Lietuvā notiesā kreiso līderi par 1991.gada janvāra agresijas noliegšanu

Tiesai lielu uzmanību pievērsa Krievijas mediji, apsūdzības cēlājs tagad saka – Paleckim pietiktu ar spaini ūdens uz galvas

Lietuvas Augstākā tiesa noraidījusi kreisās partijas “Fronte” līdera Aļģirda Palecka kasācijas sūdzību lietā, kurā viņš iepriekš notiesāts par kādā radiointervijā izteiktiem apgalvojumiem, ka 1991.gada janvāra traģisko notikumu laikā Viļņā “savējie šāvuši uz savējiem”.

Šo spriedumu ar aplausiem sveikuši toreizējie Lietuvas brīvības aizstāvji, kas tiesas zālē turēja atvērtu tā laika notikumiem veltītu grāmatu ar fotogrāfiju, kurā redzams bruņutransportieris Viļņas televīzijas torņa aizstāvju pūlī. Sēdē lielā skaitā bija klāt arī Palecka atbalstītāji un Krievijas mediju pārstāvji, ziņo LETA/ELTA.

Paleckis paziņojis, ka spriedumu vērtē kā “diktatūras izpausmi” un gatavojas to pārsūdzēt Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Augstākā tiesa otrdien atzinusi par nepamatotiem visus Palecka pārsūdzības argumentus un nolēmusi atstāt spēkā pērnvasar pasludināto Viļņas apgabaltiesas spriedumu, kurā populistiskais politiķis atzīts par vainīgu padomju agresijas noliegšanā. Tā norādījusi, ka visi pierādījumi lietā izskatīti korekti un pats padomju agresijas fakts konstatēts, jau izmeklējot 1991.gada 13.janvāra notikumu lietu.

Saskaņā ar Augstākās tiesas lēmumu, kas ir galīgs un nepārsūdzams, Paleckim jāsamaksā naudas sods 10 400 litu (2122 latu) apmērā.

Paleckim tika izvirzītas apsūdzības, ka viņš intervijā radiostacijai “‘Žiniu radijas” 2010.gada novembrī noliedzis PSRS bruņoto spēku agresiju pret Lietuvas Republiku un tās iedzīvotājiem un aizskāris janvāra notikumu upuru piemiņu.

Prokurors, uzturot valsts apsūdzību, pieprasīja Palecki notiesāt ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu, sprieduma izpildi atliekot uz diviem gadiem, taču Viļņas pilsētas rajona tiesa pērn janvārī Palecki attaisnoja, paziņojot, ka partijas “Fronte” līderim neesot bijis nodoma noliegt padomju agresiju vai aizskart upuru piemiņu, bet viņš tikai “paudis viedokli”.

Tomēr jūnijā Viļņas apgabaltiesa attaisnojošo spriedumu anulēja, uzsverot, ka Palecka vārdi nebūt nav uzskatāmi par vienkāršu viedokļa paušanu, bet gan par apzinātu dezinformācijas izplatīšanu.

Populistiskais politiķis, kura vectēvs bija viens no komunistiskās Lietuvas līderiem, ar saviem izteikumiem šajā intervijā šokēja sabiedrību. Nožēlu par dēla vārdiem toreiz pauda gan viņa tēvs, Lietuvas deputāts Eiropas Parlamentā Justs Paleckis, gan brālis žurnālists un Lietuvas Televīzijas direktors Rimvīds Paleckis, kas atgādināja, ka līdzīgus apgalvojumus jau drīz pēc notikušā pirmie sākuši izplatīt apvērsuma rīkotāji, PSRS karavīri un kolaboracionisti. Par sava brāļa izteikumiem viņš lūdza piedošanu toreizējo notikumu upuru tuviniekiem.

Toties Krievijas mediji šos Palecka vārdus labprāt mēdz citēt un izmantot.

Partijas “Fronte” līderis arī tagad atkārtojis, ka tiesas spriedumam nepiekrīt. “Man izdevies parādīt, ka Lietuvā valda diktatūra, kurā aizliegts savs viedoklis, vārds, nostāja. Tas arī bija jāpierāda. (..) Šodien aizbāza muti man, rīt – jums,” otrdien paziņoja Paleckis, piebilzdams, ka vērsīsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā, kas neesot “tik atkarīga no varas Lietuvā”.

Viņš izteicies, ka prasītais naudassods jau samaksāts – to īpašā kontā esot ieskaitījušas 50 līdz 60 personas, bet noraidījis pieņēmumus, ka soda nomaksā iesaistījusies arī Krievija. Paleckis arī iebildis pret aizrādījumiem, ka Krievijas mediji šai lietai pievērš pārlieku lielu uzmanību.

“Vai tad jūs tagad aizliegsiet medijiem interesēties par kaimiņvalstīm? Aizliedziet vēl kaut ko. (..) Visi jūs no kaut kā baidāties. (..) Nekāda sapuvusi, korumpēta tiesu sistēma neatturēs ne mani, ne manus līdzgaitniekus no patiesības meklējumiem ne šajā, ne citā jomā,” viņš pavēstījis.

Tikmēr Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu deputāts Ķēstutis Masjulis, pēc kura ierosinājuma tika sākta Palecka lietas izmeklēšana, aicinājis medijus neeskalēt šo lietu. “Man ļoti žēl, ka griezos tiesā, jo Paleckis tagad saņēmis 10 000 litu sodu, ko viņam visas šīs [Krievijas telekanālu] kameras atpērk vienā vēzienā,” viņš sacījis, pauzdams pārliecību, ka “Frontes” līderi arī finansē Krievija. Jautāts, kāds tad īsti sods Paleckim būtu adekvāts, Masjulis atbildējis, ka pietiktu ar “spaini ūdens uz galvas”.

Kā ziņots, Lietuvas Seims 2010.gada jūnijā pieņēma kriminālkodeksa papildinājumu, kas noteic, ka personas, kas publiski noliedz vai vārdiski atbalsta PSRS vai nacistiskās Vācijas noziegumus pret Lietuvas Republiku un tās iedzīvotājiem, var tikt sodītas ar naudas sodu, brīvības ierobežošanu vai brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.

Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni un Televīzijas un radio komiteju un pārtrauca televīzijas un radio raidījumus. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vairāki simti tika ievainoti.

Viļņas apgabala tiesa 1999.gada augustā notiesāja sešas padomju laika amatpersonas par to lomu šajos notikumos, piespriežot bijušajam Lietuvas un Padomju Savienības Komunistiskās partijas līderim Mīkolam Burokevičam 12 gadu cietumsodu, bet viņa līdzgaitnieku Jozu Jermalaviču notiesājot ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem. Pārējie apsūdzētie saņēma īsākus cietumsodus. 13.janvāra lietā kopumā figurē 23 apsūdzētie, tai skaitā 21 Krievijas pilsonis un divi Baltkrievijas pilsoņi. Viņu aizturēšanai izdoti arī Eiropas aresta orderi.