldībā paredz virkni ļoti būtisku un svarīgu izmaiņu līdzšinējā pieejā – gan par to, kas ir valsts kapitāla daļu turētāji (pakāpeniski veidojot centralizētu modeli), gan uzņēmumu darbības caurskatāmībā, mērķu izvirzīšanā, sasniegšanā un rezultātu novērtēšanā.

Mūsu piedāvājums paredz valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldību Latvijā tuvināt Rietumu attīstīto valstu standartiem, nodrošinot sabiedrībai saprotamu un caurskatāmu procesu, darbības efektivitāti, ilgtspēju, augstāku kapitāla atdevi un darbību atbilstoši labās prakses korporatīvās pārvaldības standartiem. Tas ir tas, ko sabiedrība sagaida un vēlas redzēt, tāpēc visām iesaistītajām pusēm būtu aktīvāk jāstrādā pie šīs reformas ieviešanas dzīvē, nevis jāliek šķēršļi, kas tās īstenošanu kavē.

Autors ir Latvijas Republikas ekonomikas ministrs, pārstāv Reformu partiju