Mali prezidents noraida sarunu sākšanu ar islāmistiem

Eksperti: Francijas operācija Mali ir “noslēguma fāzē”

Mali pagaidu prezidents Dionkunda Traore ceturtdien noraidīja iespēju sākt sarunas ar islāmistu grupējumiem, kas deviņus mēnešus pārvaldījuši Mali ziemeļus, ziņo LETA/AFP.

Intervijā Francijas radio RFI viņš apliecināja, ka ir gatavs saunām ar Azavādas atbrīvošanas nacionālo kustību (AANK) – sekulāro tuaregu organizāciju, kas vēlas panākt neatkarīgas tuaregu valsts izveidošanu. Taču ne ar vienu no trim ar “Al Qaeda” saistītajiem islāmistu grupējumiem, kas pērn pārņēma varu Mali ziemeļos, prezidents negrasās tikties. “Vienīgais grupējums, par kuru mēs esam gatavi domāt kā par sarunu partneri, ir AANK, ja vien AANK atsakās no teritoriālām pretenzijām,” sacīja Traore.

Pēc zibenīgā uzbrukuma Mali ziemeļdaļas pilsētām, kas apliecināja islāmistu kaujinieku vājās kaujasspējas tiešā konfrontācijā, Francijas militārā operācija tuvojas noslēgumam, uzskata eksperti. Tomēr, neskatoties uz islāmistu atkāpšanos no pilsētām, viņi joprojām rada nopietnus draudus un viņu padzīšana no milzīgā tuksnešainā apvidus prasīs vēl daudz pūļu.

Francijas kontingents trešdien iegāja pēdējā islāmistu nopietnajā atbalsta punktā Kidalā. Tagad Parīze cer sašaurināt savu lomu Mali ziemeļu atkarošanā un pilnīgu islāmistu pretestības apspiešanu nodot reģiona valstu spēkiem.

Eksperti uzskata, ka franču spēku straujā virzīšanās cauri Mali ziemeļdaļai – Kidala atrodas gandrīz 1500 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no galvaspilsētas Bamako – izkliedējusi bažas par to, ka Francija varētu būt iesaistījusies ilgā un grūtā karadarbībā. “Tie, kuri pārspīlēja islāmistu briesmas Mali, ir smagi kļūdījušies,” uzskata Francijas Izlūkošanas pētījumu centra direktors Ēriks Denss. “Pēc dažām cīņu dienām viņi apjēdza savu vājumu un devās ceļā.”

Islāmistu grupējumi Mali ziemeļus sagrāba, izmantojot haosu, kas pārņēma valsti pēc militārā apvērsuma pagājušā gada martā. Kad islāmisti janvāra pirmajā pusē bīstami pietuvojās Bamako, Francija, bažījoties, ka Mali var pārvērsties par teroristu patvērumu līdzīgi Afganistānai talibu režīma laikā, izšķīrās par strauju militāru intervenci. Uz Mali tika nosūtīti aptuveni 2900 franču karavīri, kurus atbalstīja iznīcinātāji un kaujas helikopteri.

“Kidalas sasniegšana nepilnās 20 dienās pēc pirmajiem triecieniem operācijā ar milzīgiem apgādes attālumiem un koordinācijā ar Mali armiju ir Francijas armijas liela taktiska uzvara,” atzīst Denss.

Avoti militārajās aprindās norāda, ka ieiešana Kidalā veikta, lai saglabātu iniciatīvu pēc citu svarīgāko pilsētu ieņemšanas Mali ziemeļos. Eksperti ir pārliecināti, ka Francijas militārā loma tagad sašaurināsies, lai gan finansējuma un bruņojuma trūkums līdz šim kavējis plānoto 6000 Āfrikas valstu karavīru nosūtīšanu uz Mali.

“Pēc pilsētu ieņemšanas mums tagad jānotur pozīcijas un jāizspiež (..) bruņotie grupējumi no šīs plašās apkārtnes, un tas būs afrikāņu spēku uzdevums,” norādīja kāda anonīma Francijas izlūkdienesta amatpersona. “Mēs ieejam noslēguma fāzē,” savukārt izteicās Francijas aizsardzības eksperts Paskāls Lepotremā. “Tagad jāsāk sarunas ar tuaregiem, kas ir noskaņoti sadarboties ar Franciju un Mali.”

Tuaregu separātistu grupējums Azavadas Nacionālā atbrīvošanās kustība (MNLA) sākotnēji bija islāmistu sabiedrotie, taču vēlāk no tiem atšķēlās un piedāvāja savu sadarbību Francijas kontingentam. Eksperti uzskata, ka tuaregu atbalsts var nodrošināt stabilu islāmistu padzīšanu no valsts ziemeļdaļas.

Lepotremā norāda, ka islāmistiem tuksnesī ir ieroču un degvielas noliktavas un viņu izsekošana būs grūta. Tomēr situācija nav salīdzinām ar talibu pozīcijām Afganistānas kalnos.

Eksperti uzsver, ka lielākas problēmas rada faktiski nekontrolējamās robežas starp reģiona valstīm, kas ļauj kaujiniekiem viegli patverties no vajātājiem, kā arī iegūt nepieciešamos ieročus. “Patiesā problēma cīņā ar islāmistu grupējumiem ir nepieciešamība pēc ciešas sadarbības starp dažādām reģiona valstīm – Mali, Čadu, Nigēru un Alžīriju,” atzīst Lepotremā.